Algas augs straujāk par cenām – ekonomisti par inflāciju 2020. gadā  (221)

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš atgādina, ka 2019. gada novembrī vidējā inflācija bija 2,8%. Būtiska ietekme uz patēriņa cenu līmeni ir cenu kāpumam pakalpojumiem. Viņa vērtējumā 2020. gadā vidējā gada inflācija varētu būt nedaudz zemāka par 2019. gadā vēroto, ko pamatā noteiks mērenā globālās ekonomikas attīstība, pasaules naftas un pārtikas cenu svārstības. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums.

Vienisprātis ir "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, sakot, ka nākamgad inflācijas tempi nedaudz pierims, kaut novembrī eirozonā un vairākās citās ekonomikās tika novērots negaidīts inflācijas palēciens. Tomēr izaugsmes, nodarbinātības un algu pieauguma bremzēšanās norāda uz to, ka šis kāpums nebūs noturīgs. Turklāt 2020. gadā globālās ekonomikas izaugsme solās būt zemākā pēdējās desmitgades laikā. Tādēļ ārējais spiediens būs visnotaļ neizteiksmīgs. Primārais turpinās būt spiediens no iekšzemes procesiem, respektīvi, izmaksu pieauguma, ko diktē algu dinamika. Nākamgad algu kāpumam ir nedaudz jāpiebremzējas, tomēr tas būs pietiekami nozīmīgs, lai ietekmētu pakalpojumu cenas. Gada sākumā būs gan pozitīvas izmaiņas, gan ne pārāk. "Primārie faktori, kas var ietekmēt inflāciju, ir enerģijas un pārtikas cenas," norāda Gašpuitis.

Mērens kāpums

"Patēriņa cenu kāpums nākamgad būs salīdzinoši mērens un inflācija varētu būt ap 2,5%, kas būtu zemākais inflācijas līmenis kopš 2016. gada," vērtē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Savukārt Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs lēš, ka patēriņa cenas 2020. gadā augs nedaudz lēnāk nekā šogad – par 2,4%. Turklāt, algām pieaugot ievērojami straujāk par cenām, augs vidējās algas pirktspēja. Arī "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece sagaida, ka vidējā gada inflācija nākamgad samazināsies līdz 2,4 %.

Analizējot starptautiskos notikumus un to ietekmi uz inflāciju, Krasnopjorovs teic, ka, lai gan OPEC decembra sākumā lēma par tālāku naftas ieguves ierobežošanu, tirgus dalībnieki gaida naftas cenas pakāpenisku samazināšanos, kas daļēji atsvērs degvielas akcīzes nodokļa pieauguma ietekmi uz degvielas cenu. "Naftas cenai ir potenciāls lielām svārstībām, taču OPEC+ darīs visu, lai tā turētos aptuveni pašreizējā līmenī," norāda Gašpuitis.

Viņš uzskata, ka pagaidām nav nosacījumu, lai gaidītu būtisku cenu kāpumu pārtikai, taču tas turpināsies. Noteiktās grupās tās pieaugs straujāk, piemēram, cūkgaļai. Arī Buceniece piekrīt, ka pārtikas produktu cenu kāpums būs mērenāks nekā piedzīvojām pērn. "Pārtikas produktiem straujš cenu kāpums nav gaidāms. Gaļas cenas var saglabāties šā gada augstā līmenī, jo cūku mēra izplatība Āzijā turpinās ierobežot cūkgaļas piedāvājumu. Savukārt rekordaugsta globālā graudaugu raža spiedīs kviešu cenas uz leju," teic Krasnopjorovs.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sagaida, ka inflācija 2020. gadā būs zemāka, viņaprāt nākamgad cenas augs par 2,2%. "Pasaules izejvielu tirgus temperatūra ir drīzāk inflāciju samazinoša. Cenu kāpumu bremzēs arī elektrības izmaksu samazinājums. Par to lielā mērā varam pateikties tādu apmaksas nosacījumu ieviešanai, kas mudināja patērētājus atteikties no neizmantotiem pieslēgumiem vai pieslēgumu jaudām. Vēl nesen lauku māju īpašnieki varēja likt citiem tīklu lietotājiem subsidēt šādus pieslēgumus, paši par to neko nemaksājot. AS "Sadales tīkli" ir īstenojuši arī citus efektivitātes celšanas pasākumus. Savukārt gāzes cenu samazināt ir palīdzējusi tirgus liberalizācija," skaidro Strautiņš, piebilstot, ka inflāciju samazinās arī veikalu tīkla "Lidl" darbības sākšana. Salīdzinājumi starp pārtikas cenām Lietuvā un Latvijā ļauj izteikt šādu cerību. Savukārt inflāciju palielinās alkohola akcīzes celšana. Joprojām augšupvērsta ietekme būs algu kāpumam, bet tas kļūs vājāks.

"SEB bankas" ekonomista skatījumā 2020. gada inflācijas prognoze ir 2,1%. Tomēr jāņem vērā, ka tā kā lielāka uzmanība vienmēr tiek pievērsta cenu kāpumam, inflācijas uztvere sabiedrībā nemazināsies un atšķirsies no tendencēm, ko rādīs PCI indekss.

Ietekmēs nodokļu izmaiņas

Gašpuitis teic, ka nepatīkamais saistās ar degvielas cenas un sabiedriskā transporta biļešu cenu pieaugumu. Sadārdzināsies arī alkohols un atsevišķi pasta pakalpojumi, daudzviet arī atkritumu apsaimniekošana. "Nākamā gada martā ieplānots akcīzes nodokļa likmju kāpums dažāda veida alkoholiskajiem dzērieniem, tāpēc nedaudz straujāk varētu augt alkoholisko dzērienu cenas," atgādina Buceniece, piebilstot, ka akcīzes celšana benzīnam un dīzelim atspoguļosies arī degvielas cenās, bet prognozētā pasaules naftas cenu samazināšanās Latvijas degvielas cenu kāpumu ierobežos.

No patīkamās puses, Gašpuitis atzīmē, ka cenu kritums gaidāms gāzei, elektrībai un sadales tīkla tarifiem. "Ar mājokli saistīto izmaksu kāpums kļūs lēnāks gāzes un elektrības tarifu samazināšanas dēļ. Tas vairāk nekā kompensēs dabas resursu nodokļa celšanas efektu uz atkritumu izvešanas tarifiem," uzskata Buceniece.

"Inflāciju nākamgad visbūtiskāk ietekmēs patēriņa nodokļu pieaugums, kā rezultātā degvielas cenas varētu augt par 4-6 centiem litrā, savukārt stiprā alkohola cenas palielināties par aptuveni 10%. Tas kopējo cenu līmeni Latvijā palielinātu par 0,5-0,6 procentpunktiem. Papildu tam nākamgad pieaugs sabiedriskā transporta un atkritumu apsaimniekošanas cenas, taču vienlaikus samazināsies dabasgāzes sistēmas pakalpojumu un elektrības sadales tarifi. Tikmēr pakalpojumu cenu kāpums, visticamāk, saglabāsies līdzšinējo 3% robežās," uzskata Āboliņš. Līdz ar to Gašpuitis brīdina, ka jārēķinās ar to, ka cenas celt centīsies daudzi administratīvo un komunālo pakalpojumu sniedzēji un citi sektori, kuros valda vāja konkurence. "Kopumā inflācija nākamgad būs zemāka, galvenokārt atsevišķu sabiedrisko pakalpojumu cenu samazināšanas dēļ," rezumē Buceniece.

"Latvijas ekonomikā ir novērstas "trekno" gadu izteiktās makroekonomiskās disproporcijas un mazināti ekonomikas ievainojamības riski pret iekšējiem un ārējiem šokiem. Zems valsts parāds, budžets ir tuvu līdzsvaram, maksājuma bilance sabalansēta. Inflācija, lai arī pieaug, tās pamatā ir piedāvājuma puses faktori," secina Salmiņš.