Vislielākā ietekme uz rūpniecību šogad būs vīrusa epidēmijai Ķīnā, vērtē ekonomisti  (11)

"Rūpniecība 2019. gadā kopumā nedaudz augusi, taču pagājušais gads izcēlies ar to, ka vairāk nekā pusē apstrādes rūpniecības apakšnozaru reģistrēts saražotās produkcijas apjoma kritums. Laikapstākļu ietekmē arī enerģētikā saražots mazāk, bet ieguves rūpniecības vājums, visdrīzāk, saistāms ar lēnāku attīstību būvniecībā," uzskata "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

"Lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecībā 2019. gadā, pēc neizlīdzinātiem datiem, veidoja gatavo metālizstrādājumu ražošana – pieaugums par 13,6%. Jāatzīmē, ka šajā nozarē 2019. gadā bija vērojama kopumā stabila izaugsme. Tāpat stabili pieauga elektrisko iekārtu ražošanas (+16%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas (+9,4%). Pozitīvu ieguldījumu apstrādes rūpniecības izaugsmē deva arī poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozares izaugsme," atzīmē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Finanšu ministrijā norāda, ka šā gada janvārī Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indekss, ko ikmēnesi publicē Eiropas Komisija un kas raksturo vispārējo noskaņojumu nozarē, ir būtiski paaugstinājies. To noteica straujie uzlabojumi rūpnieku novērtējumā par potenciālajiem ražošanas apjomiem turpmākajos mēnešos. Tas liek secināt, ka šā gada sākums apstrādes rūpniecībā varētu būt veiksmīgāks nekā iepriekšējā gada nogale, un izaugsmes tempiem nozarē jākļūst straujākiem.

"Tomēr pat ne kokrūpniecības sekmes ir nesušas lielāko vilšanos – bremzējas arī iepriekš strauji augošo augsti tehnoloģisko nozaru un gatavo metālizstrādājumu ražotāju izlaides izaugsme. Arī pārtikas ražošanas rezultāti ir nemainīgi vāji. Tādējādi gandrīz izsīkušais spēcīgo spēlētāju rezervistu soliņš neļauj lolot lielas cerības uz labu rezultātu šogad," vērtē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš teic, ka sagaidāms, ka Latvijas apstrādes rūpniecība 2020. gadā augs apmēram par 2%, ja vien dabas spēku ietekme nekļūs par noteicošo faktoru, uz ko cerēt var, bet tas kļūst aizvien grūtāk. Iespējams, ka nākamo rūpniecības datu publicēšanas brīdī mēs jau dzīvosim diezgan atšķirīgā pasaulē.

Ārējā un iekšējā pieprasījuma vājināšanās apstākļos apstrādes rūpniecības uzņēmumi turpina cīņu par eksporta tirgiem un iekšzemes patērētāju simpātijām. Tomēr nākotnes redzējums ir neskaidrs – rūpnieku noskaņojuma novērtējums ir pretrunīgs, optimistiskām ziņām mijoties ar skepsi. Bet tas patlaban arī raksturo ārējo un iekšzemes vidi, Latvijas tautsaimniecību kā galda hokejā stumda uz priekšu un atpakaļ dažādi notikumi – tos ieskicē kolēģe 4. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta ātrā novērtējuma komentārā.

Kas tad īsti ir par pretrunām rūpnieku noskaņojumā? No vienas puses stāsts par arvien vājāku ārējo un iekšējo pieprasījumu apstiprinās – ražošanas jaudu noslodze turpina samazināties, eksporta pasūtījumu novērtējums ir samērā vājš. Tomēr pārsteidzošā kārtā pēdējos mēnešos rūpnieku noskaņojums uzlabojas, turklāt izlaides apjoma novērtējums nākamajiem mēnešiem janvāra datos ir sasniedzis teju "trekno gadu" līmeni. Jāatzīst, ka šāds optimisms šobrīd izskatās neticams un drīzāk varētu būt īslaicīgs statistikas "zāģis", bet raudzīsim, kāda būs nākotne.

Bet atgriezīsimies pie jaunajiem apstrādes rūpniecības ražošanas apjoma datiem. Apstrādes lielākās apakšnozares kokrūpniecības pārstāvju pesimistiskās prognozes jau iepriekš lika piesardzīgi lūkoties uz nozares sekmēm, un diemžēl nekas spožs patlaban nesolās arī nākamajam gadam. Astoņzobu egļu mizgrauzis snauž, un siltā ziema tam nodrošina patīkamu komfortu, tādēļ šogad tas varēs turpināt savus posta darbus mežos. Latvijā gan situācija nav tik bēdīga kā citviet Eiropā (īpaši Čehijā un Vācijā), turklāt iepriekšējā pieredze ir ļāvusi izkopt labas iemaņas cīņai ar šo vaboli. Tomēr situāciju nozarē ietekmē viss reģions – zemās cenas un augstais piedāvājums Eiropā diktē savus noteikumus arī Latvijas meža nozarei, un tur šī cīņa ar nelūgto viesi norit smagāk.

Tomēr pat ne kokrūpniecības sekmes ir nesušas lielāko vilšanos – bremzējas arī iepriekš strauji augošo augsti tehnoloģisko nozaru un gatavo metālizstrādājumu ražotāju izlaides izaugsme. Arī pārtikas ražošanas rezultāti ir nemainīgi vāji. Tādējādi gandrīz izsīkušais spēcīgo spēlētāju rezervistu soliņš neļauj lolot lielas cerības uz labu rezultātu šogad.

Ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā 2019. gada decembrī bija zemāki nekā pirms gada, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi tie saruka par 3,2%. Šo kritumu noteica izlaides samazināšanās visās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecības ražošanas apjomi gada griezumā samazinājās par 5,3%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,7%, savukārt apstrādes rūpniecības izlaide bija par 1,9% zemāka nekā pirms gada. Tādējādi, rūpniecībai uzrādot lielāko izlaides kritumu mēneša ietvaros kopš 2014. gada sākuma un sarūkot visu rūpniecības nozaru izlaidei, var secināt, ka decembris nozarē nav bijis veiksmīgs.

Spēcīgais rūpniecības kritums gada pēdējā mēnesī ietekmēja nozares sniegumu visa pērnā gada laikā. 2019. gadā kopumā rūpniecības izaugsme bija vāja, salīdzinājumā ar 2018. gadu ražošanas apjomiem pieaugot vien par 0,8%. Starp rūpniecības nozarēm apjomu pieaugumu pērn uzrādīja tikai apstrādes rūpniecība, kuras izlaide bija par 2% augstāka nekā pirms gada. Tikmēr ieguves rūpniecībā un elektroenerģijas un gāzes apgādē 2019. gadā tika reģistrēti ražošanas apjomu kritumi par attiecīgi 5% un 4,4%.

Neskatoties uz vājo apstrādes rūpniecības izaugsmi, kas bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā, pērn spēcīgu ražošanas apjomu kāpumu uzrādījušas atsevišķas apstrādes rūpniecības apakšnozares. Piemēram, straujāko izaugsmi 2019. gadā uzrādīja elektrisko iekārtu ražošana, kuras apjomi gada griezumā palielinājušies par 16%. Gatavo metālizstrādājumu ražošanas izlaide pērn pieaugusi par 13,5%. Jāatzīmē, ka ar šādu kāpumu metālapstrāde nodrošinājusi spēcīgāko devumu apstrādes rūpniecības kopējā izaugsmē. Tajā pašā laikā gada beigās pieaugums divās augstākminētajās apakšnozarēs bija kļuvis vājāks saistībā ar ārējā pieprasījuma samazināšanos.

Gada ietvaros svārstīgu, taču gadā kopumā spēcīgu izaugsmi uzrādīja iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par attiecīgi 9,3% un 8,8%.

Savukārt neliels izlaides kritums 2019. gadā kopumā tika reģistrēts lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokrūpniecībā, kuras ražošanas apjomi bija par 0,2% zemāki nekā pirms gada. To pamatā noteica kokrūpniekiem nelabvēlīgā cenu dinamika, ko pastiprināja mežu kaitēkļa mizgrauža izplatība Vācijas mežos pērnā gada vidū, kā rezultātā tirgū izveidojās koksnes pārprodukcija un cenu lejupslīde.

Ražošanas apjomu kritums par 1% pērn tika reģistrēts pārtikas produktu ražošanā, kas ir otra lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare. Pārtikas produktu ražošanā negatīvas tendences pērn novērotas gaļas produktu ražošanā un pārstrādē, kā arī zivrūpniecībā, kamēr augļu un dārzeņu pārstrāde un piena produktu ražošana uzrādīja apjomu kāpumu.

Citas apstrādes rūpniecības apakšnozares, kas 2019. gadā uzrādījušas ražošanas apjomu kritumu, bija apģērbu ražošana, būvmateriālu ražošana, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana, mēbeļu ražošana un citas apakšnozares.

Elektroenerģijas un gāzes apgādes pērnā gada rezultātus būtiski ietekmēja spēcīgie nozares kritumi 2019. gada sākumā, ko noteica elektroenerģijas ražošanai nelabvēlīgie laika apstākļi. Gada otrajā pusē nozares izaugsme atjaunojās, taču decembrī, sarūkot koģenerācijas stacijās saražotajam enerģijas apjomam, atkal samazinājās visas nozares izaugsme. Tādējādi gadā kopumā pērn elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi bija zemāki nekā 2018. gadā.

Šā gada janvārī Latvijas rūpnieku ekonomiskās konfidences indekss, ko ikmēnesi publicē Eiropas Komisija un kas raksturo vispārējo noskaņojumu nozarē, ir būtiski paaugstinājies. To noteica straujie uzlabojumi rūpnieku novērtējumā par potenciālajiem ražošanas apjomiem turpmākajos mēnešos. Tas liek secināt, ka šā gada sākums apstrādes rūpniecībā varētu būt veiksmīgāks nekā iepriekšējā gada nogale, un izaugsmes tempiem nozarē jākļūst straujākiem.

Turklāt 2020. gada pirmajā ceturksnī kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem ir būtiski audzis jauno pasūtījumu apjoms, kā arī rūpnieku novērtējums par eksporta perspektīvām. Jautāti par ražošanu ierobežojošiem faktoriem, Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu pārstāvji pirmajā ceturksnī norādījuši, ka ir mazinājusies darbaspēka pieejamības problēma (20,4% no aptaujātajiem; salīdzinājumam – pirms gada uz šo problēmu norādījuši 26,1% rūpnieku). Būtisks šķērslis ražošanas apjomu pieaugumam saglabājas pieprasījuma trūkums (35,8%), savukārt lielākā daļa rūpnieku atzīmējuši, ka pašlaik nav tādu faktoru, kas ierobežotu viņu darbību (38,4%).

Rūpniecība 2019. gadā kopumā nedaudz augusi, taču pagājušais gads izcēlies ar to, ka vairāk nekā pusē apstrādes rūpniecības apakšnozaru reģistrēts saražotās produkcijas apjoma kritums. Laikapstākļu ietekmē arī enerģētikā saražots mazāk, bet ieguves rūpniecības vājums, visdrīzāk, saistāms ar lēnāku attīstību būvniecībā.

Apstrādes rūpniecībā saražotais apjoms pagājušā gada decembrī kritis par 1,9% pret 2018. gada decembri. Līdz ar to 2019. gadā apstrādes rūpniecība augusi vien par 2,0%, kas ir zemākais rezultāts kopš 2014. gada.

Lielie vilcējspēki pagājušajā gadā bijuši metālapstrāde un elektrisko iekārtu ražošana. Diemžēl jāatzīst, ka abās šajās apakšnozarēs redzama bremzēšanās – gada beigas nesušas mazāk iepriecinošus rezultātus, turklāt eksporta pasūtījumu apjomam pēdējos mēnešos bijusi tendence kristies. Arī iekārtu un ierīču remonts spēcinājis apstrādes rūpniecības kopējo rezultātu, taču šī vēsturiski bijusi svārstīga nozare, kas nozīmē, ka nevaram rēķināties ar tikpat labu attīstību arī nākamgad.

Pēc vairāku gadu ļoti spēcīgiem rezultātiem pagājušais gads kokapstrādē pagājis negatīvā zīmē. Kritušies eksporta pasūtījumi, cenas, apgrozījums un arī saražotās produkcijas apjoms. Kokapstrādes nedienas turpināsies vēl vismaz gada sākumā, bet ceram uz apakšnozares sasparošanos gada otrajā pusē.

Arī otrajā lielākajā nozarē – pārtikas apstrādē izlaide nedaudz sarukusi, taču pozitīvi, ka nozares spēlētāji arvien vairāk koncentrējas uz eksporta tirgiem un, cenu kāpumam piepalīdzot, spēj tajos kāpināt savu apgrozījumu. Ja pagājušās desmitgades beigās pārtikas nozare eksportēja nedaudz virs 22% produkcijas, tad šobrīd tie jau ir 39%, kas rūkoša iekšējā tirgus apstākļos ir vienīgais veids kā uzturēt izaugsmi.

Rūpnieku aptaujas Latvijā liecina par pagājušajā gadā krītošā noskaņojuma stabilizēšanos 2019. gada beigās un šī gada sākumā. Eiro zonas uzņēmēji ziņo, ka apstrādes rūpniecībā joprojām vērojams aktivitātes kritums, taču šis kritums ir mazāks, nekā iepriekš. Ražotāju vērtējums par mums svarīgo Vācijas apstrādes rūpniecību janvārī bijis augstākajā līmenī 11 mēnešu laikā, bet diemžēl joprojām liecina par ražošanas apjomu kritumu. Pozitīvi, ka Lielbritānijā apstrādes rūpniecība stabilizējusies. Taču jāatzīmē, ka šīs aptaujas tika lielākoties veiktas pirms koronavīrusa uzliesmojuma, un tā ietekme uz partnervalstu rūpnieku eksporta iespējām visdrīzāk būs jūtama nākamajos mēnešos.

2020. gadā "Swedbank" prognozē salīdzinoši lēnu ekonomisko izaugsmi 2,2% apmērā. Salīdzinoši spēcīgs būs iekšējais patēriņš, bet vāja attīstība gaidāma eksportā. Tas galvenokārt saistāms ar notikumiem ārējos tirgos, kur prognozes ir piesardzīgas, bet riski – augsti. Līdz ar to arī apstrādes rūpniecībai, kur 65% no produkcijas tiek realizēti eksporta tirgos nesolās būt viegls gads.

Decembrī apstrādes rūpniecības dati bija sliktākie pērn, ražošanai gada griezumā samazinoties par 1,9%. Salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, 4.ceturksnī tā arī bija pavisam nedaudz jeb par 0,1% mazāka, bet gadā kopumā pieauga par 2%.

Rūpniecības apgrozījums decembrī samazinājās vēl vairāk, par 3,2% pret pērno decembri, atspoguļojot cenu kritumu. Kokapstrādē uzņēmumu naudas ieņēmumi samazinājās pat par 13,1%, kamēr pirms gada šajā periodā auga par 21,7%. Varētu teikt, nekas traģisks nav noticis, taču pie labiem laikiem ātri pierod. Apstrādes rūpniecībā kopā apgrozījums pirms gada auga par 10,8%.

Ja nebūtu nelabvēlīgu dabas spēku, varētu teikt, ka ražošanas izmaiņu līknes turpmākajos mēnešos drīzāk ies uz augšu, nevis uz leju. Cerības sniedz rūpniecības uzņēmumu aptauju janvāra dati, kā arī papildu informācija, kuru sniedz nozares un uzņēmumi. Piemēram, mašīnbūvē un elektronikā janvārī sniegtais vērtējums par gaidāmo ražošanas apjomu strauji pieauga, atgriežoties 2016.-2018. gada optimisma augstajā līmenī. Tas visumā saskan ar uzņēmumu pārstāvju teikto sarunās – daži no viņiem redz svaigus pieprasījuma asnus pēc nelabvēlīga perioda pērnā gada 2. pusē. Metālapstrādē diezgan liels optimisms saglabājās visa iepriekšējā gada laikā, kas likumsakarīgi atspoguļojās ražošanas kāpumā.

Neliels uzlabojums redzams arī koksnes produktu noieta tirgos. Vērtējums par gaidāmajām ražošanas izmaiņām un pasūtījumiem šajā nozarē zemāko punktu sasniedza novembrī, bet janvārī pēc trīs mēnešu pārtraukuma uzņēmēji spriež, ka ražošana drīzāk pieaugs, nevis samazināsies. Kokzāģētavu pārstāvji vēsta, ka cenu kritums ir apstājies ātrāk, nekā bija gaidīts. Taču brīdī, kad šī ķibele tiek pārvarēta, nāk jauna. Brīdī, kad koksnes tirgi ir stabilizējušies, rodas bažas par pasūtījumu izpildi apaļkoku pieejamības dēļ, ko apdraud siltā ziema jeb tās neesamība.

Taču vislielākā ietekme uz rūpniecību šogad būs citai dabas parādībai – vīrusa epidēmijai Ķīnā. Pasaule ir piedzīvojusi daudz ļaunākas epidēmijas. Taču nav vēl bijis tādas, kas radītu lielākus draudus pasaules ekonomikai globalizācijas ērā.

Ķīnas pieauguma temps ir bremzējies visā aizvadītās desmitgades laikā. Taču tā kā Ķīna veido arvien lielāku daļu pasaules ekonomikas nav samazinājies tās devums pasaules ekonomikas pieaugumā, tas ir ap trešdaļu. SARS epidēmijas laikā 2003. gadā Ķīna galvenokārt ražoja vienkāršas preces, šobrīd tā ir dziļi integrēta tehnoloģisko produktu piegāžu ķēdēs. Daudzu populārāko elektronikas produktu komponentes tiek ražotas ASV, Japānā, Taivanā un Korejā, bet saliktas Ķīnā. Daudzas rūpnīcas, kurām bija jāatsāk darbu pēc ķīniešu jaunā gada brīvdienām, to vēl nav izdarījušas.

Hubejas province, kas ir epidēmijas izcelsmes vieta un kura šobrīd ir norobežota no pārējās valsts, atrodas Ķīnas vidienē, tāpēc caur to iet svarīgi tranzīta ceļi. Tā ir arī liels ražošanas centrs. Līdz ar to ir apdraudētas piegāžu ķēdes.

SVF iepriekš vērtēja, ka Ķīnas pieauguma samazināšanās par vienu procentpunktu varētu bremzēt Vāciju par 0,13, bet Krieviju par 0,16 procentpunktiem. Austrālijā ietekme būtu ap 0,2 procentpunktiem. Turklāt šajā vērtējumā ir runa par "normālu" izaugsmes piebremzēšanos, nevis haosu, kuru jau ir radījusi un drīzumā vēl palielinās jaunā kaite. Apdraudētas ir arī citas valstis, kas ir lielas izejvielu eksportētājas. Vara un dzelzsrūdas cenas nedēļas laikā samazinājušās apmēram par desmito daļu.

Ir apdraudēta ne tikai rūpniecība. Pašas Ķīnas tūrisma un izklaides nozare ir gandrīz paralizēta. Arī citur pasaulē viesnīcas jau izjūt ķīniešu tūristu skaita samazināšanos. Arī tam galu galā būs netieša ietekme uz rūpniecību. Eirozonas valstu rūpniecības PMI indekss janvārī pieauga, bet datus tam vāca janvāra pirmajā pusē, tātad ļoti sen.

Pat, ja izdosies novērst masveidīgu vīrusa izplatīšanos ārpus Ķīnas, notiekošais būs jūtams trieciens pasaules ekonomikai. Savukārt, ja neizdosies, tad, kā saka angļi, visas likmes ir atceltas. Sagaidāms, ka Latvijas apstrādes rūpniecība 2020. gadā augs apmēram par 2%, ja vien dabas spēku ietekme nekļūs par noteicošo faktoru, uz ko cerēt var, bet tas kļūst aizvien grūtāk. Iespējams, ka nākamo rūpniecības datu publicēšanas brīdī mēs jau dzīvosim diezgan atšķirīgā pasaulē.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2019. gada decembrī pēc neizlīdzinātiem datiem bija par 0,7% lielāki nekā pirms gada, bet pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem bija neliels samazinājums – par 1,9%. Kopumā 2019. gada apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi bija par 2,1% lielāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).

Lielāko pozitīvo ieguldījumu apstrādes rūpniecībā 2019. gadā, pēc neizlīdzinātiem datiem, veidoja gatavo metālizstrādājumu ražošana – pieaugums par 13,6%. Jāatzīmē, ka šajā nozarē 2019. gadā bija vērojama kopumā stabila izaugsme. Tāpat stabili pieauga elektrisko iekārtu ražošanas (+16%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas (+9,4%). Pozitīvu ieguldījumu apstrādes rūpniecības izaugsmē deva arī poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozares izaugsme.

Savukārt negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību 2019. gadā ietekmēja otras lielākās apstrādes rūpniecības nozares – pārtikas produktu ražošanas apjomu samazinājums par 0,8%. Samazinājās arī nemetālisko minerālu, automobiļu un piekabju, kā arī gumijas un plastmasu izstrādājumu ražošanas apjomi. Savukārt lielākās apstrādes rūpniecības nozares – kokapstrādes ražošanas apjomi saglabājās 2018. gada līmenī.

2019. gadā apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 0,5%. Par 3,5% saruka eksportētās produkcijas apjomi, savukārt par 4,5% pieauga vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi.

Apstrādes rūpniecības izaugsme ir cieši saistīta ar eksporta iespējām. Šobrīd ir vērojama izteikta situācijas nenoteiktība ārējos tirgos, kas ierobežo straujāku rūpniecības attīstību. Paredzams, ka arī šogad izaugsme apstrādes rūpniecībā būs līdzīga kā 2019. gadā.