Latvijas kravu pārvadāšanas milzim 'Kreiss' liegta darbība Norvēģijā  (175)

Kā liecina NLF paustais, Latvijas uzņēmums jau ilgstoši nav spējis atrisināt attiecības ar atbildīgo Norvēģijas iestādi. Pārkāpumu sarakstā, kā norāda asociācija, atrodama neatbilstoša algu izmaksa: minimālo 167,5 kronu (17 eiro) vietā maksātas 24 kronas (2,4 eiro) par vienu darba stundu.

Kompānija 2018. gadā bija viena no visaktīvākajām ārzemju kabotāžas (pārvadājums autotransporta sfērā, kad vienas ES vai EEZ valsts teritorijā citas valsts pārvadātājs veic iekšzemes pārvadājumu) pakalpojuma kompānijām Norvēģijā, nodrošinot ap 3000 pārvadājumu.

Uzņēmumā portālam "Delfi" atzīst, ka darbība Norvēģijā pašlaik ir apturēta, taču norāda, ka tā tuvākajā laikā tikšot atjaunota, kā arī tas vienam no Latvijas lielajiem uzņēmumiem biznesa problēmas neradot.

Jautājumu par neatbilstošas likmes algu izmaksu kompānija gan nekomentēja.

"Aicinām objektīvi vērtēt konkrēto situāciju ar Norvēģijas Darba inspekciju, jo tā radusies no "Kreisa" neatkarīgu apstākļu dēļ, proti, saasinās starptautiskā konkurence. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū pieaug konkurence starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm no Austrumeiropas," portālam "Delfi" sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andrejs Kuzņecovs.

Viņš norāda, ka, lai arī ES autopārvadājumu nozarei ir vienots regulējums, katra dalībvalsts atsevišķi nolūkā aizsargāt iekšējo tirgu pieņem normatīvos aktus, kas ierobežo citu dalībvalstu brīvu piekļuvi tirgum: "Piemēram, autovadītāju darba algas un sociālās garantijas. "Kreiss" nodrošina Latvijas normatīvajos aktos iekļauto prasību izpildi par autovadītāju darba algām un sociālajām garantijām, taču, lai turpinātu sniegt pārvadājumu pakalpojumus ES dalībvalstīs (galvenokārt Vācijā, Francijā, Spānijā, Itālijā) un EEZ valstīs (Norvēģijā, Lielbritānijā), jāpieņem šajās valstīs pastāvošie, bieži vien subjektīvi pārspīlētie biznesa nosacījumi, tajā skaitā prasības par darba algu un sociālajām garantijām."

Kā liecina Latvijas Autotransporta direkcijas publiskotā informācija, Norvēģijā vairākās nozarēs kolektīvu līgumu formā ir ieviesta minimālā alga. Arī visiem kravu autopārvadājumu (ar transportlīdzekļiem, kuru kopējā masa pārsniedz 3,5 tonnas) jomā nodarbinātajiem papildus dienas naudai jāmaksā minimālā stundas likme 167,65 kronu (17 eiro) apmērā.

Latvijā kompāniju vidū iepriekš novērota prakse maksāt zemas algas, bet šoferiem algu palielināt, tās vietā izmaksājot dienas naudu.

Kuzņecovs jautājumu par algu plašāk nekomentē, bet uzsver, ka Norvēģijas lielākie klienti nolūkā pārliecināties, vai "Kreisa" darbība atbilst Norvēģijas darba likumdošanas normām un komerctiesību regulējumam, ik gadu organizē un veic neatkarīgu ekspertu auditus uzņēmumā par nodarbinātību. "Katrs tāds audits noslēdzies pozitīvi, bez būtiskiem aizrādījumiem," sacīja uzņēmējs.

""Kreiss" darbiniekiem, kuri nodrošina pakalpojumu sniegšanu Norvēģijā, maksā atbilstoši Norvēģijas darba likumdošanas prasībām, pie darba līgumiem noslēgtas papildu vienošanās par darba samaksas noteikumiem Norvēģijā," viņš norāda.

""Kreiss" sniedz Norvēģijas valsts institūcijām, tajā skaitā Darba inspekcijai, visu pieprasīto informāciju. Šī brīža situācija nav uzskatāma par konfliktu starp "Kreisu" un Norvēģijas Darba inspekciju, bet gan par jau iesniegtās un vēl papildus iesniedzamās informācijas pārbaudes procesu. Pastāv atšķirīgi viedokļi par informācijas sniegšanas formu, kas formāli it kā rada nokavējumu, kaut gan būtībā visa informācija ir sniegta. Norvēģijas Darba inspekcija līdz turpmākam lēmumam ir ierobežojusi "Kreisa" komercdarbību Norvēģijā – veikt iekšējos/kabotāžas pārvadājumus. Šāds īslaicīgs ierobežojums neatstās būtisku ietekmi uz SIA "Kreiss" biznesu," piebilst Kuzņecovs.

Uzņēmums atkārtoti sniegs vērtēšanai visu pieprasīto informāciju, kā arī izmantos tiesiskos līdzekļus savu interešu aizstāvībai. Tāpat "Kreiss" cer uz valsts vadības, nozares ministrijas, starptautisko organizāciju atbalstu, "lai Latvijas uzņēmēji, arī autopārvadātāji, Norvēģijā justos tikpat aizsargāti un komfortabli kā Norvēģijas uzņēmēji Latvijā".

NLF gan norāda uz pretējo, vēstot, ka darba inspekcija ierobežojumu ieviesusi pēc tam, kad "Kreiss" pārstājis atbildēt uz Darba inspekcijas informācijas pieprasījumiem.

SIA "Kreiss" dibināta 1994. gadā un 2017. gadā bija starp Latvijas 30 lielākajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2 000 000 eiro, un tas vienādās daļās (pa 50% kapitāldaļu) pieder Andrejam Kuzņecovam un Sergejam Zaļizko.

Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā bija 174,149 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā gadu iepriekš, taču uzņēmums cieta zaudējumus 1,581 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš. Dati par kompānijas 2019. gada apgrozījumu un peļņu "Lursoft" datubāzē vēl nav iekļauti.

"Kreiss" bija viens no finālistiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras "Eksporta un inovāciju balvas 2019" konkursā kategorijā "Eksportspējīgākais komersants" lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.