Delfi foto misc. - 71298
Foto: LETA/Publicitātes foto/DELFI

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,3% jeb 84 eiro, sasniedzot 1 091 eiro par pilnas slodzes darbu. 2019. gada 1. un 2. ceturksnī gada pieauguma tempi bija zemāki – 7,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ekonomistu ieskatā turpmāk algu pieauguma tempi samazināsies, vienlaikus vidējā bruto mēneša darba samaksa nākamā gada beigās var pietuvoties 1200 eiro.

"Darba samaksa 3. ceturksnī pieauga līdzīgi gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā – attiecīgi par 8,4% un 8,5%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2019. gada 3. ceturksnī bija par 4,3% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 1124 eiro un 1078 eiro)," teic Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

"Darba samaksa starp strādājošajiem nav sadalīta vienmērīgi un vidējo algu Latvijā saņem tikai 34% no strādājošajiem, savukārt alga, ko saņem vismaz puse strādājošo, šobrīd ir sasniegusi 848 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vienlaikus algu kāpums Latvijā ir pietiekoši visaptverošs gan no nozaru, gan reģionālā aspekta. Trešajā ceturksnī gandrīz visās nozarēs algu kāpums pārsniedz 6%, un visstraujāk darba algu augusi veselības aprūpē (+15,1% pret iepriekšējo gadu), kā arī profesionālajos (+10,2%) un administratīvajos pakalpojumos (+11,8%)," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzīmē, ka papildu spiedienu uz darba tirgu uzturēs publiskais sektors, kur īpaši pamanāmi būs aicinājumi celt darba samaksu valsts budžeta iestādes darbiniekiem. Lieki teikt, ka darba devēji arvien vairāk meklēs veidus, kā piedāvāt alternatīvas (alternatīvi bonusi, darba laiks, atvieglojumi, darba vide) un nosacīti izvairīties no tik strauja algu kāpuma.

Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks skaidro, ka darba devējiem, no vienas puses, tas ļauj būt konkurētspējīgākiem darbaspēka piesaistē – ar lielāku algu iespējams piesaistīt spējīgākus darbiniekus. Toties kā ēnas puse minama vispārēja darbaspēka izmaksu pieauguma radīta izmaksu konkurētspējas samazināšanās vismaz Eiropas Savienībā. Ārvalstu tirgos konkurēt ar lētākām ražošanas izmaksām vien kļūs arvien mazāk iespējams, jo, palielinoties darbinieku atalgojumam, palielināsies arī ražošanas izmaksas. Lai samazinātu ražošanas izmaksas, jāievieš tādi produktivitāti veicinoši risinājumi, kas ir vismaz Rietumvalstu līmenī.

"Ņemot vērā pakāpenisku ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kas turpināsies vēl arī nākamajā gadā, un grūtības eksporta tirgos, vairāku uzņēmumu apgrozījuma pieaugums var apstāties vai pat samazināties. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem var nākties pārskatīt savus izdevumus, tai skaitā algu fondu. Tādējādi algu pieaugumam, lai gan ar novēlošanos, bet būtu jāseko kopējām ekonomikas tendencēm un nākamgad jāaug lēnāk. Šobrīd prognozējam, ka 2020. gadā vidējās bruto algas pieaugums varētu būt nedaudz virs 6%," vērtē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Miķelis Zondaks: Algu pieauguma temps atgādina, ka lētā darbaspēka laiks ir beidzies


Foto: Publicitātes foto

2019. gada 3. ceturksnī Latvijā strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, pieauga par 8.3%. Atalgojuma pieauguma temps saglabājas augstā līmenī un ilgtermiņā var atstāt ietekmi uz Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspēju.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati norāda, ka strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 3. ceturksnī sasniedza 1091 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, šogad 3. ceturksnī vidējais bruto atalgojums pieaudzis par 8,3%, kas ir vairāk nekā šī gada pirmajos divos ceturkšņos, bet nepārsniedz 2018. gada pieauguma tempu. Tikmēr vidējā neto reālā darba samaksa pieauga lēnāk – gada laikā par 4,7%.

Algu pieauguma temps vērtējams kā augsts ne tikai pēckrīzes periodā Latvijā, bet arī uz kopējā Eiropas Savienības fona. Dalība Eiropas Savienībā paredz ne tikai brīvu preču un pakalpojumu, bet arī darbaspēka kustību, tāpēc šim apstāklim ir vērts pievērst uzmanību.

Vislēnāk darba samaksa aug valstīs, kur tās līmenis ir augstāks, piemēram, vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs Francijā, Itālijā, Dānijā, Nīderlandē. To ietekmē gan tas, ka algas jau ir augstākas, tādēļ to pieaugums procentos ir zemāks, gan, piemēram, arī tas, ka darba devējiem darbinieku piesaistē nav jākonkurē ar valstīm, kur atalgojuma līmenis būtu ievērojami augstāks. Savukārt visstraujākais algu pieaugums ir valstīs ar zemu atalgojuma līmeni, kas Eiropas Savienībā iestājušās vēlāk – Rumānijā, Lietuvā, Ungārijā, Bulgārijā un arī Latvijā.

Šādas atalgojuma pieauguma tempu atšķirības nozīmē, ka darba samaksas atšķirības starp jaunajām un vecajām Eiropas Savienības valstīm kļūs arvien mazākas un darba ņēmējiem samazināsies motivācija emigrēt no valsts lielāka atalgojuma dēļ. Šī gada Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste jau vēstīja, ka Baltijas valstu vidējā alga nominālā (eiro) izteiksmē tuvojas Lielbritānijas minimālās algas līmenim. Savukārt, ja ņemam vērā pirktspējas paritāti (cenu līmeņa atšķirību), tad vidējās algas saņēmējs Baltijas valstīs var atļauties vairāk, nekā minimālās algas saņēmējs Lielbritānijā.

Darba devējiem no vienas puses tas ļauj būt konkurētspējīgākiem darbaspēka piesaistē – ar lielāku algu iespējams piesaistīt spējīgākus darbiniekus. Toties kā ēnas puse minama vispārēja darbaspēka izmaksu pieauguma radīta izmaksu konkurētspējas samazināšanās vismaz Eiropas Savienībā. Ārvalstu tirgos konkurēt ar lētākām ražošanas izmaksām vien kļūs arvien mazāk iespējams, jo, palielinoties darbinieku atalgojumam, palielināsies arī ražošanas izmaksas. Lai samazinātu ražošanas izmaksas, jāievieš tādi produktivitāti veicinoši risinājumi, kas ir vismaz Rietumvalstu līmenī.

Līdz ar to jau laikus ir jādomā, kas būs konkurētspējas priekšrocības nākotnē – augsta ražošanas produktivitāte, unikāli risinājumi, ekoloģiski produkti vai varbūt kaut kas pavisam cits?

Agnese Buceniece: Algas joprojām aug ļoti enerģiski


Foto: Publicitātes foto

Strauji augošā vidējā alga norāda uz joprojām saspringtajiem apstākļiem darba tirgū. Algu kāpumu diktē darbaspēka trūkums un nozarēm specifiskas iniciatīvas papildus tādiem ilgtermiņa algu izaugsmi virzošiem faktoriem kā strādājošo produktivitātes kāpums un inflācija. Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu palielinājās par 8,3%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tas ir straujāk, nekā novērojām gada pirmajā pusē. Enerģiskāku kāpumu palīdzēja nodrošināt sabiedriskais sektors, kur pēc palēnināšanās gada sākumā vidējās algas pieauguma temps atkal sasparojās. Algas auga apmēram tikpat braši kā privātajā sektorā, kur vēl aizvien būtiska bremzēšanās nav vērojama.

Pēc nodokļu nomaksas vidējās algas kāpums trešajā ceturksnī bija 7,7%. Ja izņemam ārā inflāciju, tad strādājošo pirktspēja uzlabojās par vidēji 4,6%. Darba ņēmējiem labvēlīgais darba tirgus, zemais bezdarba līmenis un augošie ienākumi veicina iedzīvotāju optimismu par ekonomikas un savas finanšu situācijas attīstību. Augošā rocība un optimisms ļauj iedzīvotājiem tērēt vairāk, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi.

Vidējā alga aug gandrīz visās nozarēs, bet pieauguma tempos vērojamas atšķirības. Iemesli ir dažādi. Piemēram, būvniecībā daļa pieauguma ir saistīta ar aplokšņu algu legalizāciju, proti, lielāku algas daļu izmaksā oficiāli, jau pirms ģenerālvienošanās par minimālo algu nozarē stāšanās spēkā novembrī. Savukārt veselības nozarē vidējās algas pieaugumu ietekmē valdības budžeta lēmumi. Ar pieaugumu virs 10% var dižoties būvniecība, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvie un apkalpojošie dienesti, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Savukārt lauksaimniecībā, tirdzniecībā, ieguves rūpniecībā, finanšu sektorā, kā arī mākslas un izklaides industrijā vidējās algas pieaugums bija ap 6% vai mazāk.

Ņemot vērā pakāpenisku ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kas turpināsies vēl arī nākamajā gadā, un grūtības eksporta tirgos, vairāku uzņēmumu apgrozījuma pieaugums var apstāties vai pat samazināties. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem var nākties pārskatīt savus izdevumus, tai skaitā algu fondu. Tādējādi algu pieaugumam, lai gan ar novēlošanos, bet būtu jāseko kopējām ekonomikas tendencēm un nākamgad jāaug lēnāk. Šobrīd prognozējam, ka 2020. gadā vidējās bruto algas pieaugums varētu būt nedaudz virs 6%.

Mārtiņš Āboliņš: Lēnāka izaugsme algu kāpumu nav ietekmējusi


Foto: LETA

Lēnāka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad nav jūtami ietekmējusi darba tirgu, un algu kāpums ir saglabājies iepriekšējo gadu līmenī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada trešajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā ir augusi par 8,3% un ir sasniegusi 1091 eiro pirms nodokļu nomaksas. Par pietiekoši strauju ienākumu pieaugumu liecina arī Latvijas mājsaimniecību noguldījumu kāpums Latvijas komercbankās, kas šī gada desmit mēnešos ir palielinājies par 7,4%. Līdzvērtīgi spēcīgs algu kāpums 8-9% robežās šobrīd vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, lai gan darbaspēka nodokļu samazinājuma rezultātā Lietuvā algu pieaugums pēc nodokļiem šogad pārsniedz 10%.

Darba samaksa starp strādājošajiem nav sadalīta vienmērīgi un vidējo algu Latvijā saņem tikai 34% no strādājošajiem, savukārt alga, ko saņem vismaz puse strādājošo, šobrīd ir sasniegusi 848 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vienlaikus algu kāpums Latvijā ir pietiekoši visaptverošs gan no nozaru, gan reģionālā aspekta. Trešajā ceturksnī gandrīz visās nozarēs algu kāpums pārsniedz 6%, un visstraujāk darba algu augusi veselības aprūpē (+15,1% pret iepriekšējo gadu), kā arī profesionālajos (+10,2%) un administratīvajos pakalpojumos (+11,8%).

Siltais darba tirgus Latvijā veicina iekšējā patēriņa un tirdzniecības pieaugumu, no kā arvien vairāk ir atkarīga arī kopējā ekonomikas izaugsme. Tomēr IKP pieaugums šogad ir kļuvis lēnāks, un arī nākamgad tas, visticamāk, būs 2-2,5% robežās. Minimālā alga nākamgad netiek mainīta un arī budžeta iespējas palielināt algas valsts sektorā strādājošajiem nākamgad bija ierobežotas. Papildus tam pēdējos mēnešos vērojams nodarbinātības gaidu kritums rūpniecībā un būvniecībā, tādēļ nākamgad darba samaksa Latvijā varētu augt nedaudz lēnāk nekā šogad. Vienlaikus demogrāfija un darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās joprojām ir ļoti liels izaicinājums darba devējiem, tādēļ spiediens uz darba algām noteikti turpināsies. Pēc manām prognozēm nākamgad vidējā darba samaksa Latvijā augs par 6-7% un 2020. gada otrajā pusē vidējā darba samaksa Latvijā tuvosies 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Ar šī brīža 2-3% ekonomikas izaugsmi tik straujš algu kāpums noteikti nav ilgtspējīgs, tādēļ uzņēmēju un visas ekonomikas prioritāte ir papildu investīcijas produktivitātē. Algu jautājums īpaši akūts ir nozarēs, kur strādājošo vecums ir jūtami virs vidējā, piemēram, veselības aprūpe, kā arī daļa apstrādes rūpniecības, un jomās, kur nepieciešams domāt par paaudžu maiņu. Vidējā darba samaksa Latvijā cilvēkiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem šobrīd jau ir tuvu 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas un par 25-35% pārsniedz vidējo algu, ko saņem strādājošie vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Tīri aritmētiski ar mūsu jauniešiem tuvākajos 10 gados nebūs iespējams nodrošināt paaudžu maiņu un izaugsmi esošajās nozarēs, kā arī attīstīt jaunas nozares. Tas būs īpaši liels izaicinājums zemo algu eksportētājiem, jo globālā konkurence būtiski ierobežo uzņēmēja iespējas algu kāpumu iekļaut preces cenā.

Dainis Gašpuitis: Algu kāpums – kādas alternatīvas?


Foto: Publicitātes foto

Uzvirmojušās krīzes gaidas un izaugsmes bremzēšanās ir ietekmējusi uzņēmēju noskaņojumu un attīstības plānus ne tikai Latvijā. Taču mūsu veiktās aptaujas norāda, ka izmaiņas noskaņojumā ir nebūtiskas, jo, lai arī izaugsmes tempi sabremzējas, situācija ir tālu no kritiskas. Turklāt darba tirgus, kas jau kļūst reģionāls, turpina diktēt savus nosacījumus. Inerce darba samaksas jomā var turēties ilgāk un kādu laiku ignorēt makro tendences. Tādēļ algu kāpuma paātrināšanās 3. ceturksnī līdz 8,3%, sasniedzot 1091 eiro, ir nosacīts pārsteigums.

Noteikti, ka gada pēdējā ceturkšņa kāpums būs tikpat iespaidīgs un algas sasniegs jaunas virsotnes. Pozitīvais aspekts ir labāki dzīves apstākļi un dilstoša interese doties strādāt citviet. Nākamgad tempiem ir jāpalēninās līdz 6-6,5%. No otras puses, tas joprojām ir augsts temps un daudzām nozarēm arvien grūtāk risināms izaicinājums. Šāds temps ne visiem būs noturams, kas nozīmē, ka pie izteiktākas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās to skaits, kam rodas finansiālas grūtības, pieaugs. Īpaši tas skartu reģionus. Papildu spiedienu uz darba tirgu uzturēs publiskais sektors, kur īpaši pamanāmi būs aicinājumi celt darba samaksu valsts budžeta iestādes darbiniekiem. Lieki teikt, ka darba devēji arvien vairāk meklēs veidus, kā piedāvāt alternatīvas (alternatīvi bonusi, darba laiks, atvieglojumi, darba vide) un nosacīti izvairīties no tik strauja algu kāpuma.

Ieva Šnīdere: Šogad 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa pietuvojas 1100 eiro


Foto: LETA

2019.gadā vidējā bruto darba samaksa turpina strauji pieaugt. Šogad 3. ceturksnī darba samaksa bija 1091 eiro jeb par 8,3% lielāka nekā pirms gada.

Darba samaksa 3. ceturksnī pieauga līdzīgi gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā – attiecīgi par 8,4% un 8,5%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2019. gada 3. ceturksnī bija par 4,3% lielāka nekā privātajā sektorā (attiecīgi 1124 eiro un 1078 eiro).

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo periodu, vidējā neto darba samaksa pieauga par 7,7% un bija 801 eiro. Savukārt reālā neto darba samaksa pieauga par 4,7%, ko ietekmēja patēriņa cenu kāpums.

Darba samaksa 2019. gadā turpina pieaugt praktiski visās tautsaimniecības pamatnozarēs. Straujākais atalgojuma pieaugums bija vērojams veselības aprūpē. Vidējās bruto algas pieaugums nozarē 2019. gada 3. ceturksnī sasniedza 15,1%, tomēr kopumā atalgojums nozarē joprojām tikai nedaudz pārsniedz vidējo līmeni tautsaimniecībā.

Gada laikā straujš darba samaksas pieaugums bija vērojams arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 11,8%, būvniecībā – par 11% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – par 10,2%. Lēnākais algu pieaugums bija ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē un mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.

Augstākais atalgojums šī gada 3. ceturksnī joprojām bija finanšu pakalpojumos, kas bija gandrīz divas reizes lielāks nekā vidēji tautsaimniecībā, bet zemākais algu līmenis joprojām vērojams izmitināšanas un ēdināšanas nozarē.

Latvijas galvenajā eksporta nozarē apstrādes rūpniecībā šogad 3. ceturksnī darba samaksa pieauga par 8,6% un sasniedza 1062 eiro. Straujāk darba samaksa pieauga metālu ražošanā – par 22,7%, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 14,7%, un citu transportlīdzekļu ražošanā – par 11,6%. Nedaudz mērenāk darba samaksa pieauga iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā, iekārtu, mēbeļu ražošanā un ķīmisko vielu ražošanā.

Situācija darba tirgū turpinās ietekmēt darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas ir neizbēgams atvērta darba tirgus apstākļos. Lai straujais izmaksu pieaugums nepasliktinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, nepieciešams palielināt produktivitāti. Tas lielā mērā ir saistīts ar investīcijām jaunās tehnoloģijās un cilvēkkapitālā, inovāciju u.c. faktoriem. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2020. gadā darba samaksas straujais kāpums saglabāsies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!