Slēgtā sēdē valdība nolemj dibināt 'Ventas ostu' (plkst. 16:00)  (145)

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) žurnālistiem skaidroja, ka valdība otrdien pieņēmusi kārtējo no lēmumiem, kas attiecas uz Ventspils ostas saimniecisko darbību, jo valdības vēlme un pienākums ir, neraugoties uz ārējiem apstākļiem, nodrošināt, ka ostā notiek saimnieciskā darbība un ka ir nodrošināts juridisks mehānisms, kā uzņēmējiem ostā un ostas teritorijā strādājošiem industriāliem ražotājiem sadarboties ar Latvijas valsti un tās institūcijām situācijā, kad ir pieņemts ASV lēmums par sankcijām.

"Ventas osta" turpmāk stāsies pie Ventspils brīvostas pārvaldīšanas un būs kā kontaktpunkts uzņēmumiem nomas maksu un ostas maksu veikšanai, un radīs pārliecību, ka pēc 30 dienu pārejas perioda sankciju ieviešanai saimnieciskā darbība Ventspils brīvostas teritorijā netiek pārtraukta, skaidroja ministrs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes sacīja, ka šis lēmums ir ārēju apstākļu iespaidā pieņemts, jo valdībai jārisina situācija, kas radās pēc ASV valdības rīcības, iekļaujot sankciju sarakstā vienu Latvijas pilsoni un četras ar viņu saistītas juridiskas personas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvalde.

Valdības vadītājs atgādināja, ka jau pagājušā nedēļā valdība rosināja un Saeima pieņēma grozījumus Likumā par ostām, pārņemot pilnīgā valsts pārvaldībā Ventspils un Rīgas ostu, taču ar to vien nepietika, tādēļ Satiksmes ministrija ir strādājusi pie tālāka risinājuma, ko valdība tagad atbalstījusi. Dibināmās kapitālsabiedrības mērķis ir par spīti ārējām sankcijām nodrošināt, ka ostas darbība varētu turpināties.

Tikmēr Ventspils brīvostas valde šodien lēma brīvostas pārvaldnieka amatā iecelt Andri Purmali, aģentūru LETA informēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP). Pēc ministra teiktā, Purmalis līdz šim ieņēma Rīgas brīvostas pārvaldes iekšējās drošības dienesta vadītāja amatu.

Valdības rīkojumā par "Ventas ostu" teikts, ka kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis ir ilgtspējīgi, atbildīgi un ekonomiski pamatoti nodrošināt Ventspils ostas kā valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras pārvaldīšanu, sniedzot un attīstot ostas pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi tautsaimniecības konkurētspējai un izaugsmei. Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 35 000 eiro un Satiksmes ministrija ir kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja.

Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai līdz 2019. gada 20. decembrim nodrošināt pieteikuma iesniegšanu, lai ierakstītu kapitālsabiedrību komercreģistrā.

Vienlaikus valdība arī izskatīja informatīvo ziņojumu par valsts akciju sabiedrības dibināšanu Ventspils ostas pārvaldīšanai, kā arī attiecīgus grozījumus Likumā par ostām un Ventspils brīvostas likumā.

Sākotnēji šo jautājumu valdība sāka skatīt atklātajā daļā, bet drīz vien pēc ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) ierosinājuma turpināja par to lemt slēgtajā daļā.

Sākot darbu pie šiem darba kārtības jautājumiem, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sacīja, ka visi četri jautājumi skatāmi kopā un visi saistīti ar to, lai nodrošinātu Ventspils ostā nepārtrauktu saimniecisko darbību, ievērojot tos apstākļus, ko radījušas ASV Valsts kases Ārējo aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas.

Ministrs paskaidroja, ka rit 30 dienu periods, kura laikā visām juridiskām un fiziskām personām jāpārtrauc sadarbība ar sankciju sarakstā iekļautajām personām, un tajā skaitā ar Ventspils brīvostas pārvaldi.

Lai nodrošinātu, ka pēc šī termiņa beigām - 8. janvārī - ostā neapstātos darbība, ir priekšlikums nodibināt jaunu juridisku subjektu – valsts akciju sabiedrību "Ventas osta", kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā varētu veikt nepieciešamās darbības Ventspils ostas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, stāties līgumiskās attiecībās ar brīvostā strādājošiem nomniekiem – kuģu aģentiem un termināļiem –, un nodrošināt, ka pār ostas saimniecisko darbību nav nekāda veida ietekme sankcionētajām personām.

Grozījumi Likumā par ostām un Ventspils brīvostas likumā nepieciešami, lai jaunajai akciju sabiedrība piešķirtu kompetenci stāties līgumos un darījumos Ventspils brīvostas pārvaldes vietā, valdības sēdē skaidroja satiksmes ministrs. Pāreja notiktu pakāpeniski, kādu brīdi līdztekus darbojoties jaunajai kapitālsabiedrībai un Ventspils brīvostas pārvaldei, lai izvērtētu saistību un mantas kopumu, ko pakāpeniski pārņemtu, teica Linkaits.

Ministrs uzsvēra, ka ir svarīgi radīt tiesisko paļāvību uzņēmējiem, kas vēlas turpināt darbu Ventspils ostā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Džineta Innusa valdības sēdē skaidroja, ka abu likumu grozījumu projektu būtība ir dot iespēju sākt strādāt. Viņa uzsvēra, ka ar šiem grozījumiem nav paredzēts ne mainīt Ventspils brīvostas juridisko statusu, ne lemt par tās likvidāciju vai saistību nodošanu ar likumu.

Saistību jautājums nav tik vienkāršs, jo esošajās saistībās ir vesela rinda pienākumu un abpusēju saistību ar dažādiem komersantiem, tajā skaitā, ļoti iespējams, arī ar no sankciju saraksta izrietošiem komersantiem, skaidroja Innusa.

Tāpēc katru saistību nodošanai būs jāveic rūpīgs darbs abās pusēs, ko no vienas puses nodrošinās Ventspils brīvostas pārvalde un no otras puses "Ventas osta". Iespējams, ka būs jāveido arī starpinstitūcija ar dažādu iestāžu darba grupām, lai to varētu atrisināt, teica ministrijas pārstāve.

Innusa skaidroja, ka ar grozījumiem paredzēts, ka jaunā kapitālsabiedrība veiks tos uzdevumus, ko ar noteikumiem tai deleģēs Ministru kabinets. Tā kā sankcijas stājas spēkā 8. janvārī, vēl ir laiks veikt priekšdarbus. Grozījumi arī paredz, ka akciju sabiedrībai būs iespēja uz savstarpējās vienošanās pamata dibināt jaunas saistības ar tiem komersantiem, kuri vairs nevarēs saņemt pakalpojumus no brīvostas. Saistības ar pārējiem pāries uz savstarpējās vienošanās pamata.

Ar valdības ierosinātajiem Likuma par ostām grozījumiem, par ko vēl būs jālemj Saeimai, tiks noteikts, ka Ventspils ostas pārvaldīšanu nodrošinās jaundibinātā valsts akciju sabiedrība "Ventas osta". Šīs sabiedrības galvenais uzdevums būs nodrošināt Ventspils ostas darbības funkcionēšanu, pakalpojumu sniegšanu un nepieciešamo lēmumu pieņemšanu.

Grozījumu likumprojekta anotācijā teikts, ka, ņemot vērā to, ka esošās atvasinātās publiskās personas Ventspils brīvostas pārvaldes īpašumā un valdījumā ir liels apjoms aktīvu (zemes, ēkas, būves, infrastruktūras objekti), kā arī ievērojams saistību apjoms (2019. gadā Ventspils brīvostas pārvaldei bija kredītsaistības 17,6 miljonu eiro apmērā) sagatavotie grozījumi Likumā par ostām un Ventspils brīvostas likumā neparedz Ventspils brīvostas pārvaldes kā juridiskas personas likvidāciju, vai citu tās juridiskās formas maiņu.

Ventspils brīvostas pārvaldes galvenais uzdevums līdz tālākiem lēmumiem būs nodrošināt visas mantas kopuma un finanšu līdzekļu saglabāšanu, un sadarbībā ar jauno valsts akciju sabiedrību "Ventas osta" veikt visas nepieciešamās darbības, lai ekonomiskā aktivitāte Ventspils ostā neapstātos. Ventspils brīvostas pārvaldes darbu nodrošinās ostas valde četru cilvēku sastāvā.

Valdība sola, ka tiks apzinātas visas Ventspils brīvostas pārvaldes saistības, t.sk. ar nomniekiem, pakalpojumu sniedzējiem, kreditoriem, investoriem, valsts un pašvaldības institūcijām, lai noteiktu saistību raksturu, apmēru, pielīgtos apgrūtinājumus u.c.

Šajos konkrētajos apstākļos, kad ir noteiktas ASV OFAC sankcijas pret Ventspils brīvostas pārvaldi, ir jāveic detalizēts saistību novērtējums, jo Ventspils brīvostas pārvaldei, iespējams, ir noslēgtas un spēkā esošas vienošanās ar juridiskajām personām, kuras ir iekļautas sankciju sarakstā, teikts anotācijā.

Līdz ar to vispārējas normas ietveršana normatīvajā aktā par saistību nodošanu vai pārņemšanu, šajā konkrētajā gadījumā būtu pretrunā ar šo normatīvo aktu mērķi nodalīt Ventspils ostas darbību no sankciju sarakstā esošo personu ietekmes.

Ventspils brīvostas pārvaldes valdei būs uzdevums veikt pilnīgu Ventspils brīvostas pārvaldes saistību, mantas un aktīvu apzināšanu, lai piedāvātu Ministru kabinetam un pašvaldībai priekšlikumus tālākām darbībām. Piemēram, nodot saistību, mantu vai aktīvu jaundibinātai kapitālsabiedrībai; nodot to pašvaldībai vai risināt jautājumu par noslēgtās vienošanās izbeigšanu (īpaši gadījumā, ja tiek konstatēts, ka līgums slēgs ar sankciju sarakstā esošu personu vai saistītajām personām).

Šo uzdevumu izpildē būs jāiesaista Ventspils brīvostas pārvaldes valde, jaunās kapitālsabiedrības valde, kā arī valsts un pašvaldības pārstāvji.

Ar šiem likuma grozījumiem netiek mainītas īpašuma tiesības uz ostas teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, līdz ar to atbilstoši Likumam par ostām ostas pārvalde nodrošinās tās valdījumā nodoto valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu pārvaldīšanu atbilstoši noteiktajiem ostas darbības mērķiem.

"Delfi" jau ziņoja, ka valdošā koalīcija sadarbības sanāksmē pirmdien vienojās, ka jau otrdien Ministru kabinetā tiks pieņemts rīkojums par jaunas valsts akciju sabiedrības dibināšanu, lai pārņemtu Ventspils brīvostas tiesības, pienākumus un funkcijas.

Vienlaikus tiks virzīti izskatīšanai MK un pēc tam Saeimā grozījumi Likumā par ostām un Ventspils brīvostas likumā, kas juridiski nodotu šīs funkcijas jaunajai valsts akciju sabiedrībai.

Detalizētāk runājot par laika grafiku, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) skaidroja, ka otrdien Ministru kabinets pieņems lēmumu par jaunas valsts akciju sabiedrības izveidošanu. Pēc tam būs jāveic uzņēmuma reģistrācija Uzņēmumu reģistrā, kas ir tuvāko darba dienu jautājums. Paralēli notiks likumprojekta iesniegšana Saeimā, kuras kompetencē jau tad būs lemt, cik ātri un kurā dienā to izskatīt, bet valdības lūgums ir to izskatīt steidzamības kārtībā. "Es ceru, ka Saeima to tā arī izdarīs," sacīja Linkaits.

"Mūsu uzdevums ir pēc iespējas ātrāk izveidot jaunu juridisku struktūru, kas būtu tiesīga gan slēgt līgumus ar nomniekiem Ventspils brīvostas teritorijā, gan ar kuģu aģentiem, lai nodrošinātu kuģu ienākšanu ostā. Darba nosaukums patlaban ir "Ventas osta", un tas, iespējams, var arī mainīties. Tā būs valsts akciju sabiedrība, ko dibina Ministru kabinets Satiksmes ministrijas personā, un padomē būs pārstāvēti četru esošo ministriju pārstāvji," skaidroja Linkaits.

Ministrs skaidroja, ka tīri juridiski tie nevar būt tie paši cilvēki, kas patlaban strādā Ventspils brīvostas valdē, bet ministrijas tiks lūgtas deleģēt jaunus pārstāvjus akciju sabiedrības padomē. Joprojām turpinās darboties arī nosacīti "veca čaula" jeb Ventspils brīvostas pārvalde, kuras pienākums būs uzskaitīt un nodot visus aktīvus no vecās jaunajai struktūrai.

Linkaits paskaidroja, ka akciju sabiedrības forma izvēlēta, jo tīri tehniski tas bijis ātrākais un ērtākais risinājums. "Mums ir ārkārtas situācija, un attiecīgi tā ir jārisina, tāpēc mēs uzreiz ieceļam padomes locekļus," tā ministrs atbildēja uz jautājumu, vai padomes locekļi tiks izvēlēti atbilstoši OECD ieteiktajiem kritērijiem. Linkaits arī atgādināja, ka Ministru kabinetam ir uzdots līdz 1. jūlijam iesniegt Saeimā koncepciju ostu pārvaldes sistēmas maiņai, un tās ietvaros arī tiks pārveidota visa sistēma ar caurskatāmu padomes un valdes locekļu iecelšanu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka tāds risinājums tiek uzskatīts par visdrošāko veidu, lai osta nepārtrauktu darbību. "Ja osta ir sankcionēto juridisko personu sarakstā, tad mēs un mūsu valsts darīs visu, lai šī osta varētu izkļūt no šī saraksta. Mums nav laika, jo mūsu valsts ekonomikai jānodrošina, ka osta var nepārtraukti turpināt darbību arī pēc 8. janvāra, kad beidzas 30 dienu termiņš pārejai uz pilnu sankciju spēkā stāšanos," skaidroja valdības vadītājs.

Satiksmes ministrs sacīja, ka iespējamie valdes kandidāti jaunajai ostas pārvaldes struktūrai vēl tiek apzināti, jo dažu dienu laikā nav vienkārši atrast vadītāju tādai struktūrai.

Par darbību ostā patlaban Linkaits teica, ka vislaik tiek uzturēts kontakts ar Ventspils brīvostas pārvaldi, lai būtu skaidra faktiskā situācija. "Saimnieciskā darbība notiek, kuģi gan ienāk, gan iziet no ostas, un tur nekādu problēmu nav," skaidroja ministrs piebilstot, ka nenoliedzami ir nedrošība par nākotni, tādēļ valdībai ir pienākums pēc iespējas ātrāk radīt tiesisko noteiktību un nodrošināt, lai no 1.janvāra visa saimnieciskā darbība jau tiktu nodota jaunajai struktūrai.

Ministrs atzina, ka pastāv bažas par riskiem jaunu līgumu slēgšanai, jo ir sankcijas, kurām noteikts 30 dienu spēkā stāšanās termiņš, un atbilstoši priekšrakstiem tas nozīmē, ka visiem jāizbeidz saimnieciskā sadarbība ar esošo Ventspils brīvostas pārvaldi.

Jautāts par valdības komunikācijas plāniem šajā jautājumā, Linkaits atbildēja, ka, tiklīdz visi juridiskie lēmumi tiks pieņemti, tad attiecīgi notiks arī saziņa ar visiem Ventspils sadarbības partneriem.

Savukārt uz jautājumu, vai jaunā kapitālsabiedrība automātiski ir ārpus sankciju saraksta, satiksmes ministrs atbildēja, ka valdība dara visu iespējamo no juridiskās puses, lai uz jauno kapitālsabiedrību neattiektos sankciju pasākumi. Linkaits atzina, ka notiek cieša sadarbība ar Valsts kasi un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, lai nodrošinātu, ka jaunajai juridiskajai personai nav nekādas saistības ar sankcijām pakļautajām personām un lai bankām tas būtu skaidrs.

Tāpat notiek arī nemitīga saziņa ar atbildīgajām ASV amatpersonām, jo tas ir divpusējs process, kurā Latvija informē par saviem lēmumiem un uzklausa ASV viedokli, vai tie ir pietiekami.

Tā kā valdība savā pārziņā ir pārņēmusi arī Rīgas ostu, Linkaits atzina, ka ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai uzskatītu, ka osta nav pakļauta sankciju pasākumiem.

Ministru prezidents Kariņš uz jautājumu, vai pēc jaunās kapitālsabiedrības izveidošanas būs pārliecība, ka Ventspils osta ir automātiski ārā no saraksta, vai vēl būs jāgaida atzinums no ASV, skaidroja, ka no loģikas viedokļa, ja osta ir sankciju sarakstā saistības ar sankcionētu personu dēļ, tad izveidojot jaunu pārvaldes juridisku personu, kam nav nekādas saistības ar sankcionēto fizisko personu, varam būt droši, ka jaunajai pārvaldei ar šo personu nav saistības.

Jau vēstīts, ka OFAC šogad 9. decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp Ventspils mēram Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij").

OFAC izdevis Globālo Magņitska vispārējo licenci nr.1, kas paredz 30 dienu periodu, proti, līdz 2020.gada 8.janvārim, lai pabeigtu darījumus ar četrām sankcionētajām juridiskajām personām - Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Attiecībā uz Lembergu šobrīd ir jāpiemēro atturēšanās princips, kura laikā jāsaprot, vai ir tiesisks pamats šos līdzekļus konfiscēt vai piemērot kādas citas sankcijas.

Pagājušā ceturtdienā Saeima vienas dienas laikā steidzamības kārtībā divos lasījumos pieņēma grozījumus Likumā par ostām, pārņemot savā pārziņā Ventspils un Rīgas ostu.