Latvijā kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms ir tiešām mazs, 2017. gadā tie bija 11 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta, pat mazāks nekā mūsu kaimiņvalstīm, Igaunijai – 21 miljons un Lietuvai – 20 miljoni. Šādā vērtējumā Eiropā līdere ir Vācija ar 907 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, bet pasaulē – Ķīna un ASV ar attiecīgi 13,1 (2015. gada dati) un 6,5 miljardiem tonnu CO2 ekvivalenta. Neskatoties uz gandrīz vai nesalīdzināmiem apjomiem un mērogiem, arī Latvijai solidāri būs jāsniedz sava artava klimata pārmaiņu ierobežošanā. Portāls "Delfi" sniedz ieskatu valstu un Eiropas Savienības (ES) plānotajos mērķos cīņā ar klimata pārmaiņām, kā arī norāda uz galvenajiem klupšanas akmeņiem.
Portāls "Delfi" sniedz ieskatu valstu un Eiropas Savienības (ES) plānotajos mērķos cīņā ar klimata pārmaiņām, kā arī norāda uz galvenajiem klupšanas akmeņiem.
Latvijai atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas ir paveicies ar padomju mantojumu elektrības ražošanas jomā, mums ir Daugavas HES kaskāde – Pļaviņu, Rīgas un Ķeguma HES, ar ko iespējams saražot būtisku daļu no Latvijā patērētās elektrības. Citās Eiropas valstīs situācija ir atšķirīga, piemēram, Polijā, Vācijā u. c. joprojām plaši izmanto ogles, Dānija devusi zaļo gaismu "Nord Stream 2" projekta īstenošanai. Vienlaikus Polija ir paziņojusi, ka pēc trim gadiem pārtrauks importēt gāzi no Krievijas, bet ir atteikusies piedalīties Eiropas kopējā mērķī līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti. Tiek lēsts, ka Polijai šis termiņš varētu būt vien 2070. gads.
Labais mantojums
Daugavas HES kaskāde elektroenerģijas jomā un biomasas pieejamība siltumenerģijas jomā patiešām atvieglo iespēju Latvijai nākotnē veidot bezizmešu enerģētikas sistēmu. Tomēr Ekonomikas ministrijā portālam "Delfi" norāda, ka labais mantojums no iepriekšējiem gadiem vienlaikus nedrīkstētu būt pamats, lai neveiktu tālākus soļus. Piemēram, vēja enerģijas attīstībā Latvija būtiski atpaliek arī no kaimiņvalstīm, nemaz nerunājot par šīs jomas līderiem. Modernas lielas jaudas vēja stacijas investori šobrīd ir gatavi attīstīt arī bez valsts atbalsta.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
