Šā gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājās līdz 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lai arī ziemas mēnešos tas var nedaudz pieaugt, ekonomistu ieskatā 2020. gadā bezdarba līmenis svārstīsies ap jau šogad sasniegtajiem 6%. Latvijai tas ir atzīstams sniegums, tomēr labākus rezultātus liedz sasniegt reģionālā sadrumstalotība, mobilitātes vājums un prasmju pieejamība.
"Bezdarba līmenis, kas tika sasniegts 2019. gada trešajā ceturksnī, iepriekš tika sasniegts precīzi pirms 13 gadiem – 2006. gada 3. ceturksnī. Zemāk tas ir noslīdējis vien uz ļoti īsu mirkli – 2007. gada 3. un 4. ceturksnī, attiecīgi līdz 5,6% un 5,3%. Un tad tendence pagriezās pretējā virzienā, un tālu nebija līdz bezdarba augstākajam punktam – 21,3% (2010. gada 1. ceturksnī). Šobrīd nekas tāds neatkārtosies un ekonomika turpinās augt, bet lēnāk, kas nozīmē arī nepieciešamību pēc darba rokām. Demogrāfija ir nepielūdzama. 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 917,8 tūkstoši jeb 65,6% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Kaut arī nodarbinātības līmenis ir audzis par 0,3 procentpunktiem, nodarbināto skaits ir par 2,3 tūkstošiem mazāks nekā pirms gada. Bezdarba līmenim ir vēl iespējas turpināt samazināties, taču nedaudz," uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Darba tirgus atslābst
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
