Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā secinājusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas – ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.
KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus – AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70%. Savukārt pašlaik, analizējot tirgus izmaiņas no 2016. līdz 2018. gadam, KP konstatēja, ka alus vairumtirdzniecības tirgū darbojas deviņi lieli tirgus dalībnieki: AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa", AS "Aldaris", AS "Tērvetes AL", SIA "Bauskas alus", SIA "Piebalgas alus", SIA "Duty free baltics", SIA "Užavas alus" un SIA "Valmiermuižas alus". To kopējā tirgus daļa veido teju 80% no kopējā tirgus. Katru gadu pieaug arī mazo alus darītavu popularitāte, tajā skaitā novērojams amatalus (craftbeer) segmenta pieaugums.
Salīdzinājumā ar 2017. un 2016. gadu alus izplatīšanas tirgus apjomi Latvijā 2018. gadā ir palielinājušies par 7,44%. Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41% tiek saražots Latvijā, bet 59% tiek importēti no citām valstīm. No 2016. līdz 2018. gadam importa alus realizācijas apjomi ir palielinājušies par 12%, kamēr Latvijā ražotā alus apjomi – par nedaudz vairāk nekā vienu procentu. Tas skaidrojams ar faktu, ka lielās alus darītavas – AS "Aldaris" un SIA "Cido Grupa" – savas alus ražotnes ir pārcēlušas ārpus Latvijas. Papildus KP uzraudzībā konstatēja, ka Latvijas patērētāji nesaņem informāciju par alus izcelsmes vietu uz alus pudeļu etiķetēm. KP ieskatā, šādu maldinājumu varētu novērst ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, nosakot, ka uz etiķetes obligāti jānorāda alus ražotājvalsts.
Viens no KP tirgus uzraudzības mērķiem bija apzināt iespējamās konkurenci ierobežojošās barjeras alus vairumtirdzniecības tirgū, tai skaitā izplatīšanai viesnīcu, restorānu un kafejnīcu (HoReCa) un sabiedrisko pasākumu segmentā. KP konstatēja, ka HoReCa segmentā pastāv objektīvas barjeras jaunu piegādātāju ienākšanai tirgū, ņemot vērā, ka klienti nereti izvēlas slēgt vienošanos ar vienu lielo alus darītavu par produkcijas piegādi. Tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, lielo alus darītavu pārstāvji izplata un piegādā plašu produkcijas sortimentu, otrkārt, HoReCa segmentā lielāks pieprasījums ir pēc lejamā alus un, treškārt, klienti no lielām alus darītavām saņem inventāru, kurš ir nepieciešams produkcijas realizācijai vai mārketingam.
Pasākumu organizētāji ir atvērti sadarbībai ar plašāku alus piegādātāju loku, ja vien tie spēj nodrošināt pietiekamu alus apjomu visu pasākuma laikā, ja tiem ir apmierinoša līdzšinējā pieredze un piedāvātā produkta cena, kā arī tiek vērtēts, vai potenciālā sadarbības partnera zīmols sader ar pasākuma organizatoru pasākuma zīmolu u.c. KP ieskatā, pasākumu rīkotājiem, ņemot vērā apmeklētāju vēlmi izvēlēties daudzveidīgākus dzērienus, būtu jāizvērtē, cik pamatotas ir prasības noteikt nesamērīgi lielas dalības maksas alus piegādātājiem un kā tās ietekmē to iespējas piedalīties pasākumā. Tāpat pasākumu organizatoriem būtu jānodala pasākuma sponsorēšana no alus produkcijas piegādes, nosakot, ka pasākuma sponsori neiegūst ietekmi pār produkcijas piegādātāju izvēli.
Lai veicinātu godīgu konkurenci alus izplatīšanas tirgū, KP iesaka izvērtēt iespēju tirgot alus produkciju internetā, veicot nepieciešamos drošības pasākumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
