'Rail Baltica' būtiski kavējas ar īpašumu atsavināšanu, secina Valsts kontrole  (128)

Vidēji visas Baltijas valstis ar aktivitāšu īstenošanu kavējas pusotru gadu. Latvijā kavēšanās ir no viena līdz četriem gadiem.

Šo aktivitāšu veikšanai Latvijai periodā no 2015. līdz 2019. gadam bija jāapgūst 35,6 miljoni eiro. Ņemot vērā termiņu neievērošanu, Latvija no atvēlētā finansējuma ir apguvusi 24,2% jeb 8,6 miljonus eiro.

Nozīmīgākās problēmas saistītas ar nekustamo īpašumu atsavināšanu, projektēšanu un būvniecību, kā arī darba koordinēšanu.

Revīzijā secināts, ka līdz šim brīdim no 1600 īpašumiem neviens nekustamais īpašums vēl nav atsavināts. Darbības veikšana ir paredzēta līdz 2021. gada beigām, taču līdz 2019. gada 31. decembrim bija paredzēts atsavināt visus Latvijas centrālajā daļā esošos īpašumus, kas ietilpst Rīgas un lidostas "Rīga" teritorijā, kā arī posmā starp abām teritorijām.

Kā norādīja VK, ministrija šo problēmu tik kritiski nevērtē, jo kavēšanās ar termiņu izpildi ir redzama visā projektā un, ja patlaban būtu atsavināti visi īpašumi, tas radītu papildu izmaksas to uzturēšanai. Turpretī revidenti ir konstatējuši būvnieku sūdzības – viens neatsavināts īpašums lidostas teritorijā traucē veikt projektēšanas darbus. Tas līdz ar to kavē būvniecības uzsākšanu un projektā paredzētās aktivitātes īstenošanu.

Īpašumu atsavināšanas tempu ietekmē arī lēna normatīvo aktu grozījumu virzība, kas jāveic Satiksmes ministrijai (SM) un ko nav izdevies izdarīt divus gadus. Bez grozījumu veikšanas uzņēmumam "Eiropas Dzelzceļa līnijas" ir apgrūtinātas īpašumu atsavināšanas iespējas.

Revidenti atzīst, ka atsavināšanas process ir ilgs – vienam īpašumam tas var aizņemt pat pusotru gadu. Tādēļ, VK ieskatā, lēnais atsavināšanas temps ir nozīmīga problēma, jo līdz 2021. gada beigām ir palikuši nepilni divi gadi, bet būvniecībai atsevišķas vietās ir jāuzsākas jau 2020. gada beigās.

Tāpat ir jāņem vērā, ka vairāki nekustamie īpašumi ir sarežģīti un dārgi, piemēram, tie, kas atrodas Rīgas centrā. Projekta plānošanas laikā ir jārēķinās gan ar atsavināšanas procedūru, gan iespējamām tiesvedībām, ja kāds no nekustamā īpašuma īpašniekiem nepiekrīt piedāvātajai kompensācijai.

Vienlaikus VK kā problēmu atzīmē darba koordinēšanu – 2017. gadā divas izveidotās darba grupas var darboties efektīvāk. Vienā darba grupā ietilpst SM, "RB Rail" un "Eiropas Dzelzceļa līnijas". "Tas ir labs veidojums, kā savstarpēji koordinēt jautājumus, bet nodoms nav īstenojies tā, kā sākotnēji bija iecerēts," atzina VK pārstāvji.

Viņi konstatējuši, ka kopš 2017. gada maija darba grupa sasaukta četras reizes, bet pēdējā tikšanās notikusi pirms pusotra gada – tās vadītājs ir SM valsts sekretārs. Darba grupas mērķis ir koordinēt informācijas apmaiņu par projekta plānošanu, īstenošanu un uzraudzību, kā arī sekmēt pušu sadarbību.

Savukārt otra darba grupa, kuru veido SM un Rīgas dome, ir izveidota, lai veicinātu projekta sniegto iespēju izmantošanu Rīgā. Šī darba grupa kopš 2017. gada novembra ir sanākusi divas reizes, kur pēdējā no tām bija pirms vairāk nekā pusotra gada.

Bez tam revidenti norāda uz problēmām projekta risku vadībā. "Skaidrs, ka komplicētu projektu ieviešana bez sarežģījumiem nevar notikt, bet savlaicīgai risku apzināšanai un vadībai ir ārkārtīgi liela nozīme," atzīmēja VK. "Riska vadības procesu esam kritizējuši gan globālajā projekta līmenī, gan kritiskus vārdus veltām SM un "Eiropas Dzelzceļa līnijām". Nevar teikt, ka risku vadības process neeksistē – tas eksistē, bet ir formāls un netiek efektīvi izmantots."

VK norādīja, SM ir gan sava loma, gan savi pienākumi. Ministrija ne tikai veic tikai Eiropas Savienības finansējuma uzraudzību, bet tā vienlaikus ir galvenais politikas īstenotājs, kas palīdz "Eiropas Dzelzceļa līnijām" risināt ar projekta ieviešanu saistītus jautājumus, kā arī regulāri uzrauga uzdevumu izpildi.

Revidenti secinājuši, ka ministrija savu lomu nav veikusi pietiekami labi. Tam ir arī zināmi iemesli, jo SM projekta pārvaldībai līdz šim nav atvēlējusi pietiekami lielus cilvēkresursus. Vien 2019. gada sākumā ministrijā tika izveidota atsevišķa struktūrvienība ar četriem darbiniekiem, kas uzrauga projektu. Iepriekš par to atbildīgs bija viens cilvēks.

Bez tam, kā norāda revidenti, SM kapitālsabiedrības "Eiropas Dzelzceļa līnijas" darbības stratēģijā nav noteikusi sasniedzamos darbības rezultātus, kādi kapitālsabiedrībām ir piekritīgi.

Revidenti atzīmēja, ka projekts kopumā ir ļoti komplicēts, jo visas projekta aktivitātes ir savstarpēji saistītas – ja iekavē vienu, tas atstāj ietekmi uz nākamo aktivitāti. Tādēļ nekustamo īpašumu atsavināšanas temps ir nozīmīga problēma, jo tas kavē projektēšanas un būvniecības termiņus.

"Mēs neesam bijuši īsti gatavi šāda mēroga projektam un nav mums arī tās pieredzes šādā projektā, kur kopā sadarbojamies trīs valstis – tas ir pilnīgi cita līmeņa uzdevums. Mēs neesam tos trūkumus sākotnējā procesā apzinājušies un tā ir tā ietekme šobrīd," atzīst revidenti. ""RB Rail" vadībā esam koncentrējušies uz trases izbūvi, bet tā trase arī kaut kur atrodas – ar šo mums ir tā problēma. Tur mēs varbūt neesam bijuši pietiekami manīgi ar plānošanu, risku apzināšanu, taču risku apzināšanas sadaļa ir ļoti svarīga."

Jau ziņots, ka 7. janvārī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes informēja par pabeigto apvienoto revīziju. Tur secināts, ka ir noteikti pienākumi un atbildība, kā arī izstrādātas procedūras "Rail Baltica" projekta vadībai, tomēr nepilnības projekta vadībā rada risku, ka projekts pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku.

Trešais un noslēdzošais dzelzceļa nozares revīzijas ziņojums tiks publicēts šā gada februārī.

"Rail Baltica" projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šī brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro. "Rail Baltica" projektu apmēram 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība (ES) no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Saskaņā ar finansēšanas līgumiem "Rail Baltica" projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums AS "RB Rail".