Nelāgas sajūtas kā pēc ballītes – ekonomisti par eksporta apjomu kritumu  (70)

"Eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 6,9%. Vēl lielāks kritums (-8,9%) bija pērn jūnijā. Taču vēl pirms tam tik liels vai lielāks eksporta kritums bija 2016. gada janvārī jeb pirms gandrīz četriem gadiem. Lai arī precīzi neizmērāmā, bet skaidri nojaušamā reeksporta ietekme ārējās tirdzniecības datu stāstu par Latvijas ekonomiku padara neskaidrāku, šodienas dati ietver svarīgus signālus, kas liek kļūt vēl nedaudz piesardzīgākam par mūsu ekonomikas perspektīvām tuvākajā nākotnē," uzskata bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Finanšu ministrijā atzīmē, ka arī iepriekšējos 2019. gada mēnešos preču eksporta vērtība balansēja uz krituma robežas, līdz ar to eksporta kritums novembrī gada izteiksmē nebija pārsteigums. Preču eksporta attīstību 2019. gadā vienlaicīgi negatīvi ietekmēja vairāku faktoru kombinācija. Pirmkārt, divu pasaules lielāko ekonomiku jeb ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējums un savstarpējā importa tarifu ieviešana, kas atstāja negatīvu efektu uz globālo tirdzniecību un ekonomisko izaugsmi kopumā. Pamatojoties uz Starptautiskā Valūtas fonda prognozēm, pasaules reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2019. gadā sasniegs 3,0%, kas ir zemākais kāpums kopš 2010. gada. Bremzējas arī ES ekonomikas attīstība. 2019. gada trīs ceturkšņos ES ekonomikas attīstība bija vien 1,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā IKP pieaugums bija 2,1%. Ņemot vērā, ka uz ES valstīm tika eksportēts vairāk nekā 70% no visām Latvijas precēm, vārgāka ES ekonomikas izaugsme mazināja arī Latvijas eksporta apjomus uz šo reģionu. Preču eksporta vērtība uz 2019. gada novembri gada griezumā samazinājās par 6,6%. Savukārt 2019. gada 11 mēnešos eksports uz ES palielinājies par 2,2%. Taču svarīgi norādīt, ka eksporta pieaugums 2018. gada 11 mēnešos bija 10,0%.