Ekonomisti: uz pasaules ekonomikas vājuma fona Latvijas ražotāji demonstrē superspējas  (78)

Finanšu ministrijā norāda, ka, analizējot rūpniecības nozaru sniegumu, attīstība tajās bija dažāda – oktobrī ieguves rūpniecība uzrādīja kritumu sesto mēnesi pēc kārtas, līdz ar to nozares izlaide desmit mēnešos bija par 3,9% zemāka nekā šajā pašā laika posmā 2018. gadā. Rūpniecības lielākajā nozarē, apstrādes rūpniecībā, oktobrī gada griezumā tika reģistrēts izlaides pieaugums 1,8% apmērā, savukārt desmit mēnešos nozares izaugsme bija spēcīgāka, sasniedzot 2,6%.

"Gan pasaules ekonomikas vispārējais vājums, gan meža nozares satricinājumi visu laiku uztur risku, ka gada izmaiņu temps paies "zem nulles". Taču, atsevišķām nozarēm epizodiski demonstrējot superspējas, līdz šim no krituma izdevies izvairīties. Igaunijas apstrādes rūpniecība oktobrī pa naža asmeni staigājusi vēl precīzāk – tās gada pieaugums bija tikai 0,1%," vērtē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs teic, ka apstrādes rūpniecības izaugsme ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Šobrīd ir vērojama izteikta situācijas nenoteiktība ārējos tirgos (tā saucamie tirdzniecības kari, "Brexit", izaugsmes tempu samazināšanās eirozonas valstīs u.c.), kas ierobežo straujāku rūpniecības attīstību.

Šā gada oktobrī Latvijas rūpniecībā turpinājās izaugsme, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri nozares izlaides apjomiem palielinoties par 3,0%. Tādējādi 2019. gada desmit mēnešos kopā ražošanas apjomi rūpniecībā bija par 1,3% augstāki nekā pirms gada, vēsta Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Analizējot rūpniecības nozaru sniegumu, attīstība tajās bija dažāda – oktobrī ieguves rūpniecība uzrādīja kritumu sesto mēnesi pēc kārtas, līdz ar to nozares izlaide desmit mēnešos bija par 3,9% zemāka nekā šajā pašā laika posmā 2018. gadā. Rūpniecības lielākajā nozarē, apstrādes rūpniecībā, oktobrī gada griezumā tika reģistrēts izlaides pieaugums 1,8% apmērā, savukārt desmit mēnešos nozares izaugsme bija spēcīgāka, sasniedzot 2,6%.

Taču straujāko pieaugumu un lielāko devumu rūpniecības izaugsmē oktobrī nodrošināja enerģētikas sektors, elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomiem salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri palielinoties par 11,9%. Spēcīgo pieaugumu elektroenerģijas un gāzes apgādē pēdējos divos mēnešos nosaka pērnā gada zemā bāze, kā arī šā gada rudenī fiksētais nokrišņu apjoms, kurš pārsniedzis vidējo nokrišņu līmeni valstī attiecīgajos mēnešos. Taču, tā kā gada pirmajos mēnešos nozarē tika reģistrēti spēcīgi izlaides kritumi, kas nozīmīgi ietekmējuši gada kopējos nozares rezultātus, elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi desmit mēnešos joprojām uzrādīja sarukumu – par 5,2%. Ņemot vērā, ka iepriekšējā gada novembrī-decembrī nozares izlaide ir bijusi salīdzinoši vāja, šā gada vidējais kritums nozarē nākamajos mēnešos kļūs aizvien mazāks un gadā kopumā elektroenerģijas un gāzes apgādē varbūt tiks reģistrēta neliela izaugsme.

Starp apstrādes rūpniecības apakšnozarēm straujāko izaugsmi oktobrī uzrādīja metālapstrāde, gatavo metālizstrādājumu ražošanai gada griezumā palielinoties par 15,8%. Turklāt tā nodrošināja izteikti lielāko devumu apstrādes rūpniecības pieaugumā oktobrī. Arī iepriekšējos mēnešos šīs apakšnozares devums apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē bijis būtisks, jo desmit mēnešos gatavo metālizstrādājumu ražošana ir pieaugusi par 15,2%. Nozīmīgu pozitīvo devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē oktobrī sniedza arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (+5,2% gada griezumā, savukārt desmit mēnešos reģistrēts kritums par 2,5%), kā arī kokrūpniecības pieaugums par 1,1%. Lai arī kokrūpniecības apjomu kāpums bija pavisam neliels, tās ietekme uz nozares kopējo sniegumu ir būtiska, ņemot vērā tās īpatsvaru apstrādes rūpniecības struktūrā – 2018. gadā kokrūpniecība veidoja 28% no nozares kopējās izlaides. Desmit mēnešos izlaides apjomu kāpums kokrūpniecībā bija vājāks, sasniedzot vien 0,4%. Šis gads kokrūpniekiem ir izaicinājumu pilns saistībā ar sarūkošajām koksnes cenām, pārprodukciju atsevišķos noieta tirgos, neskaidrībām par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Šāda vide liecina, ka kokrūpnieki varētu būt piesardzīgi savos lēmumos par uzņēmējdarbības attīstību, taču tas nav atspoguļojies datos par šogad veiktajiem ieguldījumiem ražošanas attīstībā. 2019. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, kokapstrādes nozarē uzskaitītie bruto kapitālieguldījumi mašīnās un iekārtās ir pieauguši par 45,7%. Turklāt arī ceturtajā ceturksnī apakšnozarē tiek īstenoti investīciju projekti, piemēram, ieguldot vairāk nekā divus miljonus eiro, SIA "IKTK" īstenojusi lielizmēra līmēto koka konstrukciju rūpnīcas otro kārtu, savukārt SIA "Amberbirch" izveidojusi bērza finiera lobskaidas ražotni par 10 miljoniem eiro.

Lai arī apstrādes rūpniecībā kopumā šā gada oktobrī tika reģistrēts izlaides kāpums, vairākās nozīmīgās apakšnozarēs apjomi samazinājās. Piemēram, izlaide samazinājās visās ar mašīnbūvi saistītajās apakšnozarēs, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā. Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana oktobrī gada griezumā saruka par 14,4%, tādējādi radot lielāko negatīvo ietekmi uz apstrādes rūpniecības kopējo izaugsmi. Automobiļu un piekabju ražošanas apjomi saruka par 17,5%, savukārt pārējo apakšnozaru izlaides kritums bija mērenāks un desmit mēnešos kopā lielākajā daļā no tām joprojām vērojams pieaugums. Izlaides kritums mašīnbūvē un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā oktobrī varētu būt saistīts ar ārējā pieprasījuma problēmām, ņemot vērā, ka gandrīz visa saražotā produkcija šajās apakšnozarēs tiek eksportēta. Turklāt, oktobrī par 18,9% gada griezumā samazinājās gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas apjomi, par 6,0% saruka tekstilizstrādājumu ražošana un par 1,8% – pārtikas produktu ražošana.

Jaunākie Eiropas Komisijas apkopotie ekonomiskās konfidences rādītāji liecina, ka novembrī Latvijas rūpnieku noskaņojums ir nedaudz uzlabojies. Savukārt rūpnieku novērtējums par ražošanas apjomiem nākamajos mēnešiem joprojām bijis lejupslīdošs. Turklāt ražotāji paredz tālāku produkcijas cenu sarukumu, kas varētu būt saistīts ar vājāku pieprasījumu. Tajā pašā laikā ES kopējais ekonomiskā sentimenta indekss (ESI) novembrī bija nedaudz uzlabojies, kas liecina, ka ekonomiskā aktivitāte Latvijas lielākajā eksporta tirgū pamazām atjaunojas, kas pozitīvi ietekmēs arī Latvijas apstrādes rūpniecības tālākās attīstības perspektīvas.

Latvijas apstrādes rūpniecība šogad aug lēni, pirmajos desmit mēnešos palielinot ražošanu par 2,6%, bet oktobrī gada griezumā – par 1,8%. Gan pasaules ekonomikas vispārējais vājums, gan meža nozares satricinājumi visu laiku uztur risku, ka gada izmaiņu temps paies "zem nulles". Taču, atsevišķām nozarēm epizodiski demonstrējot superspējas, līdz šim no krituma izdevies izvairīties. Igaunijas apstrādes rūpniecība oktobrī pa naža asmeni staigājusi vēl precīzāk – tās gada pieaugums bija tikai 0,1%.

Lielais patīkamais pārsteigums šodien publicētajos datos ir kokapstrādes izlaides noturēšanās "virs ūdens" gada griezumā, ražošanai salīdzinājumā ar pērno oktobri pieaugot par 1,1%. Taču gada izskaņā ierobežotā pieprasījuma dēļ ir bijušas dīkstāves atsevišķos uzņēmumos, tāpēc šī perioda dati diez vai izskatīsies pievilcīgi.

Oktobris ir šogad vissliktākais mēnesis līdz šim pārsteidzoši sekmīgajām "dzelžu" nozarēm. Mēneša griezumā (salīdzinājumā ar septembri) liels kritums reģistrēts elektronikā, elektriskajās iekārtās, iekārtu remontā, mīnuss ir arī auto detaļu ražošanā, bet neliels pieaugums metālapstrādē un iekārtu ražošanā. Līdz ar to oktobrī gada griezumā joprojām ir liels kāpums metālapstrādē (+15,2%), bet visas mašīnbūves nozares un elektronika "iebraukušas" mīnusos. Pirmie desmit mēneši kopumā pagaidām vēl izskatās ļoti labi, neliels kritums vien auto daļu ražošanā, bet citur redzami plusi, elektrisko iekārtu ražošanā pat 19,2% apmērā. No globālās ekonomikas tendenču nianšu pētītājiem nāk ziņas, ka krājumu samazināšanas fāze tuvojas beigām un pasaules rūpniecības kopējā līkne varētu sākt virzīties augšup. Šī ziņa noteikti nenāk par ātru. Līdz šim Latvijas inženierijas nozares spējušas apbrīnojami labi pretoties aukstajiem vējiem, taču oktobra dati rada bažas, ka spēki sāk izsīkt.

Nelabvēlīgajiem apstākļiem, kas šajā gadījumā ietver arī īpašnieku strīdus, joprojām sekmīgi pretojas arī farmācijas nozare. CSP nepublicē ziņas par šo nozari, taču to dara divi lielie uzņēmumi, un nozarē kopumā šogad ražošana varētu pieaugt apmēram par desmito daļu.

Latvijā ir vēl viena nozare, kura spēj ļoti sekmīgi pārvarēt izaicinājumus. Poligrāfijas ražošanas apjoms desmit mēnešos ir pieaudzis par 7,9%, oktobrī pat par 8,8%. To, ka šis gads būs sekmīgs, nozares asociācija prognozēja jau iepriekš, viedokli pamatojot ar veiktajām investīcijām. Tā izrādījusies taisnība, taču panākumi acīmredzot ir gūti uz citu valstu uzņēmumu rēķina, samazinot to tirgus daļu. Nākotnes prognozes drukātājiem Eiropas mērogā jau vairākus gadus bijušas visai nelabvēlīgas, bet šobrīd tās kļūst patiesi dramatiskas. Turklāt nozares iekšējais tirgus samazinās apmēram par desmit procentiem, sarūkot gan reklāmas, gan citu materiālu drukāšanai.

Cīņa par vietu zem saules kļūs vēl sīvāka. Kā vēsta papīra ražotāji, šis ir pirmais gads, kad pieprasījums Eiropā pēc krītotajiem papīriem, ko izmanto grāmatu un žurnālu drukāšanā, samazinās vairāk nekā par 10%. Līdz šim noturīgs ir bijis konservatīvās Vācijas drukas materiālu tirgus, taču kritums parādās arī tur. No vides viedokļa apsveicams, bet no nozares interešu viedokļa ļoti nepatīkams pavērsiens ir Holandē ieviesta kārtība drukātajām reklāmām – ja kāds vēlas tās saņemt, viņam ir proaktīvi "jāaktivizē" sava pastkastīte, turklāt uz tās jābūt uzlīmei. Ja šo praksi pārņems citas Eiropas valstis, kas jau tiek apsvērts Beļģijā un Francijā, tad poligrāfija Eiropā var rēķināties ar apmēram 30% kritumu.

Šis ir arī pirmais gads, kad Eiropā sarūk grāmatu tirgus. Pieaug atsevišķi segmenti, piemēram, bērnu grāmatas. Savukārt populāru "teksta" grāmatu drukāšanu samazina audiogrāmatu popularitātes pieaugums, ko veicina izdevēju biznesa modeļu maiņa. Tieši Eiropas tirgus Latvijas poligrāfijai ir ļoti svarīgs, eksports uz citiem tirgiem pagaidām ir ļoti mazs.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2019. gada oktobrī pēc neizlīdzinātiem datiem bija par 1,8% lielāki nekā pirms gada. Arī pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem apstrādes rūpniecībā gada griezumā izaugsme bija 1,8% apmērā. Kopumā gada desmit mēnešos apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 2,9% lielāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecībā oktobrī gada griezumā, pēc neizlīdzinātiem datiem, veidoja gatavo metālizstrādājumu ražošana (pieaugums par 15,8%). Jāatzīmē, ka šajā nozarē šogad vērojama stabila un strauja izaugsme. Tāpat oktobrī gada griezumā pieauga nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas (+5,1%), kokrūpniecības (+1,1%), poligrāfijas (+8,8%) un dzērienu ražošanas (+7,1%) apjomi. Pieauga arī citu apakšnozaru ražošanas apjomi.

Savukārt negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību oktobrī ietekmēja otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana. Samazinājās arī automobiļu un piekabju, gumijas un plastmasu, kā arī elektrisko iekārtu ražošanas apjomi.

2019. gada oktobrī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 1,2%. Strauji pieauga vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi – par 9,1%, bet eksportētās produkcijas apjomi nedaudz saruka – par -2,8%.

Apstrādes rūpniecības izaugsme ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Šobrīd ir vērojama izteikta situācijas nenoteiktība ārējos tirgos (tā saucamie tirdzniecības kari, "Brexit", izaugsmes tempu samazināšanās eirozonas valstīs, u.c.), kas ierobežo straujāku rūpniecības attīstību. Paredzams, ka kopumā šogad izaugsme apstrādes rūpniecībā būs līdzīga kā pirms gada.