Lidosta "Rīga" 2019. gadu ir noslēgusi ar pasažieru skaita pieaugumu par 10,5%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem 2019. gadā. Pagājušajā gadā kopumā lidostā "Rīga" apkalpoti vairāk nekā 7,8 miljoni pasažieru, kas ir par 741,8 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš, portālu "Delfi" informēja lidostas pārstāvji.
"2019. gada izaugsmes rādītāji apliecina Rīgas lidostas stabilās un neapstrīdamās līderpozīcijas Baltijā. Tie arī pierāda, ka Baltijas valstu tirgus lidostai "Rīga" kļūst par šauru un ir pareizs izvēlētais lidostas attīstības virziens konkurēt plašākā starptautiskā arēnā, izvirzot mērķi kļūt par augošu aviācijas centru Ziemeļeiropā," vērtē lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.
Viņa norāda, ka attīstības rādītāji jau šobrīd ierindo lidostu "Rīga" starp Eiropas izaugsmes līderiem – saskaņā ar Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2019. gada 3. ceturksnī lidosta "Rīga" bija piektā straujāk augošā Eiropas lidosta lidostu grupā ar 5 – 15 miljoniem apkalpoto pasažieru.
Savukārt pagājušajā nedēļā publiskotajā globālās gaisa satiksmes analītikas kompānijas "Cirium" ikgadējā pētījumā par lidostu un aviokompāniju punktualitāti lidosta "Rīga" atzīta par pasaules ceturto punktuālāko lidostu vidējo lidostu grupā – Rīgas lidostas punktualitātes rādītājs ir 88,71%. Kopumā lidostā pērn apkalpoti vairāk nekā 87 tūkstoši lidojumu, kas ir par 4,2% vairāk nekā gadu iepriekš.
Lielākais lidostas "Rīga" gaisa pārvadātājs ir nacionālā aviokompānija "airBaltic", kuras tirgus daļa veido 58,5%. Otrais lielākais pārvadātājs lidostā "Rīga" ir Īrijas zemo cenu aviokompānija "Ryanair" ar 13,4%, bet trešajā vietā ierindojas Ungārijas zemo cenu pārvadātājs "WizzAir" ar 7,7%. Aviokompāniju TOP5 Rīgas lidostā noslēdz Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība "Norwegian" ar 3,9% un Krievijas aviokompānija "Aeroflot" ar 2,8% tirgus daļu.
Uzņēmumā norāda, ka vairāk nekā trešā daļa – 30,4% - ceļotāju lidostā "Rīga" pērn bija tranzīta un transfēra pasažieri, To skaits lidostā "Rīga" pagājušajā gadā pieaudzis par 19,4%, sasniedzot 2,4 miljonus.
"Lai paplašinātu Rīgas maršrutu tīklu jaunos tirgos, 2020. gadā lidosta turpinās darbu pie tālsatiksmes lidojumu attīstības gan pasažieru, gan kravu segmentā. Mūsu mērķa tirgi ir ASV, Ķīna un citas Āzijas reģiona valstis," norāda Līce.
Viņa uzsver, ka kravu segmenta attīstība ir viena no lidostas "Rīga" prioritātēm. Pērn lidostā tika uzsākta jauna kravu perona būvniecība, tāpat arī pērnā gada nogalē lidosta arī noslēdza līgumu ar starptautisko loģistikas kompāniju DHL, kas paredz lidostā "Rīga" izbūvēt vienu no modernākajiem sūtījumu apstrādes un loģistikas centriem Eiropā. Sadarbībā ar investoriem un starptautiskās aviācijas loģistikas ekspertiem iecerēts arī attīstīt multifunkcionālu kravu loģistikas centru.
2019. gadā lidostā "Rīga" apkalpoti 27,3 tūkstoši tonnu kravu, un 44,5% no tām veidoja tieši pasta sūtījumi. Rīgā pērn tika apkalpota gandrīz puse no visām Baltijas valstu aviokravām.
"2019. gads lidostai "Rīga" ir bijis ne tikai kārtējais izaugsmes gads, bet arī sagatavošanās gads nākotnes izrāvienam," pauž lidostas "Rīga vadītāja. Viņa atgādina, ka lidosta "Rīga" jau ir uzsākusi vērienīgu attīstības projektu, kura rezultātā tuvāko gadu laikā plānots izbūvēt pasažieru termināļa paplašinājumu ar kapacitāti līdz 12 miljoniem pasažieru gadā. Paplašinātais lidostas terminālis būs savienots ar "Rail Baltica" dzelzceļa staciju, veidojot vienotu pasažieru apkalpošanas kompleksu.
Līce norāda, ka laikā līdz plašās būvniecības uzsākšanai, kas sāksies 2021. gadā, lidostas "Rīga" galvenais izaicinājums ir darbības efektivitāte, procesu automatizācija un investīcijas darbinieku izaugsmē. Lidosta arī turpmāk vēlas saglabāt pozīcijas Latvijas iekārojamāko un labāko darba devēju vidū transporta un loģistikas sektorā, kā arī saglabāt Platīna kategoriju ikgadējā Ilgtspējas indeksa novērtējumā. Jau šogad lidosta plāno uzsākt nefinanšu ziņošanu pēc starptautiskā "Global Reporting Index" (GRI) standarta, tādējādi veicinot uzņēmuma darbības caurspīdīgumu un apliecinot virzību ilgtspējīgas attīstības virzienā.