Viņš pārturēja? Kādēļ 'Dzintars' piedzīvoja krahu

Pirms trim gadiem sāktais tiesiskās aizsardzības process nepalīdzēja glābt pikējošo biznesu: 2019. gada 19. decembrī tika paziņots par "Dzintara" bankrotu. Kādēļ tā notika? Kādu kļūdu pieļāva uzņēmuma īpašnieks Iļja Gerčikovs? Kādi faktori ietekmēja uzņēmumu, un vai to bija iespējams glābt?

Uzņēmuma stāsts sācies ir 1849. gadā, kad Henriks Ādolfs Brigers dibināja Brigera ziepju un parfimērijas fabriku, kas ražoja ziepes, sveces un pildīja flakonos smaržas un odekolonus – no Francijas ievestas gatavas kompozīcijas.

Pēc nacionalizēto ziepju vārītavu un parfimērijas uzņēmumu apvienošanas un reorganizācijas 1951. gadā viena no fabrikām ieguva nosaukumu "Dzintars". 1958. gadā fabriku apvienoja ar ziepju vārītavu "Sarkanā ausma", izveidojot parfimērijas un kosmētikas rūpnīcu "Dzintars".

Kopš sešdesmito gadu sākuma tika būvēts rūpnīcas jaunais korpuss, kurā no 1968. gada (nodošanas ekspluatācijā) tika saražoti vairāk nekā 90% visas kosmētikas un parfimērijas. 1976. gadā rūpnīca tika reorganizēta par Rīgas parfimērijas un kosmētikas rūpniecības ražošanas apvienību "Dzintars".

Astoņdesmito gadu beigās uzņēmums ražoja 200 produktu veidus, galvenokārt smaržas un odekolonus (75 dažādi nosaukumi, vairāk nekā 60 miljoni flakonu 1982. gadā).

1991. gadā tika izveidota akciju sabiedrība "Dzintars", kuru turpināja vadīt Iļja Gerčikovs.

2010. gadu sākumā "Dzintars" ražoja līdz 750 produktu veidiem: dekoratīvo kosmētiku, smaržas, losjonus, matu kopšanas līdzekļus. Produkcija tika eksportēta uz 30 pasaules valstīm. Pirms uzņēmuma slēgšanas tajā bija 316 darbinieki. Uzņēmumam Latvijā bija 47 specializētie veikali. Ražošana tika apturēta 2019. gadā.

Iļja Gerčikovs nav vienīgais akciju sabiedrības "Dzintars" akcionārs, lielākais gan. Viņam pieder 69,9% uzņēmuma, vēl 9,3% akciju pieder Janekam Vaclavam Kozeluham. Pārējie 20,8% pieder uzņēmuma darbiniekiem. Tieši Gerčikovs 46 gadus – kopš 1974. gada – vienpersoniski vadīja "Dzintaru". Turklāt to darīja itin savdabīgi. Piemēram, viņš bija pārliecināts, ka ieguldīt reklāmā un mārketingā nav jēgas, nav vērts piesaistīt kapitālu, izejot biržā, bet bankas kredītus uzskatīja par biznesa pašnāvību.

Šī pārliecība netraucēja "Dzintaram" veiksmīgi augt un attīstīties. Bijušās PSRS teritorijā plaši pazīstamais zīmols darīja savu: pieprasījums pēc uzņēmuma produkcijas bija liels. Tomēr 2008. gada krīzes laikā uzņēmums pirmoreiz saskārās ar reālām grūtībām. Peļņas vietā "Dzintars" "nopelnīja" zaudējumus, ko skaidroja ar problēmām Krievijas tirgū – produkcijas izplatītāju grūtībām, milzu debitoru parādiem un Krievijas rubļa devalvāciju. Gerčikovs bija pārliecināts, ka izgrozīsies.