Finanšu ministrija ir apkopojusi informāciju par to, kādi normatīvie akti un to grozījumi stājas spēkā no 2020. gada 1. janvāra.
Izmaiņas netiešo nodokļu jomā
Akcīzes nodoklis
Likums "Par akcīzes nodokli" paredz līdz 2020. gada 1. martam pakāpenisku akcīzes nodokļa likmju paaugstinājumu naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.
Līdz ar to ar 2020. gada 1. janvāri tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes:
smēķējamai tabakai, tabakas lapām un karsējamai tabakai par 1000 g no 70 eiro uz 75 eiro un cigāriem un cigarillām par 1000 gab. no 88 eiro uz 95,2 eiro;
svinu nesaturošam benzīnam par 1000 litriem no 476 eiro uz 509 eiro; benzīna un etilspirta maisījumam, ja absolūtā spirta saturs gala produktā no 70 līdz 85 tilpumprocentiem no kopējā produkta daudzuma (degviela E85) par 1000 litriem no 142,8 eiro uz 152,7 eiro; dīzeļdegvielai (gāzeļļai), petrolejai, degvieleļļai un dīzeļdegvielas un rapšu sēklu eļļas vai no rapšu sēklu eļļas iegūtas biodīzeļdegvielas sajaukumam par 1000 litriem no 372 eiro uz 414 eiro; naftas gāzei (LPG) par 1000 kg no 244 eiro uz 285 eiro, dīzeļdegvielai (gāzeļļai) un dīzeļdegvielai (gāzeļļai), kurai ir pievienota no rapšu sēklu eļļas biodīzeļdegviela, kura tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai no 55,8 eiro uz 62,1 eiro.
Ar 2020. gada 1. martu tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes vīnam, raudzētiem dzērieniem (virs 6%) un starpproduktiem (līdz 15%) par 100 litriem no 101 eiro uz 111 eiro, starpproduktiem (virs 15% un līdz 22%) par 100 litriem no 168 eiro uz 185 eiro, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta no 1564 eiro uz 2025 eiro un alum (par katru absolūtā spirta tilpumprocentu) par 100 litriem no 7,4 eiro uz 8,1 eiro.
Vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu stāsies spēkā likumā "Par akcīzes nodokli" un "Alkoholisko dzērienu aprites likumā" ietvertās tiesību normas, kuru mērķis ir nodrošināt administratīvo pārkāpumu kodifikāciju attiecībā uz darbībām ar akcīzes precēm, izvērtējot administratīvo pārkāpumu sastāvu, ņemot vērā nodarījuma bīstamību, sekas, aktualitāti un attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, kā arī sabiedrisko kaitīgumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumu Nr.662 "Akcīzes preču aprites kārtība" 214. punktu 2020. gada 1. janvārī stājas spēkā normas, kas nosaka, ka degvielu, kurai tiek piemērota samazinātā akcīzes nodokļa likme un kuru izmanto lauksaimniecības produkcijas ražotāji, atļauts uzglabāt tikai Valsts ieņēmumu dienesta deklarētajās tvertnēs. Minētais nosacījums tika ieviests, jo, veicot kontroles pasākumus, Valsts ieņēmumu dienests bieži ir konstatējis, ka praksē komersanti izmanto vairāk degvielas, nekā faktiski ir iegādājušies. Tas liek secināt, ka daļa no izlietotās degvielas ir nelegālas izcelsmes. Lai mazinātu nelegālas izcelsmes degvielas aprites iespējas, minētie noteikumi paredz komersantiem deklarēt Valsts ieņēmumu dienestā degvielas tvertņu atrašanās vietu, daudzumu un tilpumu.
Muitas nodoklis
Vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu stāsies spēkā Muitas likuma 29. pants, kas reglamentē administratīvo atbildību un piemērojamos sodus muitas jomā, kā arī likuma "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" 7. pants, kas paredz administratīvo atbildību par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu uz valsts robežas.
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)
Ar 2020. gada 1. janvāri tiek atcelta apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība būvizstrādājumu, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm.
Pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, ieviesti trīs tā saucamie "ātrie vienkāršošanas pasākumi" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī, PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu. Un vienlaikus stājas spēkā arī ceturtais pasākums, ko nosaka Īstenošanas regula 282/2011 un kas paredz saskaņot nosacījumus attiecībā uz pierādījumiem preču transportēšanai no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti.
Pārņemot Eiropas Savienības direktīvu, precizēts PVN likuma termins "trešās teritorijas", lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ekonomikas dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē un Itālijas pašvaldībā Campione d'Italia.
Precizēts PVN atbrīvojums zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Eiropas Savienības Tiesas spriedumam lietā C-401/05 un medicīnas pakalpojumiem.
Papildināts priekšnodokļa korekcijas regulējums ar gadījumu par ieguldījumiem komercsabiedrības kapitālā.
Skaidroti PVN rēķinu glabāšanas noteikumi.
2020. gadā plānotas izmaiņas Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr.17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai":
Paskaidrots, ka PVN atbrīvojums tiek piemērots arī tad, ja medicīnas pakalpojums tiek sniegts citas ārstniecības iestādes pacientam, pamatojoties uz rakstveida vienošanos, kas noslēgta starp ārstniecības iestādēm.
Precizēts atbrīvojums no PVN piemērošanas zobu tehniķu sniegtajiem pakalpojumiem, saskaņojot regulējumu ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu.
Noteikts, ka gadījumos, kad mainās nekustamā īpašuma reģistrācijas brīdī Valsts ieņēmumu dienestā norādītā izmantošanas proporcija apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, tiek ņemta vērā no valsts budžeta faktiski atskaitītā priekšnodokļa summa.
2020. gadā plānotas izmaiņas Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" attiecībā uz PVN deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu, pamatojoties uz veiktajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, ieviešot tā sauktos "ātros vienkāršošanas pasākumus" un atceļot apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumu un sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādēm.
Izmaiņas tiešo nodokļu jomā
Izložu un azartspēļu nodoklis
Saeima 2019. gada 13. novembrī pieņēma 2020. gada valsts budžeta pavadošo likumprojektu paketē iekļauto likumu "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"", kas paredz, sākot ar 2020. gadu:
paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi ruletei (cilindriskajai spēlei) (par katru ruletes rotējošajai iekārtai pievienoto spēļu galdu) un kāršu un kauliņu spēlēm (par katru galdu) par kalendāro gadu no 23 400 eiro uz 28 080 eiro;
paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem – par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu no 4 164 eiro uz 5 172 eiro par kalendāro gadu;
mainīt azartspēļu nodokļa ieņēmumu sadalījumu pa valsts un pašvaldību budžetiem, paredzot azartspēļu nodokļa ieņēmumus (izņemot azartspēļu nodokļa ieņēmumus par interaktīvajām azartspēlēm) 95 procentu apmērā ieskaitīt valsts pamatbudžetā, bet 5 procentu apmērā - tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
No 2020. gada 1. janvāra maksimālais ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums būs 300 eiro mēnesī, kā arī līdz 500 eiro mēnesī palielināta ienākumu robeža, līdz kurai tiek piemērots maksimālais neapliekamais minimums.
To paredz grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai".
Ar noteikumu grozījumiem papildināta arī Valsts ieņēmumu dienesta prognozētā mēneša neapliekamā minimuma aprēķina formula ar paredzamo ienākumu pieauguma koeficientu (1,09), lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, pieaugot ienākumiem, nerastos nodokļa piemaksas.
Minētais ienākumu pieauguma koeficients tiks piemērots, aprēķinot Valsts ieņēmumu dienesta prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, ko piemēro taksācijas gada laikā, bet nodokļa maksātājam rezumējošā kārtībā, iesniedzot taksācijas gada ienākumu deklarāciju, tiks aprēķināts taksācijas gada diferencētais neapliekamais minimums atbilstoši nodokļa maksātāja faktiskajiem taksācijas gada ienākumiem.
Informācijai.
2019. gada 29. novembrī ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi:
ir paaugstinātas dienasnaudas un viesnīcu izdevumu normas komandējumiem gan pa Latviju, gan uz ārzemēm.
vietējā transporta izdevumus pa Latviju var kompensēt pēc faktiskajiem izdevumiem, ja tā izmantošana ir bijusi pamatota.
komandējuma rīkojumu var aizstāt arī ar elektronisko dokumentu, kas nesatur rekvizītu "paraksts", ja to institūcijas informācijas sistēmā vadītāja noteiktajā kārtībā ir apliecinājis (autorizējis) institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.
Izmaiņas grāmatvedības jomā
Grāmatvedības normatīvo aktu izmaiņas
2019. gada 17. oktobrī Saeima pieņēma Grozījumus likumā "Par grāmatvedību" un Grozījumus likumā "Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm". Abi likumi stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu 2020. gada 1. jūlijā
Likumā "Par grāmatvedību" veiktie grozījumi paredz likumā jaunu VI nodaļu "Administratīvie pārkāpumi grāmatvedības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā" (18.,19.,20.,21.,22. pants).
Grozījumi paredz administratīvos soda veidus kā brīdinājums un naudas sods
Neparedz sodu par pārkāpumiem, kas izdarīti atkārtoti gada laikā, mantas konfiskāciju un tiesību atņemšanu
Maksimālais soda apmērs četrsimt naudas soda vienības (1 soda vienības vērtība - 5 eiro)
Sodu uzliek uzņēmuma vadītājam
Pārkāpumus izskata Valsts ieņēmumu dienests vai, ja tos izdarījusi politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Līdz šim Latvijā administratīvo pārkāpumu procesuālās un materiālās tiesību normas bija noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), 155.1, 155.2 un 166.6 pantā, kurā bija paredzētas arī administratīvās pārkāpumu normas grāmatvedības jomā.
Likumā "Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm" veiktie grozījumi paredz likuma 13. pantu izteikt jaunā redakcijā un likumu papildināt ar 15. un 16. pantu.
Grozījumi paredz administratīvos soda veidus kā brīdinājums un naudas sods līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām (1 soda vienības vērtība - 5 eiro).
Sodu uzliek komercsabiedrības, kura darbojas ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē, ja tā ir liela komercsabiedrība Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5.panta izpratnē, vai tā ir sabiedriski nozīmīga komercsabiedrība, vai tā ir kādas no šeit minētajām sabiedrībām mātessabiedrība, vadībai (valdei un padomei, ja tāda izveidota).
Pārkāpumus izskata Valsts ieņēmumu dienests.
Izmaiņas Emitentu gada pārskatu sagatavošanas un to revīzijas jomās
(Saistībā ar Eiropas vienotā elektroniskā ziņošanas formāta (European Single Electronic Format, ESEF) ieviešanu)
Sākot ar 2020. gada 1. janvāri Eiropas Savienībā tiek ieviests elektroniskais ziņošanas formāts, kurā komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk- Emitenti), turpmāk jāsagatavo savus gada pārskatus. Šī prasība izriet no:
Grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/109/EK (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/50/ES), kas noteic prasību emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, sagatavot gada finanšu pārskatus par periodu, kas sākas no 2020. gada 1. janvāra, vienotā elektroniskā ziņošanas formātā.
Eiropas Komisijas regulas Nr.2019/815 (spēkā no 2019. gada 18. jūnija), kas noteic, ka visiem, arī pēc nacionālajiem tiesību aktiem sagatavotajiem emitentu gada finanšu pārskatiem, ir piemērojams vienotais elektroniskais formāts.
Kas mainās līdz ar ESEF ieviešanu?
Gada pārskati. Visiem emitentiem gada pārskati par finanšu gadu, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, būs jāsagatavo paplašināmās hiperteksta iezīmēšanas valodas (Extensible Hypertext Markup Language, xHTML) formātā. Tas ir cilvēklasāms formāts, kas ļauj gada pārskatu lasīt tieši jebkurā tīmekļa pārlūkprogrammā. Tātad, xHTML prasība attieksies uz gada pārskatiem, kas sagatavoti gan saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, gan saskaņā ar starptautiskiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas atzīti Eiropas Savienībā.
Jaunās prasības neattiecas uz starpperioda finanšu pārskatiem un finanšu informāciju, ko emitentiem ir jāatklāj saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu.
Konsolidētie gada pārskati. Emitentiem, kuriem ir jāsagatavo arī konsolidētie finanšu pārskati saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), konsolidētie finanšu pārskati būs jāiezīmē, izmantojot paplašināmo komerciālo pārskatu valodu (eXtensible Business Reporting Language, XBRL), kas ir mašīnlasāma valoda.
sākot ar 2020. gada 1. janvāri būs obligāti detalizēti jāiezīmē primārie finanšu pārskati.
sākot ar 2022. gada 1. janvāri būs obligāti blokveidā jāmarķē arī pielikums, izmantojot vienotus taksonomijas elementus. Ja emitents vēlas, tad pielikums var tikt iezīmēts arī detalizētāk.
Papildu informācija par ESEF ir pieejama šeit:
Eiropas Komisijas preses relīze: http://europa.eu/rapid/press-release_MEX-19-2789_en.htm;
Eiropas Komisijas atbildēs uz biežāk uzdotiem jautājumiem par ESEF formātu: https://ec.europa.eu/info/files/190529-faq-rts-esfs_en.
Eiropas Vērtspapīru tirgus iestādes tīmekļa vietnē: https://www.esma.europa.eu/policy-activities/corporate-disclosure/european-single-electronic-format
Prasības obligātajām finanšu revīzijām par ESEF formātā sagatavotajiem pārskatiem. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības normatīvais regulējums noteic obligātajiem revidentiem sniegt atzinumu, par to, vai xHTML formātā sagatavotais gada finanšu pārskats un konsolidētais gada finanšu pārskats (ja tāds ir jāsagatavo), kas sagatavots par 2020. pārskata gadu, atbilst Eiropas Komisijas regulas Nr.2019/815 prasībām, tad turpmāk revidentiem būs jāiekļauj revidentu ziņojumā ne tikai atzinums par to, ka Emitenta finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekštatu saskaņā ar atbilstošo finanšu pārskatu pamatnostādnēm, bet arī to, vai elektroniskajā ziņošanas formātā (ESEF) sagatavotais gada pārskata un konsolidētā gada pārskata formāts atbilst Eiropas Komisijas regulas Nr.2019/815 prasībām.
Arī Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteja (Committee of European Auditing Oversight Bodies, CEAOB) ir publicējusi vadlīnijas obligātajiem revidentiem, kas ir iesaistīti attiecīgo emitentu gada pārskatu un konsolidēto gada obligātajās revīzijās. Vadlīnijas ir pieejamas:
Grozījumi Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos komercsabiedrību revīzijas jomā nav paredzēti, jo jau šobrīd Revīzijas pakalpojumu likums (1.panta pirmās daļas 1.punkts) noteic, ka atzinumā zvērinātam revidentam ir jāiekļauj arī viedoklis par to, vai gada pārskats/konsolidētais gada pārskats atbilst normatīvo aktu prasībām (t.sk. turpmāk arī Eiropas Komisijas regulas Nr.2019/815 prasībām)."
Izmaiņas nodokļu administrēšanas un azartspēļu jomā
Valsts ieņēmumu dienesta tiesības informēt uzņēmējus par darījuma partnera nodokļu riskiem
Ar 2020. gada 1. janvāri stāsies spēkā likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumi, kas paredz nostiprināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības sniegt informāciju nodokļu maksātājam par tā darījumu partneri (juridisko personu), kurš saskaņā ar iestādes rīcībā esošo informāciju ir vērtējams kā riskants darījumu partneris. Tā rezultātā nodokļu maksātājs varēs pilnvērtīgāk novērtēt darījuma partnera uzticamību un noteikt darījuma risku, kā arī atbildīgi pieņemt lēmumu par darījuma veikšanu vai atteikšanos no tā.
Izmaiņas juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumā
Ņemot vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests bieži konstatē gadījumus, kad faktiski juridiskās personas darbību nodrošina nevis valdes loceklis, bet tās pilnvarotās personas (arī prokūristi) un personas, kuru mērķis nav veikt reālu komercdarbību un pildīt nodokļu saistības, ar 2020. gada 1. janvāri stāsies spēkā izmaiņas juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumā, paredzot, ka atbildību par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem varēs piemērot ne tikai valdes loceklim, bet arī juridiskās personas faktiskajam vadītājam.
Tāpat vienlaikus ir pilnveidots viens no likumā noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar kuru Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam. Tā rezultātā vairs nebūs nozīmes tam, kāds statuss ir personai, kurai ir atsavināti juridiskās personas aktīvi, pret juridiskās personas valdes locekli, jo veiktās izmaiņas paredz, ka šajā gadījumā būtiski būs konstatēt faktu, ka juridiskās personas (jeb juridiskās personas izpildinstitūcijas (valdes) vai faktiskā vadītāja) darbības vai bezdarbības rezultātā nav pilnā apmērā veikti juridiskās personas nokavēti nodokļu maksājumi likumā noteiktajos termiņos.
Pilnveidots elektroniskās darba laika uzskaites būvniecībā regulējums
Lai nodrošinātu, ka būvlaukumā tiek lietota normatīvajiem aktiem atbilstoša elektroniskās darba laika uzskaites sistēma, kas nodrošina sistēmā reģistrēto datu aizsardzību un integritāti, 2020. gada 1. jūnijā stāsies spēkā prasība, kas ietverta likumā "Par nodokļiem un nodevām"" un nosaka, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēmai sākotnēji un pēc tam vienu reizi divos gados ir jāveic ārējā drošības pārbaude.
Vienlaikus, lai mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, 2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz mazināt izmaksu slieksni (t.i., no 1 miljona eiro uz 350 000 eiro) attiecībā uz būvlaukumiem, kuros ieviešama elektroniskās darba laika uzskaites sistēma, proti, no 2020.gada 1.janvāra elektroniskās darba laika uzskaites sistēma būs ieviešama arī būvlaukumā, kurā būvdarbu izmaksas ir 350 000 eiro vai vairāk.
Maksājumu pakalpojumu sniedzēja papildu maksājumu veikšanas ierobežojumu noteikšana personām darbības ar Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem
Maksājumu pakalpojumu sniedzējam ne vēlāk kā līdz 2020. gada 1. janvārim ir pienākums nodrošināt attālināto maksājumu atteikšanu uz Latvijas Republikā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētāju kontiem. Vienlaikus kopā ar šo pasākumu, lai mazinātu Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un izložu tirgu, šā gada aprīlī tika pieņemti grozījumi Elektronisko sakaru likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Azartspēļu un izložu likumā, pilnveidojot Latvijā nelicencēto interaktīvo azartspēļu un izložu tīmekļu vietņu bloķēšanu un nosakot atbildību par personas dalību Latvijas Republikā nelicencētās interaktīvās azartspēlēs vai interaktīvās izlozēs.
No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistrs
2020. gada 1. janvārī sāks darboties no azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistrs. Kārtību, kādā personas, kuras apzinājušās kaitīgo ietekmi no pārmērīgas tieksmes uz azartspēlēm, iekļauj Pašatteikušos personu reģistrā, tādējādi liedzot sev iespēju iekļūt jebkurā Latvijas azartspēļu organizēšanas vietā, t.sk. interaktīvajās azartspēļu organizēšanas vietnēs, un interaktīvajās izložu vietnēs, ir atrunāta 2019. gada 16. jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.333 "No azartspēlēm un interaktīvajām izlozēm pašatteikušos personu reģistra noteikumi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!