Ar opozīcijas pārmetumiem 'prihvatizācijā' un valsts nodevībā Saeima lemj par ostu pārņemšanu  (292)

Starp pirmo un otro lasījumu priekšlikumu iesniegšanai tika paredzēta pusstunda un Saeimas sēdes pārtraukumā atbildīgā komisija arī izskatīja iesniegtos priekšlikumus. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Likumu Saeima pieņēma ar 52 balsīm, pret balsoja 22 deputāti.

Uz otro lasījumu opozīcija bija iesniegusi sešus priekšlikumus un vienu precizējošu bija iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Nepilnas stundas laikā izskatot šos priekšlikumus, nevienu no opozīcijas priekšlikumiem Saeima neatbalstīja.

Nepilnu stundu pirms galīgā balsojuma par grozījumiem "Likumā par ostām" opozīcijas pārstāvji Saeimā iesnieguši lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajai valdībai, lūdzot to iekļaut Saeimas 19.decembra sēdē. To parakstījuši "Saskaņas" un ZZS frakciju pārstāvji, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Par "Likuma par ostām" grozījumu nepieciešamību valdība konceptuāli vienojās otrdien pēc tam, kad pirmdien ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) tā saucamajā Magņitska sankciju sarakstā iekļāva Latvijas pilsoni Aivaru Lembergu un ar viņu saistītas četras juridiskas personas, no kurām viena ir Ventspils brīvostas pārvalde. Trešdien valdība ārkārtas sēdē apstiprināja grozījumu projektu, kas ceturtdienas rītā tika izskatīts Saeimas atbildīgajā komisijā un uzreiz iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā.

Lielākās debates likumprojekta apspriešanas gaitā radīja opozīcijas iebildes par to, ka līdz ar Ventspils ostu, kuras darbībai tagad radušās reālas grūtības, kas nenoliedzami jārisina, valsts pārraudzībā pilnībā tiks pārņemta arī Rīgas osta. Tāpat opozīcijas pārstāvjus satrauca grozījumos paredzētā norma, ka pirmpirkuma tiesības uz zemi un nekustamo īpašumu abu šo ostu teritorijās būs valstij. Opozīcija tur saskata nacionalizācijas un pēc tam slēptas privatizācijas draudus.

Opozīcijas pārstāvjiem bija arī iebildumi par to, ka valdība izpilda ASV lēmumus, nedomājot par mūsu valsti un tās ekonomiskajām interesēm, tādēļ debatēs izskanēja tādi vārdi kā nodevība, noziegums pret valsti un valsts apvērsums. Vairāki opozīcijas pārstāvji no Saeimas tribīnes arī rosināja atlaist Saeimu vai tai pašai lemt par sevis atsaukšanu, ja reiz valstī notiek šādas lietas. Debašu gaitā neizpalika arī personīgi pārmetumi un asas replikas par politisko partiju patiesajām interesēm un sponsoru interešu aizstāvēšanu.

Pirmā lasījuma debatēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā Krišjānis Feldmans (JKP) sacīja, ka komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja virzīšanai uz pirmo lasījumu ceturtdien no rīta. Feldmans skaidroja projekta būtību tā, ka runa ir par Ventspils un Rīgas ostu, kas ir nozīmīgi spēlētāji tranzītbiznesa nozarē un kas ir pakļautas augstam korupcijas riskam, tādēļ nekavējoties jāveic pārmaiņas. Iecerētās pārmaiņas nozīmē, ka patlaban esošo abu ostu valdēs astoņu locekļu vietā turpmāk būs četri, kas būs Ministru kabineta iecelti. Tādējādi valdība tiešā veidā uzņemsies atbildību par šo divu ostu pārvaldību. Feldmans noliedza izskanējušās bažas, ka šie grozījumi kaut kādā veidā ietekmēs ostas teritoriju.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs Saeimā atzina, ka tranzīta nozarē ir trauksmaini laiki. Lai nodrošinātu Ventspils ostas nodalīšanu no sankciju ietekmes un nozares netraucētu darbu, valdībai bija nekavējoties jārīkojas, atzina Linkaits. Ministrs deputātiem atgādināja, ka Ventspils brīvostā gadā ir 20 miljonu tonnu kravu apgrozījums, strādā 38 ražošanas uzņēmumi, kuros nodarbināti 2500 darbinieki, vēl 1200 strādā ostas termināļos un 250 brīvostas pārvaldē.

Linkaits norādīja, ka Ventspils brīvostas problēmas ietekmē arī loģistikas un dzelzceļa nozari, tāpēc jārīkojas ātri un izlēmīgi. "Konkurenti nesnauž, jau tagad skan paziņojumi par kravu novirzīšanu uz kaimiņvalsti," sacīja satiksmes ministrs. Linkaits aicināja grozījumus pieņemt steidzami, bet pieļāva, ka tikai ar šiem grozījumiem un ostu pārņemšanu valsts pārziņā vien varētu nepietikt, lai mazinātu ASV lēmuma sekas. "Iespējams, ka būs vajadzīgi arī citi juridiski mehānismi, tad vērsīsimies pēc palīdzības," Saeimai sacīja ministrs.

Ministrs Linkaits atgādināja, ka šī valdība ir deklarējusi labas pārvaldības ieviešanu kā savu uzdevumu, tajā skaitā arī ostu sektorā, un darbs šajā virzienā jau ir iesākts. Tomēr notikumi pamudinājuši strādāt ātrāk, tādēļ likumprojekts arī paredz, ka Ministru kabinets līdz 2020. gada 1. jūlijam iesniedz Saeimā likumprojektu par Latvijas ostu pārvaldības modeļa maiņu. Ministrs arī uzsvēra, ka valdības iesniegtie likuma grozījumi nemaina ne maksu, ne finansēšanas kārtību, ne citus ostu darbības principus, bet tikai ostas valdes iecelšanas un atcelšanas kārtību.

Deputāts Māris Kučinskis (ZZS) debatēs atzina, ka neapšaubāmi ir jāglābj Ventspils osta, lai tās darbinieki saņemtu algas, bet viņam iebildumus rada Rīgas ostas iekļaušana grozījumu projektā. Tā jau var pārņemt uzreiz arī citas struktūras, kur aizdomas par "bardaku", sacīja deputāts, dodot mājienu, ka koalīcijai ir interese arī par uzņēmumu "Latvijas Valsts meži".

Tāpat bijušajam premjerministram radušās pārdomas par esošās valdības paziņojumiem par augstu korupcijas risku ostās, jo tas ir skaidrs signāls investoriem nenākt un neieguldīt. "Valdība nedomā par ekonomiku, viss notiek Strīķes stilā," sacīja Kučinskis, ar to domājot JKP deputāti Jutu Strīķi. Kučinskis atzina, ka ostu pārvaldības modelis varētu būt novecojis un jāmaina, bet ir bažas, vai jaunais modelis nenozīmē visas zemes un pašvaldības īpašumu ostās nacionalizāciju. Kučinskis pauda cerību uz kopdarbu ar valdību valsts interesēs, bet bažījas pa ekonomikas kritumu, tāpēc rosināja otrajā lasījumā izņemt no likumprojekta Rīgas ostu.

Nav pietiekami un vienlaikus ir par daudz, tā valdības piedāvāto raksturoja Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Salīdzinot ar medicīnu, deputāte norādīja, ka audzēju neārstē, izgriežot cilvēkam sirdi. "Ventspils osta ir toksiska," atzina Reizniece-Ozola, bet vienas ostas problēmu dēļ nevar bojāt visu ostu sistēmu. Deputāte atsaucās uz savu pieredzi finanšu ministres darbā un bankas "ABLV" pieredzi, tādēļ mudināja saprast, kā tagad rīkoties uzņēmējiem. Reizniece-Ozola ieteica, ka loģiski tagad būtu pārvilināt uzņēmējus un kravas no Ventspils uz Liepāju un Rīgu, nevis tā vietā tagad sagraut arī Rīgas ostu. Deputāte aicināja valdību sniegt informāciju, kas vēl tiek darīts kritiskās situācijas risināšanai, jo ar valdes locekļu nomaiņu vien nepietiks, lai Ventspils ostu izņemtu no sankciju saraksta.

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un deputāts Jānis Butāns (JKP) sacīja, ka ostas ir bijušas kā karalistes un politisks instruments, no kā labumu gūst un ko kontrolē ierobežots cilvēku loks. Daudzi ir gadiem izlikušies un joprojām izliekas, ka viss ir kārtībā, neraugoties uz ASV lēmumu par sankcijām, bet "izlikšanās sekas ir zaudējumi cilvēkiem pašvaldībai un valstij", sacīja Butāns, norādot uz Lemberga partijas "Latvijai un Ventspilij" partneriem Saeimā – ZZS. "Sekas ir baisas, tagad to redzam Ventspilī, bet nerīkojoties tas var notikt arī Rīgas ostā," sacīja Butāns. "Vēža metastāzes ir ielaistas par tālu," sacīja deputāts, norādīdams, ka ar sākotnējo rīcību vien var nepietikt, tādēļ Saeimas atbalsts būs nepieciešams arī turpmāk.

Situācija ir slikta, valdībai un Saeimai ir jārīkojas, sacīja Armands Krauze (ZZS). Viņš gan norādīja, ka, ja valdība norāda uz augstiem korupcijas riskiem divās ostās, tad par to vienlīdz atbildīgi ir arī valdības ieceltie pārstāvji ostu valdēs, piemēram, Viesturs Zeps, Laila Spaliņa un Ģirts Valdis Kristovskis. Krauze pauda aizdomas, ka JKP politiķu rīcību ietekmē šīs partijas sponsora Pētera Aloiza Ragauša intereses citā Latvijas ostā Skultē, kur iecerēts attīstīt sašķidrinātās gāzes termināli un ir vēlme saņemt garantijas no valsts, ka lielie valsts uzņēmumi pirktu šo gāzi. Krauze pārmeta JKP, ka partija atbalsta jaunu OIK shēmu. "Ventspils jāglābj, bet jāseko līdzi JKP shēmām," sacīja Krauze.

Par informācijas trūkumu sūdzējās pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits atzīstot, ka ASV sankciju sarakstā būtībā nokļuvusi visa valsts un valdība. Tiem, kas panāca valsts iekļaušanu sarakstā, tagad jābrauc un jārunā, lai tiekam ārā, sacīja Šmits. Deputāts uzskata, ka ar šodien pieņemtajiem grozījumiem vien nepietiks, lai izkļūtu no saraksta, tādēļ Saeima būtu jāatsauc sevi, jārīko ārkārtas vēlēšanas un jāveic smagas sarunas ar ASV. "Lai ko Lembergs nebūtu noziedzies, viņš ir Latvijas pilsonis un jātiesā Latvijā," sacīja Šmits norādot, ka desmit gadu ilgais tiesas process ir anomālija, bet jebkurā gadījumā tā ir mūsu valsts iekšējā lieta. "Tie, kas dodas kārtot lietas uz ārzemēm, nodod savu valsti. Mēs esam paši tagad pateikuši, ka neesam tiesiska valsts un nespējam pārvaldīt. Tas ir noziegums pret savu valsti," sacīja Šmits.

"Latvijai un Ventspilij" biedrs Jānis Vucāns (ZZS) likumprojektā saskatīja mēģinājumu sagrābt visu, ko ventspilnieki 20 gadu laikā savām rokām radījuši, jo brīvostā ir virkne uzņēmumu. Deputātam par to sāp sirds, jo bijis pat personīgi iesaistīts. Viņš arī pārmeta koalīcijai steigu ar grozījumu pieņemšanu, nedodot iespēju pienācīgi iepazīties ar projektu.

Tā kā likumprojektā paredzētas valsts pārstāvētajām ostas pārvaldēm pirmpirkuma tiesības uz zemi un nekustamo īpašumu, tā būtībā ir iespēja privatizēt platības brīvostā, kas ietver rūpnīcas un infrastruktūru uzņēmējdarbības attīstībai. Vucāns teica, ka farsā nepiedalīsies, bet premjeram jādara viss iespējamais, lai situāciju vērstu par labu.

Arī Jānis Ādamsons (S) situāciju salīdzināja ar "ABLV" gadījumu, kad kāda valsts amatpersona brauca uz ASV, kaut ko stāstīja, bet banka tagad likvidēta, valsts zaudējusi nodokļus un krimināllietas nav. "Tagad arī sastāstīja, un nu ir sekas, par ko nedomāja, ka melnajā sarakstā būs iekļauta valdība vai četras ministrijas, kam pārstāvji ostā," sacīja Ādamsons. Deputāts prognozēja, ka ar ostām būs līdzīgi, kā bijis ar banku "Citadele", kad valdība valsts pārņemtu banku pēc tam par smieklīgu summu pārdeva ārvalstu investoram. "Savas ostas par smiekla naudu pārdosim ārvalstu investoriem, un ar to viss beigsies," teica deputāts. Ādamsons pauda viedokli, ka valsts jau izdzīvos, ber šī Saeima ir jāatlaiž.

Nikolajs Kabanovs (S) arī pauda bažas, ka sākusies pēdējo lielo aktīvu – Rīgas un Ventspils ostas – pārdale. "Tagad Kariņa valdība grib nacionalizēt, un man kā sociāldemokrātam būtu jāpriecājas, bet es zinu, ka sāksies drīz prihvatizācija. Tā bija ar "Citadeli" – valsts pārņēma un tad pārdeva amerikāņu investoriem," sacīja Kabanovs.

"Korupija nav noziegums bez upuriem, un tai ir sekas," sacīja Krišjānis Feldmans (JKP), atsaucoties uz investoriem, kas atturas no ieguldījumiem Latvijā, kas savukārt kavē ekonomisko izaugsmi un labāku dzīvi nākotnē. "Cieši strādājam ar starptautiskajiem partneriem ASV un citās rietumvalstīs un mūsu mērķis ir attīrīt Latviju no korupcijas vēža, lai bērniem būtu nākotne," par savas partijas darbu teica Feldmans. Viņš atzina, ka būtu pagodinoši, ja JKP līderis Jānis Bordāns varētu teikt priekšā ASV prezidentam Donaldam Trampam, ko darīt, bet tādi opozīcijas pārmetumi izklausās komiski.

"Ir žēl, ka mums tagad jāstrebj 30 gadu laikā Lemberga sastrādātie mēsli, bet tas jādara, jo žēl cilvēku, kuru algas tagad apdraudētas. Tas pats jādara Rīgā, jo mūsu rīcībā ir informācija, ka Lembergam ir zināmas intereses Rīgas ostā. Tāpēc jārīkojas, lai Rīgas osta netiktu iekļauta sankciju sarakstā," teica Feldmans, atsaucoties arī uz Valsts prezidenta atbalstu valdības rīcībai.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko debatēs sacīja, ka "dzīvojam starp stukačiem, kas pazemo savu valsti". Turklāt laikos, kad uz jebkuru aizdomu pamata cilvēkam var atņemt viņa naudu un slēgt bankas kontu, piebilda deputāte. Stepaņenko norādīja, ka valdībai ir 30 dienas laika, lai pieņemtu lēmumus, kas izriet no ASV lēmuma, bet valdība nez kādēļ ļoti steidzas. "Deg māja, bet valdība pa to laiku velk ārā no blakus mājas dārga mantas. Nav neviena juridiska argumenta, kāpēc iekļauta grozījumos arī Rīgas osta," norādīja deputāte.

"Saskaņas" deputāts Sergejs Dolgopolovs atgādināja, ka ar vārdiem jābūt uzmanīgiem, jo ostu jomā valda liela konkurence. "Ja valdības dokumentā ir vārdi par augstu korupcijas risku, tad tas ir ļoti būtisks signāls," uzsvēra deputāts. Dolgopolovs atzina, ka kolēģim Šmitam taisnība, ka, attīrot valdi, situāciju neglābs. Deputāts piekrita, ka Ventspilī jāmaina pārvaldības modelis kaut uz laiku, un par to būtu šodien jārunā, nevis par to, ko tagad valdība piedāvājusi.

Deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) norādot, ka Rīgā brīvostas teritorija aizņem piekto daļu pilsētas, pārmeta, ka valdība nav piedāvājusi nekādu pamatojumu, skaitļus un pētījumus par to, kas mainīsies abu ostu darbībā pēc to pārņemšanas. Viesturs Zeps un Pāvels Rebenoks ir valdošo partiju pārstāvji Rīgas ostā, un uz viņiem tad arī attiecas augstais korupcijas risks, uzsvēra deputāte.

JKP deputāts Uldis Budriķis debatēs atgādināja par tā saucamajām Rīdzenes sarunām un aizstāvēja proaktīvu rīcību, lai attīrītu tranzītbiznesa nozari no korupcijas, ko Ventspilī atbalsta ZZS politiķi, bet Rīgā "Saskaņa".

Savukārt Linda Ozola (JKP) gan citēja ASV iestādes lēmuma pamatojumā minēto Lemberga ietekmi uz politiķiem, amatpersonām un tiesībsargājošām iestādēm, gan runāja par demokrātiskas iekārtas pamata pīlāru apdraudējumu šādas rīcības dēļ. "Jā, varbūt esam zināma apvērsuma priekšā, bet ir jārīkojas valsts interesēs," sacīja deputāte.

"Saskaņas" deputāts Vjačeslavs Dombrovskis apsveica kolēģus ar vēsturisku dienu, kad Latvija kopā ar tādām valstīm kā Haiti, Kongo, Dominikānas Republika, Gambija ir nonākusi melnajā jeb Magņitska sarakstā. Dombrovskis norādīja, ka "Vienotība" un Nacionālā apvienība ir bijuši ilggadīgi ZZS partneri. "Šis ir spļāviens sejā pašai koalīcijai," sacīja Dombrovskis, pārmetot valdības vadītājam, ka tas nedodas uz ASV pārliecināt partnerus par Ventspils ostas izņemšanu no sankciju saraksta.

Valdības Saeimā iesniegtā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka "Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību" kā viena no valdības prioritātēm minēta cīņa ar korupciju. Valdība kā vienu no prioritātēm norādījusi modernas pārvaldības īstenošanu, tai skaitā reformēt valsts pārvaldi, lai uzlabotu tās pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un samazinātu korupcijas riskus.

"Valdība ir secinājusi, ka Ventspils osta un Rīgas osta ir pakļauta augstam korupcijas riskam, tādējādi nepieciešamas neatliekamas reformas šo ostu pārvaldībā, lai izpildītu valdības deklarācijā noteikto prioritāti cīņai pret korupciju un uzlabotu šo ostu pārvaldību," teikts anotācijā.

Korupcijas riski Ventspils ostā ir iemesls arī OFAC 2019. gada 9. decembra lēmumam par sankciju noteikšanu pret Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju, skaidro valdība. Šis OFAC lēmums papildus pamato nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai izveidotu neatkarīgu Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas pārvaldi, kas samazinātu korupcijas riskus šajās ostās.

Sankcijas balstītas uz tā dēvēto Magņitska likumu, kas vēršas pret cilvēkiem, kas iesaistīti korupcijā vai smagos cilvēktiesību pārkāpumos.

Saskaņā ar noteiktajām sankcijām tiek bloķēti visi Lemberga un iepriekš minēto struktūru īpašumi, daļas īpašumos un tieši vai netieši individuāli vai ar citu personu starpniecību piederošās struktūras, kurās viņu daļa ir virs 50 %, kas atrodas ASV vai atrodas ASV personu īpašumā vai kontrolē, un par tām jāziņo OFAC.

Ar likuma pārejas noteikumiem Ministru kabinetam ir uzdots iesniegt Saeimai likumprojektu par Latvijas ostu pārvaldības modeļa maiņu.

"Ar šiem likuma grozījumiem netiks mainītas administratīvās procedūras un procesi attiecībās uz komersantiem, kas veic komercdarbību Ventspils un Rīgas ostu teritorijās. Un nav sagaidāma negatīva ietekme uz pakalpojumu sniegšanu ostās un ostu budžetiem. Ņemot vērā, ka ostas valdes locekļu skaits tiek samazināts no astoņiem uz četriem, attiecīgi samazināsies nepieciešamo finanšu līdzekļu resursi ostu valžu atlīdzībai, tādējādi radot ekonomiju ostu budžetos," skaidrots anotācijā.

Valdība uzsver, ka ar šiem likuma grozījumiem netiek mainītas īpašuma tiesības uz ostu teritoriju, ne ostas teritorijā ietilpstošajām ēkām un būvēm, līdz ar to atbilstoši "Likumam par ostām" ostas pārvalde nodrošinās tās valdījumā nodotos valsts un pašvaldību nekustamos īpašumus atbilstoši noteiktajiem ostas darbības mērķiem.