Trešdien pieņemtajā rezolūcijā Parlaments atzinīgi vērtē ES apputeksnētāju iniciatīvu, taču uzsver, ka pašreizējā redakcijā tā nespēj aizsargāt bites un citus apputeksnētājus no daudziem iznīkšanas cēloņiem, tostarp no intensīvas lauksaimniecības prakses, pesticīdiem, klimata pārmaiņām, zemes izmantošanas maiņas un invazīvām sugām.
Tā kā apputeksnētāji ir vajadzīgi bioloģiskajai daudzveidībai, lauksaimniecībai un daudzu augu sugu pavairošanai, EP deputāti mudina Komisiju iesniegt pilna mēroga rīcības programmu, nodrošinot arī pietiekamus resursus tās īstenošanai.
Lai turpinātu mazināt pesticīdu atlieku daudzumu bišu dzīvotnēs, pesticīdu un minerālmēslu lietošanas samazināšanai jākļūst par vienu no galvenajiem nākamās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķiem, uzsver EP deputāti. Viņi arī prasa, lai, pārskatot Direktīvu par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu, tiktu iekļauti obligāti ES mēroga mērķi pesticīdu samazināšanai.
Parlaments arī nolēma pieprasīt vairāk līdzekļu, lai atbalstītu bišu skaita samazināšanās cēloņu izpēti un lai aizsargātu apputeksnētāju sugu daudzveidību.
"Delfi" jau ziņoja, ka Eiropas Savienība 2018. gada aprīlī vienojās pilnībā aizliegt imidakloprīda, klotianidīna un tiametoksama, kas pazīstami kā neonikotinoīdi, izmantošanu ārpus telpām. Tomēr vairākas dalībvalstis paziņojušas par ārkārtas izņēmumiem attiecībā uz to izmantošanu savā teritorijā.
Pēc Parlamenta un Padomes aicinājumiem rīkoties, lai aizsargātu bites un citus apputeksnētājus, Komisija 2018. gada 1. jūnijā iesniedza savu paziņojumu par ES apputeksnētāju iniciatīvu.
Saskaņā ar Komisijas teikto, aptuveni 84% kultūraugu sugu un 78% savvaļas ziedu sugu ES ir vismaz daļēji atkarīgas no dzīvnieku veiktas apputeksnēšanas. ES ikgadējās lauksaimniecības produkcija gandrīz 15 miljardiem eiro vērtībā ir tieši saistīta ar kukaiņu veikto apputeksnēšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!