Ekonomikas izaugsme šobrīd viszemākā kopš 2016. gada. Ko darīt, analizē ekonomisti  (125)

"Par neiepriecinošiem rezultātiem jau liecināja lielākā daļa rādītāju, kas pieejami par pagājušā gada pēdējo ceturksni. Kritums preču eksporta rādītājos oktobrī un novembrī pret pagājušo gadu iet kopsolī ar apstrādes rūpniecības vājumu gada nogalē, un norāda, ka nevaram arī gaidīt labu sniegumu vairumtirdzniecībā. Tranzītā bijis ļoti bēdīgs ceturksnis – dzelzceļā kravas kritušās par ceturto daļu, un ostās par 13%. Transporta nozares sniegumu gan uzlabos rezultāti gaisa pasažieru transportā, kur lidostai "Rīga" bijis kārtējais rekordu gads," teic "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgeinfreija.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš papildina, ka lēnā izaugsme vismaz daļēji ir saistīta ar ārējiem faktoriem. Pasaules ekonomika pērn auga vien par aptuveni 3% un pasaules tirdzniecība pat samazinājās, kas ir sliktākais globālās ekonomikas sniegums kopš 2009. gada. Tomēr Lietuva un Igaunija pērnā gada pirmajos trijos ceturkšņos IKP auga par vidēji 4,1%, un Lietuvā arī 4. ceturksnī izaugsme saglabājās 3,8% apmērā. Šī ir lielākā ekonomikas izaugsmes ātruma atšķirība starp Latviju un pārējo Baltiju pēdējos vismaz 10 gados. Tādēļ Latvijas lēno ekonomikas izaugsmi 2019. gadā tikai ar nelabvēlīgu situācija pasaules tirgos izskaidrot nevar un lielā mērā tā ir saistīta neveiksmīgu apstākļu sakritību, kā arī iekšējām politikas kļūdām.

Zīmīgi, teic "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, ka ne tikai izaugsme atpaliek no kaimiņvalstīm, bet arī tās atjaunošanās iespējas ir lielā mērā atkarīgas no Lietuvas un Igaunijas investoriem. Šajās valstīs ir nekustamo īpašumu attīstītāji ar lieliem resursiem, kuri "redz cauri" ekonomikas ciklam, kuri turpina vērienīgu biroju un mājokļu projektu attīstīšanu Rīgā. Vairākas citas pilsētas sekmīgi attīstās, pateicoties gan pašmāju, gan Rietumeiropas uzņēmumu ieguldījumiem rūpniecībā. Taču Latvijas ekonomika nevar augt, ja neaug galvaspilsētas reģions, kas veido ap 2/3 no IKP. Rīga augs tad, ja augs "balto apkaklīšu" pakalpojumu eksports un tam vajag birojus, kā arī mājokļus, kuros dzīvot šajos birojos strādājošajiem.

"Ārējā ekonomiskajā vidē pēdējā laikā bija vērojami gan satricinājumi, gan atrisinājumi visai plašā amplitūdā. Tajos ietilpst bažas gan par notikumu Irānā politiskajām un ekonomiskajām sekām, gan koronavīrusa izplatības iespējamo ietekmi uz izejmateriālu piegādēm un ražošanas procesiem kopumā, gan arī Apvienotās Karalistes atvadas no Eiropas Savienības, kā arī ASV un Ķīnas tirdzniecības vienošanās un jaunais Ziemeļamerikas tirdzniecības līgums. Tomēr nezināmo arvien saglabājas daudz, un nav pamata cerēt uz strauja Latvijas eksporta pieauguma atjaunošanos," vērtē Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Savukārt Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš norāda, ka galvenais ekonomikas dzinulis šogad būs privātais patēriņš, ko sekmēs darba samaksas kāpums. Mājsaimniecību patēriņš joprojām nodrošinās būtisku devumu ekonomikas izaugsmē.

"Šim gadam tiek saglabāta prognoze par 2% izaugsmi, jo gada pirmajā pusē valdīs daudzpusīgs lejupvērsts spiediens. Turklāt ir parādījušies jauni, negaidīti riski, papildinot jau tā ļoti augsto nenoteiktību. Pēdējās dienās atkal ir iezvanījies obligācijas tirgus skandinātais krīzes zvans," atzīmē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Vienlaikus Finanšu ministrija norāda, ka visai augsti saglabājas arī Latvijas iekšējie riski, tostarp saistībā ar tranzīta un finanšu pakalpojumu sektora turpmāko attīstību. Tomēr, ja riski nematerializējas, un ņemot vērā, ka šogad Latvijas ekonomikai vairs nav gaidāma tādu vienreizēju negatīvo faktoru ietekme, kā tas bija pagājušajā gadā, un ekonomikas izaugsme Latvijai būtiskākajos eksporta tirgos ir sākusi atgūties, ir pamats sagaidīt, ka nākamajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme būs straujāka nekā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī.

Pērn gada nogalē Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi turpināja samazināties un Latvijas IKP izaugsme šobrīd ir zemākā kopš 2016. gada. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais pirmais novērtējums, pērnā gada pēdējā ceturksnī Latvijas ekonomika augusi vien par 1,1% salīdzinājumā ar 2018. gada nogali, savukārt 2019. gadā kopumā Latvijas ekonomika augusi par 2,1%.

Lēnā izaugsme vismaz daļēji ir saistīta ar ārējiem faktoriem. Pasaules ekonomika pērn auga vien par aptuveni 3% un pasaules tirdzniecība pat samazinājās, kas ir sliktākais globālās ekonomikas sniegums kopš 2009. gada. Tomēr Lietuva un Igaunija pērnā gada pirmajos trijos ceturkšņos IKP auga par vidēji 4,1%, un Lietuvā arī 4. ceturksnī izaugsme saglabājās 3,8% apmērā. Šī ir lielākā ekonomikas izaugsmes ātruma atšķirība starp Latviju un pārējo Baltiju pēdējos vismaz 10 gados. Tādēļ Latvijas lēno ekonomikas izaugsmi 2019. gadā tikai ar nelabvēlīgu situācija pasaules tirgos izskaidrot nevar un domāju, ka lielā mērā tā ir saistīta neveiksmīgu apstākļu sakritību, kā arī iekšējām politikas kļūdām.

Pie pērnā gada neveiksmēm noteikti pieskaitāms sausums gada sākumā, kas negatīvi ietekmēja enerģētiku un lauksaimniecību, koksnes cenu straujais kritums un tranzīta kravu samazinājums. Pēc siltās 2018./2019. gada ziemas pieprasījums pēc oglēm Eiropā un attiecīgi arī to cena būtiski saruka, kā rezultātā Latvijas dzelzceļā pārvadāto kravu apjoms pērn noslīdēja līdz zemākajam līmenim kopš 2002. gada. Arī šogad tranzīta nozares perspektīvas nav spožas. Ziema Eiropā atkal ir silta, pieprasījums pēc oglēm zems, nozari skārušas sankcijas un Krievijas ilgtermiņa politika ir mazināt Baltijas valstu ostu izmantošanu. Līdz ar to Latvijas Dzelzceļš jau ir paziņojis par strādājošo skaita samazinājumu un šajā kontekstā arvien lielāka stratēģiska kļūda šķiet iepriekšējā desmitgadē veiktās apjomīgās investīcijas tranzīta infrastruktūrā, kas pēc maniem aprēķiniem kopš 2012. gada bijušas vismaz 1 miljards eiro. Kravu apjoms kopš tā laika ir sarucis par vairāk nekā 30%. Papildus šiem faktoriem pērn Igaunijas laboja savas nodokļu politikas kļūdu un samazināja akcīzes likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kā rezultāta samazinājās pierobežas tirdzniecība.

Tāpat lēnā ekonomikas izaugsme ceturtajā ceturksnī vismaz daļēji ir saistīta arī ar ne pārāk veiksmīgu budžeta politiku. Iepriekšējos labas izaugsmes gados budžeta deficīts Latvijā pieauga un šogad tas atkal bija jāmazina. Līdz ar to gada pēdējā ceturksnī kopējie budžeta izdevumi palika iepriekšējā gada līmenī, savukārt investīciju izdevumi saruka par vairāk nekā 12% un domājams ekonomiku arvien vairāk ietekmē arī politiskā nestabilitāte Rīgā. Tāpat arī nodokļu reformas pozitīvā ietekme uz ekonomiku vēl jāpagaida. Uzņēmumu reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli ir veicinājusi uzņēmumu bilances uzlabošanos, kā rezultātā uzņēmumu noguldījumi Latvijas komercbankās 2019. gadā ir auguši par 268 miljoniem eiro, bet kredītsaistības sarukušas 186 miljoniem, taču būtisks investīciju kāpums pagaidām nav redzams.

Visbeidzot, Latvijas pērn ekonomiku pērn turpināja bremzēt arī pārmaiņas finanšu sektorā un bažas par iespējamo nokļūšanu pelēkajā sarakstā. Ilgtermiņā nozares sakārtošana dos pozitīvu ietekmi, taču īstermiņā negatīvi ietekmē eksportu, izaugsmi un nodarbinātību. Finanšu sektora pārmaiņas kopā ar problēmām tranzītā sektorā un ne pārāk veiksmīgu budžeta komunikāciju varētu būt negatīvi ietekmējušas arī iedzīvotāju noskaņojumu, jo janvārī ievērojami pasliktinājies Latvijas mājsaimniecību ekonomiskās situācijas vērtējums. Cerams gan ka tas būs pārejoši, jo ekonomikā psiholoģijai ir nozīme.

Uz šī fona labā ziņa ir tā, ka pasaules ekonomikā arvien vairāk parādās stabilizācijas pazīmes. Ražotāju noskaņojums vairs nepasliktinās, aug jauno pasūtījumu apjoms un pakalpojumu nozares, kā arī darba tirgi lielajās ekonomikās joprojām ir spēcīgi. Tas ir labs signāls mūsu eksportētājiem. Taču vienlaikus būvniecībā 2020. gads, visticamāk, nebūs īpaši veiksmīgs. Valsts budžetā investīcijas samazinātas par 5,5%, savukārt Rīgas budžeta projektā investīciju programmas finansējumu plānots samazināt par 59%, bet ceļu par 11%. Privātais sektors šo kritumu diez vai spēs kompensēt un būvniecība šogad varētu būt mīnusos. Taču neskatoties uz to, pēc manām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu būt 2,3%, lai gan jauni iekšēji vai globāli satricinājumiem var likt samazināt 2020. gada izaugsmes prognozes zem 2%.

Par šādu satricinājumu varētu kļūt straujā Koronavīrsa izplatība Ķīnā un citviet pasaulē. Šobrīd vairs nav jautājums vai tam būs negatīva ietekme uz ekonomiku, bet gan cik liela. Analītiķi lēš, ka Ķīnas ekonomikas izaugsmi tas šogad varētu samazināt no 0,1% līdz 1%, taču situācija ir dinamiska un strauji mainās. Tam protams būs ietekme arī uz globālo ekonomiku un mūsu reģionu. Pēc manām aplēsēm 1% izaugsmes tempa samazinājums Ķīnā, Baltijas ekonomikas izaugsmi samazinātu par 0,1 procentpunktu.

2019. gadā varējām vērot vairākus īslaicīgas darbības tautsaimniecības izaugsmes balstus. Klupšus vai rāpus, arī gada nogalē Latvijas tautsaimniecība noturējusies uz izaugsmes takas. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrā novērtējuma, iekšzemes kopprodukts (IKP) 2019. gada 4. ceturksnī audzis par 0,2% ceturkšņa laikā un par 1,0% salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni (izlīdzināti dati).

Lai gan IKP ātrā novērtējuma publikācija neļauj detalizēti ieskatīties izaugsmes balstos, tomēr no īstermiņa datiem redzams, ka atbilstoši gaidītajam rūpniecības un transporta attīstība saglabājusies samērā vāja un labāk veicies citām pakalpojumu nozarēm, piemēram, tirdzniecībai (īstermiņa dati rāda, ka 4. ceturksnī mazumtirdzniecība attīstījusies veiksmīgāk nekā 3. ceturksnī).

Pagājušā gada ekonomiskās aktivitātes faktiskā palēnināšanā, kurā varējām vainot gandrīz jebko, sākot no laikapstākļiem (gada sākumā) un ārējā pieprasījuma vājināšanās līdz pat mizgraužiem, šobrīd neveido pesimistisku pamatu uzņēmēju nākotnes redzējumam. Lai gan turpina sarukt jaudu noslodze apstrādes rūpniecībā, plašā nozaru dalījumā vērojams uzņēmēju optimisma pieaugums. Jaunākās Latvijas uzņēmēju aptaujas rāda noskaņojuma uzlabošanos gan rūpniecībā, gan pakalpojumos, gan tirdzniecībā. Tāpat plašsaziņas līdzekļi jau vēstījuši par jauniem investīciju projektiem gan dzīvojamajā, gan darījumu apbūvē, gan infrastruktūrā, un daļu darbu plānots sākt jau šogad.

Tomēr tajā pašā laikā mazinājies patērētāju optimisms, ko, iespējams, ietekmējuši paziņojumi par lielu uzņēmumu darbības lejupslīdi (piemēram, "Latvijas Dzelzceļš" kravu pārvadājumu jomā) vai pārtraukšanu (kosmētikas ražotājs "Dzintars") un atsevišķu jomu (piemēram, ceļu būves) aktivitātes sašaurināšanos finansējuma ietekmē, un tādējādi gaidāmu darbinieku atbrīvošanu.

Arī ienākumu pieaugums iekšzemē šogad gaidāms mērenāks, tomēr līdz ar iepriekš veikto uzkrājumu atbalstu ļaus vidējā laika periodā izlīdzināt patēriņu. Privātais patēriņš jau ir nomainījis investīcijas kā izaugsmes vilcējspēks, tomēr tas drīzāk uzlūkojams kā rezerves ritenis, kas nodrošina kustību uz priekšu, nevis nopietnu atspērienu, kam nepieciešamas investīcijas.

Ārējā ekonomiskajā vidē pēdējā laikā bija vērojami gan satricinājumi, gan atrisinājumi visai plašā amplitūdā. Tajos ietilpst bažas gan par notikumu Irānā politiskajām un ekonomiskajām sekām, gan koronavīrusa izplatības iespējamo ietekmi uz izejmateriālu piegādēm un ražošanas procesiem kopumā, gan arī Apvienotās Karalistes atvadas no Eiropas Savienības, kā arī ASV un Ķīnas tirdzniecības vienošanās un jaunais Ziemeļamerikas tirdzniecības līgums. Tomēr nezināmo arvien saglabājas daudz, un nav pamata cerēt uz strauja Latvijas eksporta pieauguma atjaunošanos.

Plašāka informācija par nozaru attīstību un IKP izlietojuma komponentu dinamiku būs pieejama pēc mēneša.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu 2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, IKP ir palielinājies par 1,1%. Tas nozīmē, ka kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,1%. Pēc provizoriskiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs, tai skaitā mazumtirdzniecībā. Savukārt neliels samazinājums gada pēdējā ceturksnī bija vērojams apstrādes rūpniecībā.

Pēc salīdzinoši straujākas izaugsmes 2017. un 2018. gadā, kad IKP auga attiecīgi par 3,8% un 4,6%, ekonomikas pieauguma tempi 2019. gadā kļuva lēnāki. To ir ietekmējuši gan dažādi iekšējie faktori – ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, norises finanšu sektorā u.c., gan arī ārējie – globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Breksits, lēnāka izaugsme ES valstīs.

Sagaidāms, ka augstāk minētie globālie faktori ietekmēs Latvijas izaugsmi arī 2020. gadā, kas negatīvi ietekmēs Latvijas eksporta iespējas. Vienlaikus sagaidāms, ka saglabāsies pozitīvas tendences uz iekšējo pieprasījumu orientētajās nozarēs.

Galvenais ekonomikas dzinulis šogad būs privātais patēriņš, ko sekmēs darba samaksas kāpums. Mājsaimniecību patēriņš joprojām nodrošinās būtisku devumu ekonomikas izaugsmē.

Ekonomikas attīstībai nozīmīgas ir investīcijas. Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā pērn investīciju kāpums bija ievērojami mērenāks. Paredzams, ka šāda tendence turpināsies arī šogad un investīciju pieaugums kļūs lēnāks, sasniedzot 2,5%. Ieguldījumus ražošanas iekārtās, ēkās un būvēs ierobežo gan uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, gan banku piesardzīgā kreditēšanas politika.

Latvijas tautsaimniecības attīstība ir cieši saistīta ar eksporta iespējām, taču šogad netiek gaidīta situācijas uzlabošanās globālajā ekonomikā. Tiek prognozēts, ka izaugsmes tempi ES 2020. gadā saglabāsies pērnā gada līmenī. Pie tam daļā Latvijas galveno noieta tirgu 2020. gadā tiek prognozēta lēnāka izaugsme, kas nozīmē, ka Latvijas eksportētājiem ārējais pieprasījums arī 2020. gadā būs mērens. Savukārt, strauji augošās darbaspēka izmaksas un lēnais produktivitātes kāpums ir izaicinājums uzņēmumu konkurētspējai.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2020. gadā ekonomikas izaugsme var sasniegt 2,5%, vienlaikus negatīvie riski joprojām ir augsti.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies. Salīdzinot ar pērnā gada beigām, IKP ir palielinājies par 1,1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 0,2%.

Draudošā Ķīnas ekonomikas paralīze ceļošanas ierobežojumu un uzņēmumu darba pārtraukšanas dēļ šobrīd jebkādu prognozēšanu padara gandrīz bezjēdzīgu. Taču, ja vīrusa infekcijas ietekme tomēr nekļūs par noteicošo faktoru pasaules ekonomikā, varētu gaidīt, ka Latvijas ekonomikas izaugsme gada griezumā 2-3 ceturkšņus paliek apmēram pašreizējā līmenī, uzlabojoties gada beigās, bet straujāk paātrinoties nākamgad. 2020. gadā kopumā IKP pieaugums varētu būt apmēram pusotrs procents.

Pirmie pieejamie šī gada dati jeb janvāra ekonomiskā noskaņojuma indekss (ESI) ir drīzāk optimistiski, ESI ir augstākais kopš pērnā marta. Noskaņojums rūpniecībā ir labākais kopš pērnā februāra, ļoti strauji pieaugot vērtējumam par ražošanas izmaiņām tuvākajā nākotnē. Mainās situācija kokapstrādē, kur cenas ir stabilizējušās ātrāk, nekā gaidīts. Savukārt patērētāju noskaņojums ir pesimistiskākais kopš pērnā februāra. Acīmredzot cilvēku prātus ietekmējušas sliktās ziņas par rūpniecību un tranzītu pērnā gada beigās. Krasi pasliktinājies patērētāju vērtējums par ekonomisko situāciju nākamajos 12 mēnešos – līdz zemākajam līmenim kopš 2017. gada februāra, samazinās vēlme veikt lielus pirkumus. Tas disonē ar tirdzniecības uzņēmumu vērtējumiem, kuri paredz pārdošanas kāpumu un plāno palielināt pasūtījumus.

Lēno IKP pieaugumu pērnā gada beigās varētu saukt par stagnāciju, taču šis vārds labi neraksturo situācijas būtību. Ir perspektīvas nozares, kas strauji attīstās, mainās ekonomikas struktūra. Sarūk nozares, kuras ietekmē pārejoši nelabvēlīgi apstākļi ārējā tirgū vai visdrīzāk neatgriezeniska noieta tirgu zaudēšana. Varētu teikt, ka attīstība notiek, bet nav pieauguma. Ir bijuši laiki, kad drīzāk bija pretēji, pirmkārt nekustamo īpašumu burbuļa laikā.

Šādā situācijā varētu gaidīt, ka neveiksme pārvēršas veiksmē un IKP pieaugums atkal paātrinās. Tas agri vai vēlu notiks. Taču jau šobrīd situācijā, kad pie mums ir zemākais IKP uz iedzīvotāju un lēnāks tā pieaugums nekā Igaunijā un Lietuvā, pasīva gaidīšana nav labākā izvēle.

Pārējās Baltijas valstis aug gan ilgstoši veidojušos ekonomikas struktūras atšķirību, gan nesen īstenotas politikas atšķirību dēļ. Piemēram, jau no deviņdesmitajiem gadiem Igaunijas pakalpojumu eksportā daudz lielāku daļu ir veidojuši augstas pievienotās vērtības pakalpojumi (pirmkārt biznesa, arī IT pakalpojumi), kā arī tūrisms. Lietuvas ekonomikā jau ilgu laiku ir bijis lielāks rūpniecības īpatsvars. Šobrīd abas valstis bauda šo struktūras atšķirību sniegtās priekšrocības. Zemākas cenas koksnes standartproduktiem un tranzīta samazināšanās tās ietekmē mazāk. Lietuva šobrīd ir straujāk augošā Baltijas valsts lielā mērā tāpēc, ka tur iepriekšējā desmitgadē augstākās amatpersonas aktīvāk iesaistījās investīciju piesaistē, dažu pēdējo gadu laikā ļoti aktīvas bija arī pašvaldības. Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports uz iedzīvotāju Latvijā vēl ir lielāks, bet Lietuvā tas aug straujāk.

Zīmīgi, ka ne tikai izaugsme atpaliek no kaimiņvalstīm, bet arī tās atjaunošanās iespējas ir lielā mērā atkarīgas no Lietuvas un Igaunijas investoriem. Šajās valstīs ir nekustamo īpašumu attīstītāji ar lieliem resursiem, kuri "redz cauri" ekonomikas ciklam, kuri turpina vērienīgu biroju un mājokļu projektu attīstīšanu Rīgā. Vairākas citas pilsētas sekmīgi attīstās, pateicoties gan pašmāju, gan Rietumeiropas uzņēmumu ieguldījumiem rūpniecībā. Taču Latvijas ekonomika nevar augt, ja neaug galvaspilsētas reģions, kas veido ap 2/3 no IKP. Rīga augs tad, ja augs "balto apkaklīšu" pakalpojumu eksports un tam vajag birojus, kā arī mājokļus, kuros dzīvot šajos birojos strādājošajiem.

Uz nemierīga globālā fona Latvijas ekonomika pagājušajā gadā augusi par aptuveni 2,1%. Izaugsme bijusi krietni zemāka, nekā iepriekšējos pāris gados, kas saistāms ne tikai ar pasaulē valdošo neskaidrību, bet arī ar atsevišķu sektoru neveiksmēm. Gada beigas nav nesušas uzlabojumu – ekonomiskā aktivitāte bremzējusies tālāk. Prognozējam, ka arī šī gada sākums būs lēns. Straujāku tautsaimniecības attīstību ceram izjust gada otrajā pusē, taču riski joprojām ir lejupvērsti. Kopumā šogad "Swedbank" prognozē izaugsmi 2,2% apmērā – līdzīgu kā pagājušajā gadā.

Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī ekonomika augusi par 1,1% pret 2018. gada atbilstošo periodu (neizlīdzināti dati), un par nieka 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati).

Par neiepriecinošiem rezultātiem jau liecināja lielākā daļa rādītāju, kas pieejami par pagājušā gada pēdējo ceturksni. Kritums preču eksporta rādītājos oktobrī un novembrī pret pagājušo gadu iet kopsolī ar apstrādes rūpniecības vājumu gada nogalē, un norāda, ka nevaram arī gaidīt labu sniegumu vairumtirdzniecībā. Tranzītā bijis ļoti bēdīgs ceturksnis – dzelzceļā kravas kritušās par ceturto daļu, un ostās par 13%. Transporta nozares sniegumu gan uzlabos rezultāti gaisa pasažieru transportā, kur lidostai "Rīga" bijis kārtējais rekordu gads.

Lai gan gada pēdējā ceturksnī enerģijas ražošana koģenerācijā ievērojami saruka silto laikapstākļu dēļ, to kompensējusi ražošana hidroelektrostacijās, kas ievērojami auga pateicoties salīdzinoši lielajam nokrišņu daudzumam.

Pakalpojumu nozarēs visdrīzāk veicies salīdzinoši labi, jo darba tirgus joprojām ir darba ņēmējam labvēlīgs, un patērētāju noskaņojums pagājušā gada laikā audzis. Piemēram, ceturtajā ceturksnī pozitīvi kopējo izaugsmi ietekmēja mazumtirdzniecības kāpums.

Izaugsmi pagājušajā gadā kopumā visdrīzāk nesekmēja transporta un finanšu pakalpojumu nozares. Savukārt veiksmīgi attīstījušās tādas nozares kā lauksaimniecība, profesionālie pakalpojumi, izmitināšana un ēdināšana un visdrīzāk arī tirdzniecība.

Latvijas izaugsmei labu signālu nedod fakts, ka eiro zonas ekonomika pagājušā gada pēdējā ceturksnī bijusi vārga (izaugsme 0,1% pret pagājušo ceturksni, 1,0% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu). Turklāt likstas pasaulē nebeidzas – tirdzniecības karu un "Brexit" radītā neskaidrība uz brīdi atkāpusies, bet to vietā nākuši citi satraucoši notikumi. Gada pats sākums pagāja ģeopolitiskās krīzes ēnā, taču Irānas un ASV konflikts norimās salīdzinoši ātri, abām pusēm apzinoties, cik dārgi nāktos maksāt, ja sāktos karš. Savukārt šobrīd prātus nodarbina koronavīrusa straujā izplatība.

Visu šo likstu kopīgā iezīme ir to negatīvā ietekme uz ekonomiku. Piemēram, ietekme no vīrusa uzliesmojuma atspoguļosies gan Ķīnas, gan, visdrīzāk, arī pasaules ekonomikas izaugsmē. Lielāka ietekme uz ekonomiku, īpaši pasaules kontekstā, būs nevis tiešajam efektam, kas saistīts ar vīrusa skartajiem iedzīvotājiem, vai valsts pasākumiem vīrusa iegrožošanai, bet gan netiešajam efektam, kas rodas paaugstinātas neskaidrības un baiļu par iespējamu inficēšanos dēļ. Vīruss jau šobrīd ir paspējis mainīt ekonomikas dalībnieku paradumus un plānus – dažkārt pat tad, ja šie uzņēmumi un iedzīvotāji neatrodas riska zonā. Masveidā atcelti starptautiskie lidojumi, notiek ārzemnieku evakuācija, uzņēmumi drošības nolūkos slēdz veikalus, iedzīvotāji atcēluši ceļojumus, izvairās no publiskām vietām utt. Tādēļ, pat ja izdodas vīrusa izplatību drīzumā ierobežot, ekonomiskā ietekme būs jūtama. Savukārt Latvijas ekonomikas reakcija būs atkarīga no tā, cik spēcīgi cietīs pasaules izaugsme.

2019. gada 4. ceturksnī IKP ir palielinājies vien par 1,1%. Un veikums uz kopējā reģionālā fona ir izteikti vājš. To ir noteicis ārējo un likumsakarīgu iekšējo faktoru, kā arī neveiksmīgu sakritību kopsumma. Aizvadītā gada pēdējā ceturkšņa aktivitāte balstījās galvenokārt uz iekšzemes patēriņa pleciem, pieaugums pakalpojumu nozarēs +0,9%, tai skaitā mazumtirdzniecībā par +1,7%. Preču eksports gada beigās ieslīdēja mīnusos, kā dēļ negatīva ietekme sagaidāma no ārējās tirdzniecības. Tāpat izteiktākas buksēšanas pazīmes bija vērojamas apstrādes rūpniecībā. Uz leju kopējo aktivitāti noteikti ir vilkušas tranzīta un finanšu nozares, bet jautājums ir, kas gada nogalē ir bijis ar aktivitāti būvniecībā. Rezultātā pērn IKP audzis par 2,1%. Savukārt šim gadam tiek saglabāta prognoze par 2% izaugsmi, jo gada pirmajā pusē valdīs daudzpusīgs lejupvērsts spiediens. Turklāt ir parādījušies jauni, negaidīti riski, papildinot jau tā ļoti augsto nenoteiktību. Pēdējās dienās atkal ir iezvanījies obligācijas tirgus skandinātais krīzes zvans.

2020. gads iesākās uz nosacīti pozitīvas nots. Globālie dati sāka signalizēt par rūpniecības nozaru lejupslīdes apstāšanos un lēnu atgūšanos. Tikpat nosacīti tika piegludinātas domstarpības starp ASV un Ķīnu un neparādoties jaunām atklātām konfrontāciju šķautnēm. Iekšzemes pieprasījums lielākajā daļā valstu saglabājās spēcīgs, kas būtiski apcirta uzvirmojušās krīzes gaidas. Tomēr jaunākie dati par pērnā gada pēdējo ceturksni turpina norādīt uz sarežģījumiem. Eirozonas ekonomikas izaugsme 4. ceturksnī ir noslīdējusi līdz 1%. Negatīvus pārsteigumus ir atnesuši dati no Itālijas un Francijas. Turklāt par negaidīti pēkšņu izaicinājumu ir kļuvis koronavīrusa parādīšanās. Lai arī tiešā ietekme uz Latviju šobrīd nav gaidāma, netiešā, caur globālo procesu sabremzēšanos, var lēni parādīties un pieņemties spēkā. Ko par to šobrīd var teikt atskatoties uz līdzīgiem gadījumiem?

Aplēses liecina, SARS Ķīnai izmaksāja no 1%-2% no IKP un globālajai ekonomikai no 0,1–0,2%. Turpmāk, lai noteiktu, cik liela negatīva ietekme veidosies uz ekonomiku, izšķirs sekojoši faktori 1) vai izdosies novērst lielus uzliesmojumus ārpus Ķīnas un 2) cik ātri Ķīnai izdosies ierobežot pandēmiju un to sākt samazināt. SARS uzliesmojuma apturēšanai bija nepieciešami apmēram seši mēneši, taču šoreiz būtiska atšķirība ir tā, ka varas iestādes ir rīkojušās ātrāk un veikušas daudz plašākus vīrusa apturēšanas pasākumus. Lai gan tas norāda, ka pandēmiju varētu izdoties apturēt ātrāk, šķiet, ka koronavīruss izplatās vieglāk nekā SARS. Neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks būs vajadzīgs, līdzko briesmas būs pārvarētas, ražošana un patēriņš strauji atgūsies un nodzēsīs izveidojušos negatīvo ietekmi.

Pēc iepriekšējā ceturksnī izrādītā nelielā paātrinājuma 2019. gada ceturtajā ceturksnī ekonomikas izaugsmes tempi atkal kritušies. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar attiecīgo ceturksni pirms gada palielinājies tikai par 1,1%. Tas ir zemākais pieaugums kopš 2016. gada trešā ceturkšņa, liecina Centrālās statistiskas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati. Ar šādu ceturtā ceturkšņa pieaugumu ekonomikas izaugsme 2019. gadā kopā ir bijusi 2,1% līmenī. Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ceturtajā ceturksnī ekonomikā ir saglabājies neliels pieaugums un IKP pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 0,2%.

Detalizēta informācija par ekonomikas nozarēm un IKP izlietojumu ātrajā novērtējumā vēl nav pieejama, bet jau publiskotā informācija rāda, ka izaugsmes sabremzēšanās saistīta ar samazinājumu apstrādes rūpniecības nozarē un ļoti lēno pakalpojumu nozaru pieaugumu, – tikai par 0,9%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada ceturto ceturksni.

Apstrādes rūpniecības attīstību pērn kavējusi gan pasaules ekonomiskās izaugsmes vājināšanās un pieprasījuma samazināšanās ārējos tirgos, gan nelabvēlīgā situācija lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē, ko ietekmēja pieprasījuma un cenu kritums eksporta tirgos. Ražošanas apjomi ceturtajā ceturksnī samazinājušies arī pārtikas produktu ražošanā un mašīnbūves nozarēs, kamēr spēcīgu izaugsmi turpināja demonstrēt metālapstrāde.

No pakalpojumu nozarēm nelabvēlīga attīstība jau praktiski visa gada garumā bija vērojama transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs. Transporta nozarē jau kopš pavasara krītas kravu tranzīts caur Latvijas ostām, ko nosaka gan Krievijas politika pārorientēt kravas uz savām Baltijas jūras ostām, gan krītošais pieprasījums pēc Krievijas oglēm pasaules tirgos. Ceturtajā ceturksnī kravu apgrozījums Latvijas ostās salīdzinājumā ar attiecīgo ceturksni pirms gada samazinājies par 13%, bet dzelzceļā pārvadāto kravu apjoms krities par 25%. Savukārt finanšu nozari ietekmē nerezidentu apkalpošanas biznesa samazināšanās un finanšu pakalpojumu eksporta kritums.

Būtiski lēnāki izaugsmes tempi nekā divos iepriekšējos gados 2019. gadā bija arī būvniecības nozarē, ko nosaka galvenokārt Eiropas Savienības fondu investīciju ieplūdes stabilizēšanās. Ceturtajā ceturksnī bija vērojama valsts un pašvaldību budžeta investīciju izdevumu samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni vairāk nekā par 10%, tāpat ietekmējot nozares pieprasījumu.

Kopumā Latvijas ekonomiskās izaugsmes temps pēc iepriekšējo divu gadu straujā kāpuma 2019. gadā ir noslīdējis līdz 2,1%, ko noteikusi gan ārējās vides pasliktināšanās, gan vairāki vienreizēji iekšēji faktori – gan enerģētikas nozarei nelabvēlīgie laika apstākļi gada pirmajā pusē un pierobežas tirdzniecības samazināšanās nodokļu izmaiņu ietekmē, gan tranzīta kritums un finanšu pakalpojumu eksporta samazināšanās.

Vērtējot šā gada perspektīvas, jānorāda, ka pēdējo mēnešu dati norādīja uz pakāpenisku situācijas stabilizēšanos un uzlabošanos ārējā vidē, un atsevišķas valstis jau bija sākušas paaugstināt savas ekonomikas izaugsmes prognozes 2020. gadam. Īstermiņa apsteidzošie indikatori signalizēja, ka zemākais punkts Eiropas ekonomikā jau varētu būt pāri. EK uzņēmēju un patērētāju ekonomiskās pārliecības indekss (ESI indekss), kas bija krities jau kopš 2018. gada sākuma, pēdējos mēnešos ir stabilizējies un janvārī pat uzrādījis visai būtisku augšupvērstu virzību. Līdzīgu situāciju eirozonas valstīm parāda arī iepirkumu menedžeru indeksa (PMI) rādītāji. Tajā pašā laikā negaidīti ir parādījies jauns būtisks pasaules ekonomiskās izaugsmes risks, – jaunā vīrusa izplatība Ķīnā ar potenciāliem draudiem visā pasaulē. Tam jau ir būtiska negatīva ietekme uz Ķīnas ekonomiku un tas ar tirdzniecības un tūrisma sakaru vājināšanos var atstāt nopietnu ietekmi uz ekonomikas attīstību visā pasaulē.

Vienlaikus visai augsti saglabājas arī Latvijas iekšējie riski, tostarp saistībā ar tranzīta un finanšu pakalpojumu sektora turpmāko attīstību. Tomēr, ja riski nematerializējas, un ņemot vērā, ka šogad Latvijas ekonomikai vairs nav gaidāma tādu vienreizēju negatīvo faktoru ietekme, kā tas bija pagājušajā gadā, un ekonomikas izaugsme Latvijai būtiskākajos eksporta tirgos ir sākusi atgūties, ir pamats sagaidīt, ka nākamajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme būs straujāka nekā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī.