Rīgas brīvostas bijušais pārvaldnieks Loginovs izveidojis kompāniju 'Kurlanders'  (15)

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 50 000 eiro, un Loginovs, kuram kā pastāvīgās dzīvesvietas valsts uzrādīta Spānija, ir tās vienīgais īpašnieks. Savukārt "Kurlanders" vienīgā valdes locekle ir Loginova sieva Irina Gorbatikova-Bondarenko.

Kompānijas juridiskā adrese ir Čiekuru iela 2, Mērsrags.

"Kurlanders" komercreģistrā iegrāmatota ceturtdien, 5. decembrī.

Pēc "Firmas.lv" datiem, Loginovam šobrīd pieder arī 10% kapitāldaļu kompānijā SIA "Riga Yacht Marina".

Jau vēstīts, ka Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatu Loginovs pēc paša vēlēšanās atstāja 2017. gada martā.

Rīgas brīvostu Loginovs vadīja kopš 1998. gada. Loginova darbības laikā viņu vairākkārt tika mēģināts atcelt no amata, bet visi mēģinājumi bija neveiksmīgi.

Pret Loginovu ierosināta arī krimināllieta, apsūdzot viņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radījis smagas sekas.

2017.gada septembrī Rīgas apgabaltiesa Loginovam un viņa vietniekam Aigaram Pečakam piesprieda atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus kopumā 856 951 eiro apmērā, kā arī noteica 45 600 eiro sodu Loginovam un 34 200 eiro sodu Pečakam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Apgabaltiesas spriedums noteica, ka Loginovam jāatmaksā 207 856 eiro no nelikumīgi izlietotajiem līdzekļiem, Pečakam - 378 750 eiro, bet abiem solidāri jāatmaksā 270 345 eiro.

Loginovam tika piemērots arī aizliegums pildīt valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību vadītāja, vadītāja vietnieka amatu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem, bet Pečakam šāds pats aizliegums tika noteikts uz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem.

Minēta lieta šobrīd ir nonākusi apelācijas instances tiesā, jo Augstākā tiesa 2018. gada martā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā, kurā abi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kā arī daļā par noteikto kaitējuma kompensāciju. Lēmumā tika skaidrots, ka apsūdzētajiem celtā apsūdzība vienā epizodē par ziedojumu veikšanu ir neatbilstoša likumam. Turklāt Augstākā tiesa atzina, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi prokurora pieteiktās kaitējuma kompensācijas pamatojumu.