Asociācija: izmaiņas medikamentu izplatīšanas noteikumos radīs ekonomiskus zaudējumus  (2)

"Diemžēl ar noteikumu grozījumiem ir noticis kā nereti Latvijā - labu gribot, iebraukts otrā grāvī," pauda Lībķens.

Viņš pauda, ka VM lieltirgotavu regulācijas "iznīcinās" uzņēmējdarbības veidu, kurš strādā ar aptuveni 200 miljonu eiro apgrozījumu gadā, radot no 30 līdz 40 miljonu eiro peļņu un valsts budžetā no uzņēmuma ienākuma nodokļa vien nomaksā sešus līdz astoņus miljonus eiro.

Lībķens uzskata, ka ministrijai drīzāk vajadzēja atļaut atvieglotā kārtībā ievest valstī trūkstošās zāles. Piemēram, konstatējot kādu konkrētu zāļu nepieejamību, valsts varētu atļaut vienkāršotā un ātrā procedūrā ievest Latvijā šajā sarakstā esošās ražotāju zāles kaut vai no trešajām valstīm, piemēram, Turcijas, kur tās nereti pat ir iegādājamas lētāk. Viņaprāt, tas veicinātu zāļu pieejamību, turklāt par daudz zemākām cenām. Lībķena ieskatā, eksporta aizliegums tajā brīdī, kad jau ir konstatēts, ka zāļu nav, nepalīdz atrisināt problēmu.

Tāpat arī lieltirgotavu pārstāvis rosina izstrādāt plānu, kā kontrolēt konkrētas krīzes situācijas, kad ražotāju prognozētais un Latvijai piegādātais zāļu apjoms neatbilst reālajam patēriņam, un zāļu trūkst, piemēram, epidēmijas un līdzīgos gadījumos.

Viņš arī norādīja, ka līdz šim saņemtie aptieku un ārstniecības iestāžu ziņojumi par zāļu nepieejamību parasti nozīmē, ka zāles nav bijušas pieejamas vienā konkrētajā lieltirgotavā, kam tās prasītas.

Taču viņš uzsver, ka pagaidām Latvijā nav konstatēti gadījumi, kad zāļu eksporta dēļ rastos medikamentu nepieejamība. Drīzāk šādas situācijas rada neatbilstība starp ražotāju zāļu piegāžu apjomu un cilvēku reālajām vajadzībām, skaidroja Lībķens. Kā piemēru viņš minēja situāciju, kad ārsts izraksta zāļu kursu trīs mēnešiem un pacients to arī uzreiz iegādājas, bet ražotājs bija piegādājis apjomu tikai mēnesim - attiecīgi citiem pacientiem var rasties zāļu nepieejamība.

Asociācijas pārstāvis mudina risināt problēmu ar citām metodēm, proti, pirmkārt, sakārtojot iekšējo medikamentu uzskaites un pasūtīšanas sistēmu.

Viņaprāt, valsts institūcijas var veidot konkrētu medikamentu un to ražotāju sarakstu, kam piemērot uzraudzību, vienlaikus lieki neradot šķēršļus citu zāļu importam un atlikumu eksportam.

Lībķena ieskatā, no konkurences viedokļa nav pareiza arī VM plānotā kārtība, ka zāļu ražotāju lieltirgotavām būs iespējas veikt eksportu, pašām sev izsniedzot ražotāja atļauju eksportam, kamēr pārējiem komersantiem eksporta tirgus būs slēgts bez ražotāja labvēlības.

Viņš uzskata, ka noteikumi ražotājiem piederošām lieltirgotavām konkurences ziņā kļūs labvēlīgāki un dos iespēju kontrolēt savu konkurentu darījumus.

"Latvijā pastāv vesela medikamentu tranzīta nozare, kas izmanto ērto ģeogrāfisko novietojumu tirdzniecībai ar kaimiņvalstīm un nemaz nekoncentrējas uz Latvijas tirgu, pastāv arī komersanti, kas apgādā visu Baltijas tirgu, bet VM iecere apgrūtinās to darbību Baltijā," uzskata Lībķens. Rezultātā, viņš prognozē, ka eksporta nozare pārorientēs savu darbību uz kādu no pārējām Baltijas valstīm, bet Latvija zaudēs desmitiem miljonu nodokļu ieņēmumus, darba vietas un iespēju ietekmēt zāļu pieejamību Latvijā.

Kā vēstīts, lai pārraudzītu zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu to nepieejamības riskus, kā arī novērstu to mākslīgas nepieejamības situācijas, Veselības ministrija (VM) rosina ieviest elektronisku lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēmu, vienlaikus nosakot tām par pienākumu zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniski, informēja ministrijā.

Vienlaikus rosināts noteikt, ka arī aptiekas savus pieprasījumus lieltirgotavām varēs iesniegt tikai elektroniskā formātā, informāciju sniedzot Zāļu valsts aģentūrai.

Tāpat ir plānota iespēja kontrolēt zāļu izvešanas procesu uz citām valstīm, ierobežot lieltirgotavām eksporta iespējas kompensējamajiem medikamentiem, par kuriem Nacionālajam veselības dienestam un zāļu ražotājam ir noslēgts finansiālās līdzdalības līgums, uz laiku, ja tiek radīts zāļu nepieejamības risks. Tādējādi plānots samazināt šos riskus, uzsver ministrijā, piebilstot, ka līdzīga kārtība jau ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Pamatojot izmaiņu nepieciešamību, ministrija atgādina par Konkurences padomes secināto, ka zāļu pasūtīšanas sistēma no lieltirgotavām ir necaurspīdīga. Tostarp, pasūtot zāles, pasūtītājam nav iespējas objektīvi pārliecināties, vai piegādātāja noliktavā ir nepieciešamais zāļu daudzums. Nav iespējams arī pārbaudīt, vai pasūtījumi tiek apkalpoti taisnīgā rindas kārtībā.

Kā uzsver VM, tas ir iemesls, kādēļ Latvijas zāļu tirgū ir augsts risks, ka kādas konkrētas zāles faktiski ir pieejamas lieltirgotavā, bet tās var tikt izplatītas tikai caur noteiktām aptiekām vai aptieku tīklu, liedzot iespēju tās pasūtīt citām aptiekām. Rezultātā pacientiem, kuriem nepieciešamas konkrētās zāles, tās ir apgrūtināti iegādāties.

Lai ieviestu minētās izmaiņas, ministrija sagatavojusi grozījumus Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtībā. Tie patlaban atrodas saskaņošanā.