Aptieku izvietojuma nosacījumu maiņa novedīs pie tiesvedībām, norāda 'Sentor Farm aptiekas'  (8)

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš informēja, ka viens no nākotnē iecerētajiem grozījumiem paredz uzlikt par pienākumu monopolu izveidojušiem aptieku tīkliem vai nu apvienoties vai "mainīties vietām" ar citām aptiekām. Ieceres mērķis ir mazināt aptieku tīklu nesabalansētā teritoriālā sadalījuma sekas un konkurences rezultātā stimulēt medikamentu cenu mazināšanos.

Savukārt Juskovecs norādīja, ka iecerētajās reformās nesaskata iedzīvotājiem labvēlīgus un konkrēti sasniedzamus mērķus.

Kā skaidro Juskovecs, ja mērķis ir labāka aptieku rentabilitāte, būtu jāpieļauj plašāka aptieku uzņēmumu veidošanās politika - mēroga ekonomika ļautu to sasniegt. Ministrijas piedāvājums viena uzņēmuma aptiekām izretināties tālāk par 500 metriem vienai no otras ir viltus rūpes par aptieku rentabilitāti, uzsver Juskovecs, piebilstot, ka, ja kādā attālā vietā aptieka būtu vajadzīga, tā tur jau būtu atvērta. Viņa ieskatā, šobrīd aptieku nav tikai tajās vietās, kur nav pietiekama pieprasījuma, lai nodrošinātu to rentablu darbību, savukārt VM piedāvājums tikai pasliktinās aptieku ekonomisko stāvokli, nekādā veidā nesekmējot to administratīvo izmaksu samazinājumu.

Taču, ja prioritāri tiek domāts par to, lai saglabātu neatkarīgo aptieku pastāvēšanu, uzņēmuma pārstāvis norāda, ka būtu jāveido aptieku pakalpojuma cenas politika, kas dod iespēju aptiekām būt dzīvotspējīgām, ne tikai sedzot fiksētās izmaksas par personālu, telpu nomu un uzturēšanu, bet arī sniedz iespēju ieguldīt attīstībā, piemēram, izpildot valsts noteiktos pienākumus zāļu verifikācijā, kases sistēmu ieviešanā, kā arī stimulē aptiekas investēt jaunu pakalpojumu sniegšanā pacientiem, tādā veidā attīstot farmaceitiskās aprūpes kvalitāti.

Juskovecs apgalvo, ka priekšlikums piespiedu kārtā apvienot tuvumā esošās aptiekas vienā nozīmēs tikai to, ka tiem iedzīvotājiem, kam aptieka bija blakus, līdz tuvākajai aptiekai būs jāmēro garāks ceļš.

Ja par mērķi tiek izvirzīta recepšu medikamentu pieejamība un zemākas zāļu cenas, uzņēmuma pārstāvis norāda, ka priekšlikums nekādā veidā nesekmēs zāļu cenu samazināšanos vai medikamentu pieejamības pieaugumu. Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles jau šobrīd ir atļauts izplatīt tikai un vienīgi par Nacionālā veselības dienesta noteikto pārdošanas cenu, un turpmāka kompensējamo zāļu saraksta paplašināšana ilgtermiņā nozīmē vienādu cenu un sortimentu visās aptiekās, piebilst Juskovecs, uzsverot, ka tādējādi prognozējams, ka konkurence nākotnē primāri norisināsies ap sniegtā pakalpojuma kvalitāti, nevis cenu.

Uzņēmuma pārstāvja ieskatā, lai samazinātu zāļu cenas, būtu jāpapildina valsts kompensējamo zaļu saraksts un jāpalielina kompensācijas līmeņi. Viņš arī mudina ministriju nākotnē apsvērt iespēju valsts kompensējamo zāļu sarakstā iekļaut visas recepšu zāles. Savukārt, lai samazinātu un izskaustu kādu konkrētu medikamentu nepieejamības gadījumus, Juskovecs iesaka radīt tādus apstākļus, kas liktu ārzemju ražotājiem pilnībā izpildīt vietējo aptieku uzņēmumu pasūtījumus. Viņa ieskatā, tas pašlaik netiek darīts pilnvērtīgi, jo ražotāji viņu izpratnē "lētajam" un relatīvi nelielajam Latvijas zāļu tirgum atsevišķas zāles piegādājot negribīgi.

Viņķeles izklāstītais priekšlikums, pēc "Sentor Farm aptiekas" pārstāvja domām, ir nevēlams arī farmaceitiem un farmaceita asistentiem, kuri zaudēs darbu aptieku slēgšanas rezultātā. Likumsakarīgi, valsts un pašvaldību budžeti zaudēs nodokļu ieņēmumus, proti, zaudējot atlaisto darbinieku ienākumu nodokli un sociālās iemaksas, bet valsts budžets būs spiests uzņemties bezdarbnieka pabalstu izmaksas darbu zaudējušajiem farmaceitiem un farmaceita asistentiem, līdz viņi atradīs piemērotas jaunas darba vietas, norāda Juskovecs.

Atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) statistikas datiem, Juskovecs norāda, ka Latvijā uz vienu aptieku ir 2500 iedzīvotāju, kamēr, Eiropā šis rādītājs ir krietni zemāks, proti, 4000 iedzīvotāju uz aptieku. Viņa ieskatā, no VM grozījumiem ciestu arī farmācijas pakalpojumu un produktu pieejamība. Turklāt, uzņēmuma pārstāvis uzsver, ka vairākumam Latvijas iedzīvotāju ir pieejama un tuva viena vai pat vairākas savstarpēji konkurējošas aptiekas.

Balstoties uz šiem faktiem, viņš secina, ka, ja mērķis ir labāka ģeogrāfiskā pieejamība, būtu jāapseko konkrētās vietas Latvijā, kur pieejamība ir problēma, un jārīkojas atbilstoši iespējām. Juskovecs piebilst, ka esošu aptieku likvidēšana fizisku pieejamību nekādi neuzlabos.

Jau ziņots, ka Viņķele stāstīja, ka pašlaik notiek intensīvs darbs pie aptieku izvietojuma kritēriju noteikšanas, un par šo jautājumu ir vairākas idejas, kas tiks piedāvātas izvērtējumam pašai nozarei, lai iegūtu arī viņu priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

Tomēr ministre uzsvēra, ka virzot šādu ieceri, būtu jāapsver visi ekonomiskie faktori, tajā skaitā, arī investīciju aizsardzība.

"Es saprotu, ka tā būs ārkārtīgi smaga saruna, bet tas ko es vēlos apliecināt, ir, ka es esmu gatava uzsākt diskusiju," piebilda ministre.

Ministrijas ieskatā, primārie mērķi šādām reformām ir vienmērīgāka aptieku izvietojuma nodrošināšana, aptieku koncentrēšanās, no kuras cieš aptieku rentabilitāte, mazināšana un farmaceitiskās aprūpes kvalitātes veicināšana.