Nelāgas sajūtas kā pēc ballītes – ekonomisti par eksporta apjomu kritumu  (70)

"Eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 6,9%. Vēl lielāks kritums (-8,9%) bija pērn jūnijā. Taču vēl pirms tam tik liels vai lielāks eksporta kritums bija 2016. gada janvārī jeb pirms gandrīz četriem gadiem. Lai arī precīzi neizmērāmā, bet skaidri nojaušamā reeksporta ietekme ārējās tirdzniecības datu stāstu par Latvijas ekonomiku padara neskaidrāku, šodienas dati ietver svarīgus signālus, kas liek kļūt vēl nedaudz piesardzīgākam par mūsu ekonomikas perspektīvām tuvākajā nākotnē," uzskata bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Finanšu ministrijā atzīmē, ka arī iepriekšējos 2019. gada mēnešos preču eksporta vērtība balansēja uz krituma robežas, līdz ar to eksporta kritums novembrī gada izteiksmē nebija pārsteigums. Preču eksporta attīstību 2019. gadā vienlaicīgi negatīvi ietekmēja vairāku faktoru kombinācija. Pirmkārt, divu pasaules lielāko ekonomiku jeb ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējums un savstarpējā importa tarifu ieviešana, kas atstāja negatīvu efektu uz globālo tirdzniecību un ekonomisko izaugsmi kopumā. Pamatojoties uz Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, pasaules reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2019. gadā sasniegs 3,0%, kas ir zemākais kāpums kopš 2010. gada. Bremzējas arī ES ekonomikas attīstība. 2019. gada trīs ceturkšņos ES ekonomikas attīstība bija vien 1,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā IKP pieaugums bija 2,1%. Ņemot vērā, ka uz ES valstīm tika eksportēts vairāk nekā 70% no visām Latvijas precēm, vārgāka ES ekonomikas izaugsme mazināja arī Latvijas eksporta apjomus uz šo reģionu. Preču eksporta vērtība uz 2019. gada novembri gada griezumā samazinājās par 6,6%. Savukārt 2019. gada 11 mēnešos eksports uz ES palielinājies par 2,2%. Taču svarīgi norādīt, ka eksporta pieaugums 2018. gada 11 mēnešos bija 10,0%.

"Šis gads eksportam solās būt mazliet labvēlīgāks nekā iepriekšējais. Tomēr tas joprojām būs pieticīgs, jo izaugsme tirdzniecības partnervalstīs vēl turpinās bremzēties. Gaidāms, ka apgrozījumu pozitīvi ietekmēs eksporta cenu atgūšanās. Pozitīvu devumu gada pirmajā pusē nesīs graudi, turklāt līdz ar gada sākumu ir izzudusi pārejošo faktoru nelabvēlīgā ietekme uz mehānismu un iekārtu eksportu. Negatīvo vilkmi no koka un tā izstrādājumiem, eksporta sniegumā varētu redzēt vēl vismaz šī gada pirmajā ceturksnī, bet pēc tam tā, visticamāk, mazināsies," vērtē "Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2019. gadā novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 6,8% līdz 2385,4 miljoniem eiro, ko lielā mērā iespaidoja ekonomiskās aktivitātes samazināšanās gan Eiropas Savienībā (ES) – Latvijas preču lielākajā noieta tirgū, gan vājāka ekonomikas izaugsmē Latvijā, kas tajā skaitā atspoguļojas caur lēnāku investīciju un importa kāpumu. Gada griezumā ārējās tirdzniecības apgrozījuma kritums ir vēl izteiktāks un veido 7,2%, eksporta un importa vērtībai samazinoties attiecīgi par 6,5% un 7,8%.

Jāatzīmē, ka arī iepriekšējos 2019. gada mēnešos preču eksporta vērtība balansēja uz krituma robežas, līdz ar to eksporta kritums novembrī gada izteiksmē nebija pārsteigums. Preču eksporta attīstību 2019. gadā vienlaicīgi negatīvi ietekmēja vairāku faktoru kombinācija. Pirmkārt, divu pasaules lielāko ekonomiku jeb ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējums un savstarpējā importa tarifu ieviešana, kas atstāja negatīvu efektu uz globālo tirdzniecību un ekonomisko izaugsmi kopumā. Pamatojoties uz Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, pasaules reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2019. gadā sasniegs 3,0%, kas ir zemākais kāpums kopš 2010. gada. Bremzējas arī ES ekonomikas attīstība. 2019. gada trīs ceturkšņos ES ekonomikas attīstība bija vien 1,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā IKP pieaugums bija 2,1%. Ņemot vērā, ka uz ES valstīm tika eksportēts vairāk nekā 70% no visām Latvijas precēm, vārgāka ES ekonomikas izaugsme mazināja arī Latvijas eksporta apjomus uz šo reģionu. Preču eksporta vērtība uz 2019. gada novembri gada griezumā samazinājās par 6,6%. Savukārt 2019. gada 11 mēnešos eksports uz ES palielinājies par 2,2%. Taču svarīgi norādīt, ka eksporta pieaugums 2018. gada 11 mēnešos bija 10,0%.

Otrs faktors, kas negatīvi ietekmēja preču eksporta vērtību un it īpaši koksnes eksportu, ir koksnes cenu kritums. Koksnes eksporta kritums gan 2019. gada novembrī, gan iepriekšējos mēnešos tika fiksēts uz vairākām valstīm, proti, uz Lielbritāniju, Vāciju, Zviedriju, Nīderlandi jeb nozīmīgākajiem koksnes eksporta tirgiem. Koksnes kritumu kopumā ietekmēja koksnes cenu samazinājums pasaules tirgos, ko savukārt noteica pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas. No vienas puses, pasaules ekonomikas attīstības tempu piebremzēšanās mazināja koksnes pieprasījumu, bet no otras puses iepriekšējos gados nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ vairākās Rietumeiropas valstīs notika mežistrāde cietušajās platībās, tādējādi palielinot koksnes piedāvājumu. Papildus tam koksnes eksporta svārstības noteica neskaidrība par Lielbritānijas izstāšanos no ES un iespējamiem tirdzniecības tarifiem starp Lielbritāniju un ES. Ņemot vērā, ka Lielbritānija ir lielākais Latvijas koksnes noieta tirgus, tas negatīvi ietekmēja koksnes eksporta dinamiku. Tādējādi jāsecina, ka kopējais koksnes eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 15,2%, bet 2019. gada 11 mēnešos koksnes eksporta vērtība bija par 2,7% zemāka nekā 2018. gada attiecīgajā periodā.

Latvijas preču eksporta attīstību gan 2019. gada novembrī, gan 2019. gadā kopumā ietekmēja ne tikai ārējie, bet arī vietēja rakstura faktori. Vēl viens faktors, kas negatīvi ietekmēja eksporta vērtību, ir saistīts ar turboreaktīvo dzinēju reeksporta samazinājumu uz ASV, kas savukārt ir saistīts ar lidmašīnu flotes atjaunošanas darbību vienā no strādājošajām Latvijas aviokompānijām. 2019. gada novembrī turboreaktīvo dzinēju eksports gada griezumā samazinājās par 21 miljonu eiro, bet 2019. gada 11 mēnešos jau par 333 miljoniem eiro. Ja no preču eksporta vērtības izslēgtu turboreaktīvo dzinēju reeksporta kritumu, tad preču eksporta kritums novembrī būtu 4,8%, nevis 6,5%. Savukārt, 2019. gada 11 mēnešos preču eksports būtu par 2,8% augstāks nekā 2018. gada attiecīgajā periodā, nevis samazinātos par 0,1%.

Vienlaikus eksporta datos ir vērojami arī vairāki pozitīvi faktori. Atzīstamus eksporta pieauguma tempus visa 2019. gada garumā uzrāda graudaugu eksports, pateicoties labai graudaugu ražai 2019. gadā. Tā 2019. gadā novembrī graudaugu eksports gada griezumā palielinājās par 14,9%, bet 2019. gada 11 mēnešos 30,5%. Samērā straujš eksporta kāpums ir fiksēts arī ķīmiskas rūpniecības ražojumiem. Lai arī 2019. gada novembrī šo preču eksports samazinājās par 4,4% gada griezumā, 11 mēnešos pieaugums veido 10,3%, ko pamatā nodrošināja farmaceitisko produktu eksporta kāpums uz pārējām Baltijas valstīm un Krieviju.

Svarīgi atzīmēt, ka 2019. gadā palēninājās arī Latvijas ekonomikas izaugsme, galvenokārt uz investīciju un eksporta attīstības rēķina. Tas atstāja iespaidu arī uz pieprasījumu pēc ārvalstīs ražotajām precēm. Preču importa vērtība 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 7,8%, bet 2019. gada 11 mēnešos par 1,6%, kas ir nedaudz straujāk nekā eksporta kritums. Tādējādi uzlabojās preču ārējās tirdzniecības bilance, sarūkot tirdzniecības deficītam. Preču ārējās tirdzniecības deficīts 2019. gada novembrī saruka līdz 115 miljoniem eiro, kas bija zemākais kopš 2017. gada nogales. Savukārt, 2019. gada 11 mēnešos preču tirdzniecības deficīts bija 2563 miljoni eiro, kas ir par 218 miljoniem eiro mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Pērn tendences starptautiskajā tirdzniecībā strauji mainījās. Pirmkārt, savu uzvaras gājienu turpināja protekcionisms. Pasaules Tirdzniecības organizācija ziņoja, ka tās dalībvalstu piemērotie tirdzniecības ierobežojumi ir sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni. Ar jaunu sparu uzvirmoja jau agrāk uzsāktais ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts. Otrkārt, pēc vairāku gadu straujas izaugsmes virkne pasaules valstu ekonomiku sāka bremzēties ciklisku iemeslu dēļ. Turklāt Eiropā noskaņojumu un biznesa aktivitāti nomāca arī investoru un uzņēmēju nervus kutinošā "Brexit" neziņa. Tā kā starptautisko tirdzniecības plūsmu dinamika diezgan cieši seko globālajai ekonomikas attīstībai, vājāka izaugsme ekonomikā, atspoguļojās vājākā tirdzniecības sniegumā.

Arī Latvijā ārējās tirdzniecības bilde būtiski mainījās. Ja 2017. un 2018. gads bija stāsts par izcilu eksporta sniegumu un strauju apgrozījuma kāpumu, tad 2019. gads eksportētājiem paliks atmiņā kā daudz grūtāks un izaicinājumiem bagātāks gads. Aptaujās eksportētāji norādīja uz pieaugošām bažām par pieprasījuma un eksporta pasūtījumu vājināšanos. Eksportētās produkcijas cenu kāpums sabremzējās un uz gada otro pusi pārvērtās kritumā. Līdz ar to eksportētājiem bija jāsamierinās ar daudz lēnāku apgrozījuma kāpumu.

Novembrī novērojām vienu no lielākajiem kritumiem pērn, proti, par 6,5%, bet kopumā vienpadsmit mēnešos preču eksports eiro izteiksmē samazinājās par 0,1%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Te gan jāsaka, ka datus par eksporta plūsmām pērn nelabvēlīgi ietekmēja arī atsevišķu preču (mehānismu un iekārtu grupā) nogādāšana uz garantijas remontu 2018. gadā, kas 2019. gadā praktiski vairs nenotika un eksporta datos parādījās kā kritums. Korektāk būtu eksporta sniegumu vērtēt, šo efektu izslēdzot. Tādā gadījumā eksporta aina zīmējas ne tik drūmās krāsās, proti, 11 mēnešos novērojām 2,8% kāpumu. Tomēr sabremzēšanās, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, tāpat bija ļoti ievērojama.

Kritumu koksnes un tās izstrādājumu eksportā, kā arī metālu un to izstrādājumu un naftas produktu re-eksportā, vairāk nekā kompensēja kāpums lauksaimniecības un pārtikas produktu eksporta vērtībā. Pārtikas produktu kāpumam labvēlīgs bija cenu pieaugums, kamēr parējās minētajās preču grupās cenas samazinājās. Lauksaimniecības produktu eksportā galvenā loma bija graudaugu eksportam, ko pērnā gada otrajā pusē palīdzēja audzēt labās ražas. Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm graudaugu produkcija pērn palielinājās par aptuveni 40%. Daļu no tā jau esam ieraudzījuši eksportā, bet daļa vēl, visticamāk, balstīs eksportu šī gada pirmajā pusē. Neliels uzlabojums bija vērojams arī apstrādātās pārtikas eksporta sniegumā.

Šis gads eksportam solās būt mazliet labvēlīgāks nekā iepriekšējais. Tomēr tas joprojām būs pieticīgs, jo izaugsme tirdzniecības partnervalstīs vēl turpinās bremzēties. Gaidāms, ka apgrozījumu pozitīvi ietekmēs eksporta cenu atgūšanās. Pozitīvu devumu gada pirmajā pusē nesīs graudi, turklāt līdz ar gada sākumu ir izzudusi pārejošo faktoru nelabvēlīgā ietekme uz mehānismu un iekārtu eksportu. Negatīvo vilkmi no koka un tā izstrādājumiem, eksporta sniegumā varētu redzēt vēl vismaz šī gada pirmajā ceturksnī, bet pēc tam tā, visticamāk, mazināsies.

Eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 6,9%. Vēl lielāks kritums (-8,9%) bija pērn jūnijā. Taču vēl pirms tam tik liels vai lielāks eksporta kritums bija 2016. gada janvārī jeb pirms gandrīz četriem gadiem. Lai arī precīzi neizmērāmā, bet skaidri nojaušamā reeksporta ietekme ārējās tirdzniecības datu stāstu par Latvijas ekonomiku padara neskaidrāku, šodienas dati ietver svarīgus signālus, kas liek kļūt vēl nedaudz piesardzīgākam par mūsu ekonomikas perspektīvām tuvākajā nākotnē.

Novembris bija nelabvēlīgs mēnesis eksportētājiem arī svarīgās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Vācijas eksports novembrī gada griezumā samazinājās par 2,9% (imports samazinājās par 1,6%). Igaunijā eksports kritās pat par 10%, viens no izskaidrojumiem tur ir krasais elektrības ražošanas kritums. Saskaņā ar Nīderlandes Ekonomikas pētniecības biroja aprēķiniem, pasaules tirdzniecība gada griezumā samazinājusies kopš pērnā jūnija, tai skaitā oktobrī par 2,1%.

Ārējās tirdzniecības datu sūtītie signāli par Latvijas ekonomiku ir diezgan aptuveni, visbiežāk redzam to, ko jau nojaušam jebkurā gadījumā, taču šie skaitļi ļauj precizēt priekšstatu par notiekošo.

Novembrī koksnes un tās izstrādājumu eksports gada griezumā samazinājās par 15,3%. Tas ir lielākais kritums kopš 2009. gada jūlija, kad nozare bija teju eksistenciālā krīzē. Šobrīd līdz tādam stāvoklim ir tālu, notiekošo joprojām var raksturot kā nelāgas sajūtas pēc ballītes. Tirdzniecības dati parāda, cik labi laiki nozarei bija vēl pavisam nesen. 2018. gada novembrī eksports auga par 12,9%, bet 2019. gada janvārī pat par 26,3%. Ekonomikas izaugsmes tempu kritumā pērn bija liels patiesa pārsteiguma elements.

Tāpat tirdzniecības dati turpina atspoguļot arī pērnā gada labvēlīgās lauksaimniecības sezonas ietekmi. Graudu eksports novembrī bija par 15% lielāks nekā pirms gada. Šķiet, ka ražas lielākā daļa jau ir nonākusi pie patērētājiem, vidējais eksporta apjoms augustā-oktobrī bija 71,6 miljoni, salīdzinājumam ar 35,7 miljoniem novembrī. Taču šogad ļoti liels bija rapšu sēklu un radniecību produktu eksporta apjoms, salīdzinājumā ar 2018. gada novembri pieaugot 2,6 reizes.

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, redzam kritumu mašīnbūves produktu eksportā, kamēr šo preču ražošana Latvijā joprojām ir augoša, lai arī lēnāk augoša nekā 2019. gada sākumā un trīs iepriekšējos gados. To izskaidro gan atsevišķi lieli re-eksporta piemēri (lidmašīnu dzinēju sūtīšana uz remontu), gan elektrisko un elektronisko preču loģistikas uzņēmumu ikdienas darbība.

Kopējais preču eksports aizvadītā gada pirmajos 11 mēnešos auga, bet tieši Latvijā ražoto preču eksporta dinamika nepārprotami bija labvēlīgāka, to eksports auga apmēram par 4%. Novembrī tas jau samazinājās, taču mazāk nekā kopējais eksports.

Pasaules ekonomikā turpinās ļoti neparasta aina, ar krasi atšķirīgām tendencēm dažādās nozarēs. ASV rūpniecības iepirkumu vadītāju aptauju ISM indekss decembrī bija sliktākais kopš 2009. gada, bet daudz pakalpojumu nozares indekss liecina pat par diezgan lielu optimismu. Arī Eiropā gan pakalpojumu nozares, gan patērētāji turpina paust teju vienaldzību par preču ražošanas un eksporta ķibelēm.