Kāda bija hamburgera cena? 25 gados no 'belašu protesta' līdz 13 restorāniem

Protestētāji tad rosināja domāt par garīgo piesārņojumu, ko veicina rietumu popkultūras invāzija, un par vides tīrības problēmām mūsu zemē, kur trūkst atkritumu pārstrādes uzņēmumu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma". Protestētājus arī kaitināja tas, ka mājā, kur nu ierīkots ātrās ēdināšanas restorāns, iepriekš bija grāmatnīca. Rīgā ātrās ēdināšanas restorānu atklāja 39 gadus pēc pirmā "McDonalds" atvēršanas ASV un četrus gadus pēc pirmā šā kompānijas restorāna Maskavā.

Vai skaļākie protestētāji Arvīds Ulme un aktrise Svetlana Bless, kura atklāšanas dienā Rīgā demonstratīvi dalīja belašus, "makdonaldā" šo 25 gadu laikā kādreiz mielojušies un kā attīstījies jubilārs "McDonald's" un ātrās ēdināšanas bizness Latvijā, skaidroja "Delfi". No nozares ekspertu mutēm izskan, ka ātrās ēdināšanas restorāni ir parasto restorānu lielākie konkurenti, kas pēdējos gados tikai vēl vairāk šo konkurenci palielina.

Taču vispirms – kāds vispār bija 1994. gads? 28. septembrī Baltijas jūrā jau bija nogrimis prāmis "Estonia", mirstot 852 cilvēkiem, bet izglābjoties 137. Augustā no Pārlielupes cietuma Jelgavā bija izbēguši 89 ieslodzītie, no tiem izdevās aizturēt 41. Pāris nedēļu pēc "McDonald's" restorāna atklāšanas 30. decembrī starp "Banku Baltija" un "Finansu norēķinu centru" noslēdza līgumu, kas paredz centram piešķirt kredītu 10 miljonu latu apjomā. Tā sākās "Latvenergo" trīs miljonu lieta. Gandrīz 'McDonald's kaimiņos esošā Latvijas Nacionālās operas ēka tolaik piedzīvoja lielus rekonstrukcijas darbus.

1994. gadā Latvijas Republikas nacionālās naudas vienība jau gadu bija lats, un vidējā alga pēc nodokļu nomaksas bija aptuveni 60 lati. Aculiecinieki atceras – tolaik "McDonald's" lētākais no burgeriem – hamburgers maksāja 0,45 latus