Prognozes 2020: nākamgad varam sasniegt zemāko bezdarba līmeni  (133)

"Bezdarba līmenis, kas tika sasniegts 2019. gada trešajā ceturksnī, iepriekš tika sasniegts precīzi pirms 13 gadiem – 2006. gada 3. ceturksnī. Zemāk tas ir noslīdējis vien uz ļoti īsu mirkli – 2007. gada 3. un 4. ceturksnī, attiecīgi līdz 5,6% un 5,3%. Un tad tendence pagriezās pretējā virzienā, un tālu nebija līdz bezdarba augstākajam punktam – 21,3% (2010. gada 1. ceturksnī). Šobrīd nekas tāds neatkārtosies un ekonomika turpinās augt, bet lēnāk, kas nozīmē arī nepieciešamību pēc darba rokām. Demogrāfija ir nepielūdzama. 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 917,8 tūkstoši jeb 65,6% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Kaut arī nodarbinātības līmenis ir audzis par 0,3 procentpunktiem, nodarbināto skaits ir par 2,3 tūkstošiem mazāks nekā pirms gada. Bezdarba līmenim ir vēl iespējas turpināt samazināties, taču nedaudz," uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Darba tirgus atslābst

Pie mērenas tautsaimniecības izaugsmes darbaspēka trūkuma izpausmes nepastiprināsies, vērtē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Jau šā gada nogalē samazinājās to uzņēmēju daļa, kas atzīst darbaspēka trūkumu par svarīgu uzņēmējdarbību ierobežojušo faktoru. Tādējādi aicinājumi vienkāršot viesstrādnieku ieviešanu var pamazām pazust no dienaskārtības. "Tā vietā aktīvāk jāstrādā ar esošām darbaspēka rezervēm – starptautiskie salīdzinājumi rāda, ka dažos reģionos un iedzīvotāju grupās nodarbinātības līmenis joprojām ir nepiedodami zems (pusmūža vīrieši, jaunieši, Latgale, mazākumtautības)," norāda Krasnopjorovs, piebilstot, ka bezdarba līmenis saglabāsies tuvu ES vidējām līmenim, kas Latvijai ir neierasti labs sniegums. Tomēr turpmākais bezdarba samazinājums būs gauss, 2020. gada vidējam bezdarba līmenim sasniedzot 6,3% (reģistrētais bezdarbs paliks zem 6%).

Bezdarba samazināšanās nākamgad noteikti bremzēsies, varbūt pat apstāsies. Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sagaida, ka gada beigās darba meklētāju īpatsvars būs ap 6%. Lielākais strādājošo skaita pieaugums būs strauji augošajās pakalpojumu eksporta nozarēs – komercpakalpojumos un IT pakalpojumos, tātad šīm nozarēm vajadzīgajās profesijās strādājošajiem vismaz galvaspilsētas reģionā par darbavietām nebūs jāuztraucas. Labi klāsies arī tiem, kuriem ir metālapstrādē un mašīnbūvē nepieciešamās zināšanas un iemaņas.

Lai arī ekonomikā turpināsies salīdzinoši lēnā izaugsme, būtiskas izmaiņas bezdarba dinamikā bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš nesagaida. Pēc viņa prognozēm kopējais bezdarba līmenis Latvijā nākamgad būs nedaudz zem 6%, savukārt gada nogalē tas varētu būt ap 5,5%. Vienlaikus vidējā darba samaksa varētu augt par aptuveni 6-7%. Tas ir nedaudz lēnāk nekā šogad, jo arī izaugsme ir kļuvusi lēnāka un nākamgad netiek palielināta minimālā alga. No nozaru viedokļa, algu kāpums, visticamāk, būs ļoti horizontāls, jo bezdarba līmenis jau ir zems un iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā samazinās, kā rezultātā pensijā dodas jūtami lielāks cilvēku skaits nekā ienāk darba tirgū. Vienlaikus Āboliņš atzīmē, ka darba samaksa vecumā no 30-40 gadiem jau šobrīd ir ap 1300 eiro, lai gan vidējā vēl tikai tuvojas 1100 eiro. Tādēļ pat ar lēnāku ekonomikas izaugsmi darba samaksa kāpums Latvijā noteikti turpināsies.

Ap 6%

Lēnākas ekonomikas izaugsmes apstākļos pieprasījums pēc nepieciešamajiem darbiniekiem pakāpeniski atslābs. Pirmie signāli jau ir manāmi uzņēmumu aptaujās. "Lai gan darbaspēka trūkums joprojām ir būtisks algu pieauguma dzinulis, izskatās, ka tā ietekme sāk pakāpeniski mazināties. Uzņēmumu aptauju dati rāda, ka sarūk to uzņēmumu īpatsvars, kas darbaspēka trūkumu min kā vienu no svarīgākajiem uzņēmējdarbību ierobežojošiem faktoriem. Otrajā ceturksnī tā bija nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa privātā sektora uzņēmumu (izņemot lauksaimniecības, ieguves rūpniecības un tirdzniecības nozares, kas aptaujā diemžēl nav iekļautas), bet šī gada beigās – mazāk nekā piektā daļa. Gaidāms, ka bezdarba līmeņa kritums drīzumā apstāsies un nākamajā gadā tas būs līdzīgā līmenī kā šogad – nedaudz virs 6%," teic "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece. Tomēr bezdarbam joprojām esot zemam, spiediens uz algām saglabāsies.

"Spēcīgās reģionalitātes un prasmju atšķirības, ko pastiprina mobilitātes vājums, ierobežo Latvijai iespējas sasniegt to bezdarba līmeni, kas vērojams daudzās ES attīstītajās valstīs. Visdrīzāk 2020. gadā varētu sasniegt zemāko bezdarba līmeni. "Atdziestot" būvniecībai, samazināsies pieprasījums pēc zemākas kvalifikācijas darbiniekiem, kuru spēja vai interese (algas vai ieradumu dēļ) iesaistīties citās nozarēs var nebūt pietiekama. Tāpat dzirdēsim gadījumus, kad uzņēmumi mazinās darbinieku skaitu, lai kontrolētu izmaksu līmeni. Pieprasījums pēc darbiniekiem daudz nemazināsies, īpaši noteiktās nozarēs un kvalificētu speciālistu kategorijās. Tādēļ nākamgad 2. un 3. ceturksnī bezdarbs būs zem 6% atzīmes. Gada vidējā bezdarba prognoze ir 5,9%. Taču tas varētu būt viss, kad tas atkal pakāpsies virs 6%," prognozē Gašpuitis.

"Varētu teikt, arī ka kopumā mājsaimniecībām šis gads būs diezgan labvēlīgs. Algu pieaugums joprojām jūtami pārsniegs cenu kāpumu, bezdarbs vairs strauji nesamazināsies, taču arī nepieaugs, vismaz lielākajā daļā Latvijas. Darba ņēmējiem palīdz tas, ka salīdzinoši labi šobrīd klājas nozarēm, kas ir darba un zināšanu intensīvas. Turklāt cikla zemākajai fāzei cauri ejošā meža nozare ir apņēmusies grūtības pēc iespējas maz risināt uz nozarē strādājošo rēķina, jo viņus nākotnē atgūt var būt grūti," vērtē Strautiņš.