Dibinās valsts akciju sabiedrību, kas pārņems Ventspils brīvostas darbību (plkst. 18:50)  (186)

Vienlaikus tiks virzīti izskatīšanai MK un pēc tam Saeimā grozījumi Likumā par ostām un Ventspils brīvostas likumā, kas juridiski nodotu šīs funkcijas jaunajai valsts akciju sabiedrībai.

Detalizētāk runājot par laika grafiku, ministrs skaidroja, ka otrdien Ministru kabinets pieņems lēmumu par jaunas valsts akciju sabiedrības izveidošanu. Pēc tam būs jāveic uzņēmuma reģistrācija Uzņēmumu reģistrā, kas ir tuvāko darba dienu jautājums. Paralēli notiks likumprojekta iesniegšana Saeimā, kuras kompetencē jau tad būs lemt, cik ātri un kurā dienā to izskatīt, bet valdības lūgums ir to izskatīt steidzamības kārtībā. "Es ceru, ka Saeima to tā arī izdarīs," sacīja Linkaits.

"Mūsu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk izveidot jaunu juridisku struktūru, kas būtu tiesīga gan slēgt līgumus ar nomniekiem Ventspils brīvostas teritorijā, gan ar kuģu aģentiem, lai nodrošinātu kuģu ienākšanu ostā. Darba nosaukums patlaban ir "Ventas osta", un tas, iespējams, var arī mainīties. Tā būs valsts akciju sabiedrība, ko dibina Ministru kabinets Satiksmes ministrijas personā, un padomē būs pārstāvēti četru esošo ministriju pārstāvji," skaidroja Linkaits.

Ministrs skaidroja, ka tīri juridiski tie nevar būt tie paši cilvēki, kas patlaban strādā Ventspils brīvostas valdē, bet ministrijas tiks lūgtas deleģēt jaunus pārstāvjus akciju sabiedrības padomē. Joprojām turpinās darboties arī nosacīti "veca čaula" jeb Ventspils brīvostas pārvalde, kuras pienākums būs uzskaitīt un nodot visus aktīvus no vecās jaunajai struktūrai.

Linkaits paskaidroja, ka akciju sabiedrības forma izvēlēta, jo tīri tehniski tas bijis ātrākais un ērtākais risinājums. "Mums ir ārkārtas situācija, un attiecīgi tā ir jārisina, tāpēc mēs uzreiz ieceļam padomes locekļus," tā ministrs atbildēja uz jautājumu, vai padomes locekļi tiks izvēlēti atbilstoši OECD ieteiktajiem kritērijiem. Linkaits arī atgādināja, ka Ministru kabinetam ir uzdots līdz 1. jūlijam iesniegt Saeimā koncepciju ostu pārvaldes sistēmas maiņai, un tās ietvaros arī tiks pārveidota visa sistēma ar caurskatāmu padomes un valdes locekļu iecelšanu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka tāds risinājums tiek uzskatīts par visdrošāko veidu, lai osta nepārtrauktu darbību. "Ja osta ir sankcionēto juridisko personu sarakstā, tad mēs un mūsu valsts darīs visu, lai šī osta varētu izkļūt no šī saraksta. Mums nav laika, jo mūsu valsts ekonomikai jānodrošina, ka osta var nepārtraukti turpināt darbību arī pēc 8. janvāra, kad beidzas 30 dienu termiņš pārejai uz pilnu sankciju spēkā stāšanos," skaidroja valdības vadītājs.

Satiksmes ministrs sacīja, ka iespējamie valdes kandidāti jaunajai ostas pārvaldes struktūrai vēl tiek apzināti, jo dažu dienu laikā nav vienkārši atrast vadītāju tādai struktūrai.

Par darbību ostā patlaban Linkaits teica, ka vislaik tiek uzturēts kontakts ar Ventspils brīvostas pārvaldi, lai būtu skaidra faktiskā situācija. "Saimnieciskā darbība notiek, kuģi gan ienāk, gan iziet no ostas, un tur nekādu problēmu nav," skaidroja ministrs piebilstot, ka nenoliedzami ir nedrošība par nākotni, tādēļ valdībai ir pienākums pēc iespējas ātrāk radīt tiesisko noteiktību un nodrošināt, lai no 1.janvāra visa saimnieciskā darbība jau tiktu nodota jaunajai struktūrai.

Ministrs atzina, ka pastāv bažas par riskiem jaunu līgumu slēgšanai, jo ir sankcijas, kurām noteikts 30 dienu spēkā stāšanās termiņš, un atbilstoši priekšrakstiem tas nozīmē, ka visiem jāizbeidz saimnieciskā sadarbība ar esošo Ventspils brīvostas pārvaldi.

Jautāts par valdības komunikācijas plāniem šajā jautājumā, Linkaits atbildēja, ka, tiklīdz visi juridiskie lēmumi tiks pieņemti, tad attiecīgi notiks arī saziņa ar visiem Ventspils sadarbības partneriem.

Savukārt uz jautājumu, vai jaunā kapitālsabiedrība automātiski ir ārpus sankciju saraksta, satiksmes ministrs atbildēja, ka valdība dara visu iespējamo no juridiskās puses, lai uz jauno kapitālsabiedrību neattiektos sankciju pasākumi. Linkaits atzina, ka notiek cieša sadarbība ar Valsts kasi un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, lai nodrošinātu, ka jaunajai juridiskajai personai nav nekādas saistības ar sankcijām pakļautajām personām un lai bankām tas būtu skaidrs.

Tāpat notiek arī nemitīga saziņa ar atbildīgajām ASV amatpersonām, jo tas ir divpusējs process, kurā Latvija informē par saviem lēmumiem un uzklausa ASV viedokli, vai tie ir pietiekami.

Tā kā valdība savā pārziņā ir pārņēmusi arī Rīgas ostu, Linkaits atzina, ka ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai uzskatītu, ka osta nav pakļauta sankciju pasākumiem.

Ministru prezidents Kariņš uz jautājumu, vai pēc jaunās kapitālsabiedrības izveidošanas būs pārliecība, ka Ventspils osta ir automātiski ārā no saraksta, vai vēl būs jāgaida atzinums no ASV, skaidroja, ka no loģikas viedokļa, ja osta ir sankciju sarakstā saistības ar sankcionētu personu dēļ, tad izveidojot jaunu pārvaldes juridisku personu, kam nav nekādas saistības ar sankcionēto fizisko personu, varam būt droši, ka jaunajai pārvaldei ar šo personu nav saistības.

Jau vēstīts, ka OFAC šogad 9. decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij").

OFAC izdevis Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas paredz 30 dienu periodu, proti, līdz 2020.gada 8.janvārim, lai pabeigtu darījumus ar četrām sankcionētajām juridiskajām personām - Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Attiecībā uz Lembergu šobrīd ir jāpiemēro atturēšanās princips, kura laikā jāsaprot, vai ir tiesisks pamats šos līdzekļus konfiscēt vai piemērot kādas citas sankcijas.

Pagājušā ceturtdienā Saeima vienas dienas laikā steidzamības kārtībā divos lasījumos pieņēma grozījumus Likumā par ostām, pārņemot savā pārziņā Ventspils un Rīgas ostu.