2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 1,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Pērn gada nogalē Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi turpināja samazināties, un Latvijas IKP izaugsme šobrīd ir zemākā kopš 2016. gada.
"Par neiepriecinošiem rezultātiem jau liecināja lielākā daļa rādītāju, kas pieejami par pagājušā gada pēdējo ceturksni. Kritums preču eksporta rādītājos oktobrī un novembrī pret pagājušo gadu iet kopsolī ar apstrādes rūpniecības vājumu gada nogalē, un norāda, ka nevaram arī gaidīt labu sniegumu vairumtirdzniecībā. Tranzītā bijis ļoti bēdīgs ceturksnis – dzelzceļā kravas kritušās par ceturto daļu, un ostās par 13%. Transporta nozares sniegumu gan uzlabos rezultāti gaisa pasažieru transportā, kur lidostai "Rīga" bijis kārtējais rekordu gads," teic "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgeinfreija.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš papildina, ka lēnā izaugsme vismaz daļēji ir saistīta ar ārējiem faktoriem. Pasaules ekonomika pērn auga vien par aptuveni 3% un pasaules tirdzniecība pat samazinājās, kas ir sliktākais globālās ekonomikas sniegums kopš 2009. gada. Tomēr Lietuva un Igaunija pērnā gada pirmajos trijos ceturkšņos IKP auga par vidēji 4,1%, un Lietuvā arī 4. ceturksnī izaugsme saglabājās 3,8% apmērā. Šī ir lielākā ekonomikas izaugsmes ātruma atšķirība starp Latviju un pārējo Baltiju pēdējos vismaz 10 gados. Tādēļ Latvijas lēno ekonomikas izaugsmi 2019. gadā tikai ar nelabvēlīgu situācija pasaules tirgos izskaidrot nevar un lielā mērā tā ir saistīta neveiksmīgu apstākļu sakritību, kā arī iekšējām politikas kļūdām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
