Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes ir pabeigušas apvienoto revīziju, kurā tika secināts, ka ir noteikti pienākumi un atbildība, kā arī izstrādātas procedūras "Rail Baltica" projekta vadībai, tomēr nepilnības projekta vadībā rada risku, ka projekts pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku, otrdien informē Valsts kontrole (VK).
"Rail Baltica" projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šī brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro. "Rail Baltica" projektu apmēram 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība (ES) no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.
Saskaņā ar finansēšanas līgumiem "Rail Baltica" projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums AS "RB Rail".
Kā norāda VK, līdz šim projekta īstenotājiem nav izdevies nodrošināt, ka aktivitātes, kas noteiktas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēšanas līgumos, tiek īstenotas atbilstoši apstiprinātajam laika grafikam un sākotnēji aplēstajam budžetam.
"Rail Baltica" projekta aktivitāšu īstenošana par pusotru gadu atpaliek no sākotnēji finansēšanas līgumos noteiktā laika grafika.
2019. gada jūnijā AS "RB Rail" aplēsa, ka projekta īstenošana varētu ieilgt līdz 2030. gada martam, ja iestāsies riski un nebūs pieejams nepieciešamais finansējums. Tomēr 2017. gadā izmaksu un ieguvumu analīzē aplēstais budžets un apstiprinātais projekta īstenošanas termiņš – 2026. gads – nav mainīti.
Projekta finansēšanai līdz šim noslēgti četri finansēšanas līgumi, no kuriem viens ir saistošs tikai Lietuvai. Atbilstoši aplēsēm pirmā parakstītā finansēšanas līguma budžets tiks pārsniegts par 59,3 miljoniem eiro, savukārt otrajā finansēšanas līgumā līdzekļu izlietojums būs par 0,231 miljonu eiro mazāks nekā finansēšanas līgumā noteiktais.
Projekta ietvaros veiktā juridiskā analīze liecina, ka projekta īstenošanas struktūra nav pretrunā ar Baltijas valstu normatīvajiem aktiem un pārvaldības sistēmā nav konstatēts būtisks interešu konflikts.
VK atzīmē, ka analīzē arī atklājās, ka nav efektīva mehānisma, kā risināt strupceļa situācijas, kad ministrijas, kas ir "Rail Baltica" projekta labuma guvējas, nevar vienoties par kopīgu risinājumu. Baltijas valstīm ir bijuši atšķirīgi redzējumi par projektu pārvaldību, piemēram, pieņemot lēmumu par vislabāko risinājumu AS "RB Rail" finansēšanai vai par infrastruktūras pārvaldības modeli, kā dēļ ir ticis zaudēts laiks.
Augstākās revīzijas iestādes arī konstatēja, ka, lai gan visas trīs Baltijas valstis vidēja termiņa budžeta plānošanā ir iekļāvušas "Rail Baltica" projektam nepieciešamos līdzekļus, neviena no tām nav sagatavojusi projekta finansēšanas ilgtermiņa plānu līdz projekta īstenošanas noslēgumam. Valstīm arī nav oficiāli apstiprinātu plānu projekta pašfinansējuma nodrošināšanai gadījumā, ja projekta īstenošanas izmaksas būs lielākas, nekā plānots, un/vai ES līdzfinansējums būs mazāks, nekā plānots.
Revīzijā tika konstatēts, ka AS "RB Rail" ir izstrādātas un tiek pilnveidotas iepirkumu un līgumu vadības procedūras AS "RB Rail" ir arī ieviesta kvalitātes kontroles sistēma, un pašlaik tiek izstrādāta riska vadības sistēma.
Augstākās revīzijas iestādes sniedza ieteikumus AS "RB Rail", tās akcionāriem un "Rail Baltica" projekta labuma guvējiem – visu trīs valstu satiksmes ministrijām.
Revīzijas iestādes aicināja vienoties par skaidriem lēmumu pieņemšanas noteikumiem "Rail Baltica" projektā visos projekta īstenošanas līmeņos un skaidriem izmaiņu un risku vadības plāniem, lai mazinātu projekta īstenošanas laika grafika un budžeta pārsniegšanas risku.
Mēs uzskatām arī, ka ir nepieciešams plānot valsts budžeta finansējuma pieejamību projektam ilgtermiņā, ieskaitot gadījumus, kad projekta izmaksas pieaug vai ES finansējums ir mazāks, nekā plānots.
Revidējamās vienības kopumā piekrita sniegtajiem ieteikumiem, norāda VK.
Tomēr revidējamo vienību sniegtās atbildes liecināja par atbildīgo ministriju nevēlēšanos plānot projekta finansējumu ilgtermiņā, tas ir, visam projektam kopumā līdz tā īstenošanas noslēgumam, atzīmē VK.
"Rail Baltica" kopuzņēmums AS "RB Rail" ir rūpīgi izvērtējis vienotā audita rezultātus, kuru 2019. gadā veica trīs Baltijas valstu nacionālās audita institūcijas, portālu "Delfi" informēja kompānijā.
"Mēs pilnībā uzticamies un respektējam vienotā audita rezultātus, kurus izstrādāja neatkarīgas audita institūcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā," norāda "RB Rail" pagaidu izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna. "Mēs esam gatavi rīkoties un sākam īstenot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu taustāmas izmaiņas kopuzņēmuma atbildības jomās, kas izceltas audita ziņojumā," norāda Driksna.
"Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, "Rail Baltica" projekta ieviešana līdz 2026. gadam joprojām ir mūsu mērķis. Mēs esam identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību. Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, "Rail Baltica" projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā," uzsver Driksna.
Atbildot uz audita secinājumiem par "Rail Baltica" izmaksām "RB Rail" finanšu direktors Ignas Degutis uzsver: "Tā kā "Rail Baltica" globālais projekts ir sasniedzis būvprojektēšanas fāzi, projekta attīstītāju rīcībā ir aizvien detalizētāka tehniskā informācija par plānoto darbu apmēriem, kā arī parādās jaunas projektā ieinteresēto organizāciju prasības un vajadzības. Balstoties uz šo jauno informāciju, "Rail Baltica" izmaksas visās valstīs tiks atjauninātas pēc būvprojekta pabeigšanas 2021. gadā un turpmākiem pētījumiem par prognozētajām pasažieru un kravu plūsmām. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ir arī daudz iespēju kā samazināt projekta izmaksas, izmantojot kopīgus iepirkumus un viedus projektēšanas risinājumus."
Runājot par auditā atzīmēto budžeta pieaugumu pirmajā CEF līdzfinansējuma līgumā, Degutis uzsver, ka "2019. gada 17. decembrī kopuzņēmums un Eiropas Komisija veica izmaiņas minētajā līdzfinansējuma līgumā un atjaunināja plānotās aktivitātes un to apjomu. Līdz ar šīm izmaiņām, CEF līdzfinansējuma līgumā paredzētās aktivitātes ir saskaņā ar noteikto budžetu un laika grafiku".
VK atgādina, ka 2018. gada 6. septembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valsts kontrolieri vienojās veikt kopīgu revīziju par "Rail Baltica" projektu. Kopīgās revīzijas mērķis bija novērtēt "Rail Baltica" projekta iekšējās kontroles sistēmas un publisko iepirkumu vadību.
Apvienotajā revīzijā tika izvērtēts, vai "Rail Baltica" projekta iepirkumu un līgumu vadība ir pietiekami efektīva, lai veicinātu efektīvu un ekonomisku projekta izpildi.
Kopīgās revīzijas redzeslokā bija arī valsts budžeta finansējuma izmantošana. Revidējamās vienības bija kopuzņēmums AS "RB Rail", valstu atbildīgās ministrijas un citas ar projekta īstenošanu saistītās institūcijas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes ir veikušas arī revīziju par "Rail Baltica" projekta īstenošanu katrā valstī, divas no tām paralēli projekta starptautiskajai revīzijai. Lietuvā revīzijas ziņojums tika publicēts 2018. gadā, Igaunijā – 2019. gadā, Latvijā revīzijas ziņojums tiks publicēts 2020. gadā.
Apvienotās revīzijas ziņojuma pilnā versija angļu valodā ir pieejama Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstāko revīzijas iestāžu tīmekļa vietnēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
