Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā secinājusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas – ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.
KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus – AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70%. Savukārt pašlaik, analizējot tirgus izmaiņas no 2016. līdz 2018. gadam, KP konstatēja, ka alus vairumtirdzniecības tirgū darbojas deviņi lieli tirgus dalībnieki: AS "Cēsu alus", SIA "Cido grupa", AS "Aldaris", AS "Tērvetes AL", SIA "Bauskas alus", SIA "Piebalgas alus", SIA "Duty free baltics", SIA "Užavas alus" un SIA "Valmiermuižas alus". To kopējā tirgus daļa veido teju 80% no kopējā tirgus. Katru gadu pieaug arī mazo alus darītavu popularitāte, tajā skaitā novērojams amatalus (craftbeer) segmenta pieaugums.
Salīdzinājumā ar 2017. un 2016. gadu alus izplatīšanas tirgus apjomi Latvijā 2018. gadā ir palielinājušies par 7,44%. Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41% tiek saražots Latvijā, bet 59% tiek importēti no citām valstīm. No 2016. līdz 2018. gadam importa alus realizācijas apjomi ir palielinājušies par 12%, kamēr Latvijā ražotā alus apjomi – par nedaudz vairāk nekā vienu procentu. Tas skaidrojams ar faktu, ka lielās alus darītavas – AS "Aldaris" un SIA "Cido Grupa" – savas alus ražotnes ir pārcēlušas ārpus Latvijas. Papildus KP uzraudzībā konstatēja, ka Latvijas patērētāji nesaņem informāciju par alus izcelsmes vietu uz alus pudeļu etiķetēm. KP ieskatā, šādu maldinājumu varētu novērst ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, nosakot, ka uz etiķetes obligāti jānorāda alus ražotājvalsts.