airopas karte
Foto: Shutterstock

2020. gada 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika) Apvienotā Karaliste (AK) izstājās no Eiropas Savienības (ES). Atbilstoši Izstāšanās līgumam no 2020. gada 1. februāra līdz 2020. gada 31. decembrim iestājies pārejas periods, kad Apvienotā Karaliste vairs nav ES dalībvalsts, bet uz to turpina attiekties ES tiesības un pienākumi, kas nozīmē, ka uzņēmējiem šajā periodā būtiski nekas nemainās.

Pārejas periodā turpināsies sarunas par ES un Apvienotās Karalistes turpmākajām attiecībām jeb tā saukto Nākotnes līgumu, kurš atrunās pilsoņu tiesības, brīvās tirdzniecības nosacījumus, iekšējās un ārējās drošības nosacījumus un līguma pārvaldību. Pēc Izstāšanās līguma apstiprināšanas galvenais izaicinājums būs panākt vienošanos par nākotnes attiecībām līdz 2020. gada beigām. Ja tas nenotiks, tad ir iespēja pagarināt pārejas periodu vienu reizi uz 1-2 gadiem, lai turpinātu sarunas (lēmums jāpieņem līdz 2020. gada 1. jūlijam), kas, ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības vadītāja izteiktos komentārus, ir mazticams.

Attiecīgi, ja netiek panākta vienošanās par Nākotnes līgumu, tad 2021. gada 1. janvārī Apvienotā Karaliste pametīs ES Vienoto tirgu, kas nozīmē, ka turpmāk ekonomiskā sadarbība ar Apvienoto Karalisti notiks saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem un pušu uzņemtajām saistībām PTO, t.sk. muitas tarifiem un pakalpojumu saistībām. Praksē tas nozīmē to, ka sadarbība ar Apvienoto Karalisti būs balstīta uz tādiem pašiem nosacījumiem kā ar ASV, Ķīnu vai Krieviju. Ja tiks noslēgts Nākotnes līgums, tas tuvinās tirdzniecības režīmu esošajiem tirdzniecības nosacījumiem, t.sk. attiecībā uz muitas tarifiem.

Neatkarīgi no tā, vai brīvās tirdzniecības līgumā tiks vai netiks panāktas 0% tarifu likmes, uzņēmējiem ir jārēķinās ar muitas procedūrām uz ES ārējās robežas, kas tiks atjaunotas attiecībā uz Apvienoto Karalisti, līdzīgi kā tas ar citām trešajām valstīm.

Svarīgi zināt, ka produktus, izņemot dzīvus dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus, kuri būs laisti ES vai Apvienotās Karalistes tirgū līdz pārejas perioda beigām, varēs piedāvāt gala patērētājam pat tad, ja pēc pārejas perioda uz to laišanu brīvā apgrozībā attieksies citi nosacījumi (piemēram, marķēšanas, sertificēšanas u.tml.). Savukārt dzīvi dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti tiks pakļauti veterinārajām un sanitārajām normām, kā arī kontrolēm līdz ar pārejas perioda beigām.

Saite uz papildu informāciju pieejama Ārlietu ministrijas mājaslapā: https://www.mfa.gov.lv/component/content/article/443-latvijas-arlietas/61050-aspekti-kurus-uznemejiem-ak-verts-izvertet



Avots: Ekonomikas ministrija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!