Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš atgādina, ka 2019. gada novembrī vidējā inflācija bija 2,8%. Būtiska ietekme uz patēriņa cenu līmeni ir cenu kāpumam pakalpojumiem. Viņa vērtējumā 2020. gadā vidējā gada inflācija varētu būt nedaudz zemāka par 2019. gadā vēroto, ko pamatā noteiks mērenā globālās ekonomikas attīstība, pasaules naftas un pārtikas cenu svārstības. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums.
Vienisprātis ir "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis, sakot, ka nākamgad inflācijas tempi nedaudz pierims, kaut novembrī eirozonā un vairākās citās ekonomikās tika novērots negaidīts inflācijas palēciens. Tomēr izaugsmes, nodarbinātības un algu pieauguma bremzēšanās norāda uz to, ka šis kāpums nebūs noturīgs. Turklāt 2020. gadā globālās ekonomikas izaugsme solās būt zemākā pēdējās desmitgades laikā. Tādēļ ārējais spiediens būs visnotaļ neizteiksmīgs. Primārais turpinās būt spiediens no iekšzemes procesiem, respektīvi, izmaksu pieauguma, ko diktē algu dinamika. Nākamgad algu kāpumam ir nedaudz jāpiebremzējas, tomēr tas būs pietiekami nozīmīgs, lai ietekmētu pakalpojumu cenas. Gada sākumā būs gan pozitīvas izmaiņas, gan ne pārāk. "Primārie faktori, kas var ietekmēt inflāciju, ir enerģijas un pārtikas cenas," norāda Gašpuitis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
