"Valsts kontroles ziņojums par "Rail Baltica" ieviešanas efektivitāti Latvijā ir ceļa karte turpmākai projekta sekmīgai ieviešanai. Ziņojums uzrāda smagnējo plānošanas fāzi un riskus, kas jārisina esošajā, aktīvajā projektēšanas fāzē," portālam "Delfi" atzina projekta īstenotāji.
Ziņots, ka Valsts kontrole ceturtdien, 23. janvārī, nāca klajā ar revīzijas ziņojumu par to, vai tiek īstenota efektīva "Rail Baltica" projekta pārvaldība.
Projekta ieviesējs valsts kapitālsabiedrība "Eiropas Dzelzceļa līnijas" atzīst, ka līdz šim vairāk akcentēta finanšu pieejamība. Otrajā plānā palicis jautājumus par sadarbību, lai iespējas, ko sniedz projekts, tiktu pilnvērtīgi izmantotas.
"Aktīva valsts institūciju sadarbība un lēmumu pieņemšana sekmēs projekta ieviešanu. Nepieciešama arī vienotāka, daudz vairāk konsolidēta ieviesēju darbība. Lai "Eiropas Dzelzceļa līniju" izveidotais risku vadības ietvars būtu daļa no visaptveroša risku vadības rīka, tuvākajā laikā jāuzsāk vienotas risku vadības sistēmas izveide, kuras ietvaru piedāvā kopuzņēmums "RB Rail"," atzīst "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Attiecībā uz Valsts kontroles norādīto izmaksu pieaugumu Vingris akcentē, ka Latvijai jau ir zināmas sarežģītākā posma būvniecības izmaksas – jaunā dzelzceļa tilta izmaksas būs 89 miljoni eiro.
Savukārt Rīgas Centrālās stacijas pārbūve, ieskaitot jaunu sliežu ceļu, peronu un infrastruktūras izveidi posmā no Maskavas līdz Lāčplēša ielai, izmaksas būs 321 miljons eiro.
"Lai gan audita ziņojumā ir izcelti gan plānošanas, gan budžeta riski, "Rail Baltica" projekta ieviešana līdz 2026. gadam joprojām ir mūsu mērķis," norādīja uzņēmuma "RB Rail" pagaidu izpilddirektors Agnis Driksna.
Pēc viņa teiktā, projekta īstenotāji ir identificējuši galvenos priekšnoteikumus, kas nepieciešami šī mērķa sasniegšanai, ieskaitot uzlabotu lēmumu pieņemšanu projektēšanas un būvniecības posmā, kā arī savlaicīgu finansējuma pieejamību. "Ja šie priekšnosacījumi tiek efektīvi izpildīti, projektu ir iespējams īstenot noteiktajā termiņā," piebilda Driksna.
Viņš arī uzskaitīja "Rail Baltica" 2019. gadā sasniegtos galvenos rezultātus. Starp tiem ietilpst Centrālās stacijas izbūves projektēšanas uzsākšana 2019. gadā, bet būvdarbus ir plānots sākt 2020. gada nogalē. Tāpat ir izsludināts iepirkums stacijas un infrastruktūras izbūvei starptautiskajā lidostā "Rīga", kā arī turpinās nepieciešamo zemju atsavināšana Centrālās stacijas un Rīgas teritorijās.
"Delfi" jau ziņoja par Valsts kontroles revīzijā secināto, ka no 20 aktivitātēm, kuras bija plānots paveikt no 2015. līdz 2019. gada beigām, īstenotas vien četras. Tāpat no 1600 nekustamajiem īpašumiem līdz šim brīdim atsavināts nav neviens.
Vidēji visas Baltijas valstis ar aktivitāšu īstenošanu kavējas pusotru gadu. Latvijā kavēšanās ir no viena līdz četriem gadiem.
Šo aktivitāšu veikšanai Latvijai periodā no 2015. līdz 2019. gadam bija jāapgūst 35,6 miljoni eiro. Ņemot vērā termiņu neievērošanu, Latvija no atvēlētā finansējuma ir apguvusi 24,2% jeb 8,6 miljonus eiro.
No ziņojuma izriet, ka nozīmīgākās problēmas saistītas ar nekustamo īpašumu atsavināšanu, projektēšanu un būvniecību, kā arī darba koordinēšanu.
Revidenti atzīmēja, ka projekts kopumā ir ļoti komplicēts, jo visas projekta aktivitātes ir savstarpēji saistītas – ja iekavē vienu, tas atstāj ietekmi uz nākamo aktivitāti. Tādēļ nekustamo īpašumu atsavināšanas temps ir nozīmīga problēma, jo tas kavē projektēšanas un būvniecības termiņus.
Vienlaikus, revidentu ieskatā, nav bijusi pietiekami efektīva iesaistīto pušu sadarbība, jo divas izveidotās darba grupas sadarbības koordinēšanai kopā sanāk neregulāri.
Tāpat arī Valsts kontrole, ka nav bijusi pietiekama Satiksmes ministrijas loma projekta īstenošanas uzraudzībā.
Jau vēstīts, ka 7. janvārī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes informēja par pabeigto apvienoto revīziju. Tur secināts, ka ir noteikti pienākumi un atbildība, kā arī izstrādātas procedūras "Rail Baltica" projekta vadībai, tomēr nepilnības projekta vadībā rada risku, ka projekts pārsniegs apstiprināto budžetu un ieviešanas laika grafiku.
Trešais un noslēdzošais dzelzceļa nozares revīzijas ziņojums tiks publicēts šā gada februārī.
"Rail Baltica" projekts ir vērienīgākais infrastruktūras projekts Baltijas valstu neatkarības vēsturē. 870 kilometru garā dzelzceļa līnija no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai pēc šī brīža aplēsēm izmaksās 5,79 miljardus eiro. "Rail Baltica" projektu apmēram 85% apmērā līdzfinansē Eiropas Savienība (ES) no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.
Saskaņā ar finansēšanas līgumiem "Rail Baltica" projekta atbalsta saņēmēji ir dalībvalstu ministrijas, kas atbild par projekta īstenošanu, un visu trīs valstu kopuzņēmums AS "RB Rail".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
