No Vikipēdijas dibinātāja līdz pasaules Nr. 1 futuroloģei – vadītāju konferences EBIT sejas  (5)

Daiņus Baltrušaitis ir uzņēmuma "Confinn" vadītājs, un viņa pārziņā ir aptuveni 30 starptautisku konferenču rīkošana gadā, no kurām par līderi viņš uzskata tieši EBIT, kas ar dažu dienu starpību notiek gan Rīgā, gan Viļņā. "Konferences nosaukums var būt maldinošs. Tā ir paredzēta vadītājiem, jā, taču tajā nemāca, kā kļūt par labu vadītāju. Mēs uz vienu dienu izraujam cilvēkus ārā no viņu ierastās vides un piedāvājam metaperspektīvu," skaidro Baltrušaitis.

"Būtībā mēs runājam par kontekstu, kurā dzīvojam un strādājam. Tādējādi tirzāti tiek ne tikai ekonomiskie un politiskie procesi, bet, piemēram, ceturtā industriālā revolūcija, cilvēka un tehnoloģiju attiecības, klimata pārmaiņas u. c. Mēs piedāvājam plašāku perspektīvu, lai cilvēki auditorijā domātu par sevi kā par līderiem ne tikai sava biznesa ietvaros, bet arī ārpus tā."

Uz jautājumu, kāpēc biznesa pārvērtēšana ir svarīga tieši šobrīd, Baltrušaitis smejoties atbild ar pretjautājumu: "Tu domā, ka ir par vēlu, ja? Jā, varbūt tev ir taisnība..." Pirmais iemesls, kāpēc bizness būtu jā-pār-vērtē, ir neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgade. "Baltijas valstis ir nogājušas 30 gadu attīstības ceļu, tostarp arī biznesā. Iespējams, ir īstais laiks atskatīties, izvērtēt paveikto un pārdomāt, ko un kā darīt tālāk." Baltrušaitis gan uzskata, kas tas būtu jādara krietni vien biežāk – vismaz reizi piecos gados.

Kas tieši būtu jāizvērtē un jāpārdomā?

Primitīvajās sabiedrībās cilvēki apvienojās, lai izdzīvotu un veiksmīgāk organizētu ikdienas praktiskos uzdevumus: "Viens prata nomedīt mamutu, cits – nodīrāt, vēl kāds – pagatavot. Visi apvienojās kopīga mērķa vārdā. Šobrīd iztrūkst kopīga mērķa, misijas un motivācijas, un tieši tāpēc ir tik liela nevienlīdzība atalgojumā un nevienlīdzība kopumā. Mēs esam fragmentēta sabiedrība, kurā cits citu nesaprot. Vai tas ir tas, kā mēs gribam turpināt iet arī uz priekšu? Mēs domājam tikai par produktivitāti un naudu, naudu, naudu, nevis jaunām idejām."

Par to arīdzan vēstīs konferences lektori – par kopainas redzēšanu un domāšanu pāri sava uzņēmuma robežām, rosinot meklēt atbildes uz jautājumiem: "Kāda ir mūsu atbildība klimata pārmaiņu priekšā?", "Kādā virzienā dodas cilvēce, un kā mēs varam iesaistīties?" un "Ko darīt ar tehnoloģijām, kas arvien straujāk attīstās?".

Šī gada lektoru saraksta augšgalā ir Vikipēdijas dibinātājs Džimijs Veilss (Jimmy Wales). Viņš ir arī viens no Pasaules ekonomikas foruma "250 līderiem, kas veido pasaules nākotni" un "Times" "100 visietekmīgākajiem cilvēkiem". "Džimijs Veilss ir bezgala interesants, jo viņam ir unikāls stāsts par informācijas demokratizāciju. Tas ir viņa jājamzirdziņš, proti, padarīt informāciju publiski pieejamu. Taču tajā pašā laikā viņš ir radījis platformu arī viltus informācijai, ar ko nu ir jātiek galā. Vikipēdijas gadījums patiesībā ir diezgan tipisks piemērs – tu radi ko labu, taču tam pēkšņi uzrodas negatīvas blaknes, ar ko nebiji rēķinājies, un paralēli ir jārada arī veids, kā šīs blaknes ierobežot," Veilsu raksturo Baltrušaitis, piebilstot, ka līdztekus informācijas demokratizācijai konferencē viņš runās arī par radošo domāšanu.

Futuroloģe Šivija Džērvisa (Shivvy Jervis) ir biznesa konsultāciju uzņēmuma "FutureScape 248" dibinātāja un "Tech Futurist" balvas ieguvēja un konferencē runās par digitālo transformāciju un nākotnes darbavietām. "Iespējams, ka viņa šobrīd ir pasaules Nr. 1 futuroloģe, ja runājam tieši par tehnoloģijām. Šivija konferencē atklās iespējamos scenārijus, kā tehnoloģijas attīstīsies, lai mēs jau šobrīd varētu sākt doties pareizajā virzienā un ieviest tās savos uzņēmumos. Mēs – Baltijas valstu uzņēmumi – domājam, ka esam dikti gudri un zinām, kā izmantot tehnoloģijas, taču patiesībā aizvien vēl to nedarām pilnvērtīgi un jēgpilni," atzīst Baltrušaitis.

Kā nākamais spilgtais lektors izceļams Deivids Burkuss (David Burkus). Viņš sarakstījis grāmatu "Under New Management: How Leading Organizations Are Upending Business as Usual", kurā padziļināti un argumentēti runā par novecojušo darba organizāciju, kas izveidojusies pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, proti, par strādāšanu no astoņiem līdz pieciem, kam mūsdienās bieži vien vairs nav nekāda sakara ar produktivitāti.

"Dzīve kopš tā laika ir mainījusies, bet mūsu darba režīms gan ne. Vai kāds ir aizdomājies, kāpēc tā? Tolaik šāds režīms bija saprātīgs, jo pārsvarā cilvēki darīja fizisku darbu. Četras stundas pastrādāja, stundu atpūtās, turpināja atkal četras stundas. Tieši cik daudz fiziska spēka ir nepieciešams šodien, lai veiktu savus darba pienākumus? Kāds ir iemesls šādam darba režīmam? Mēs dzīvojam iedomu burbuļos un nezinām, kāpēc. Arvien strādājam, lai radītu jaunas lietas, bet varbūt ir pienācis laiks pārradīt pašu "rūpnīcu" – mūsu uzņēmumus un to, kā tie darbojas," Burkusa tēmu izgaismo Baltrušaitis.

Savukārt Anderss Indsets (Anders Indset) – pasaulē vadošais biznesa filozofs – iepazīstinās ar savu starpdisciplināro teoriju, kuras pamatmērķis ir palīdzēt uzņēmējiem risināt nākotnes problēmas. "Indsets ir dulls, tev viņš noteikti ir jāredz! Viņam pieder ideja, ka neviena problēma mūsdienās nav īsti unikāla – kāds ar ko līdzīgu jau iepriekš ir saskāries un risinājis, vienkārši tu neesi gana rūpīgi pētījis. Indsets saka: "Ja gribi atrisināt rītdienas problēmas, lasi Aristoteli!" Viņš apvieno seno filozofu gudrības ar tehnoloģisko progresu, un tas ir patiešām lieliski!" Indseta izvēli skaidro Baltrušaitis.

Par problēmu risināšanu runās arīdzan biznesa provokators Pjērs Kasē (Pierre Casse). Viņš ir Maskavas menedžmenta skolas profesors un vairāk nekā 10 uzņēmējdarbības un vadības grāmatu autors. Kasē specializējies biznesa vadībā, un viena no viņa drosmīgākajām idejām būtībā ir izaicinājums mūsdienu uzņēmumiem, kuri saskaras ar ļoti konkrētu problēmu, proti, īstenu līderu un līdz ar to arī revolucionāru ideju trūkumu.

"Mēs to vien darām, kā runājam par to, cik svarīgs ir komandas darbs un saliedēšanās – gan mazās organizācijās, piemēram, uzņēmumos, gan lielās, piemēram, valstīs. Viņš uzskata – ja mēs patiešām vēlamies būt inovatīvi un radīt ko revolucionāru, ir "jādzied solo". Stīvs Džobss, Īlons Masks, Ričards Brensons – tās nav cilvēku komandas, kas radīja ideju, tie bija atsevišķi indivīdi. Un mums ir nepieciešams vairāk šādu indivīdu – harismātisku līderu, īsteni radošu vizionāru, kuri rada pārmaiņas un kuru pirmais rūpals nav vis ražīgums un peļņa, jo ražīgums un peļņa nekad neies kopā ar radošumu. Rutīna radošumu nogalina. Kur šādus līderus dabūt? Es ticu, ka mēs viņus varam radīt. Tas arī ir viens no konferences mērķiem."

Apliecinājums tam, kāpēc šādi koncentrēti ideju apmaiņas pasākumi ir jārīko un jāapmeklē, ir pērnā gada lektors – pasaulslavenais šahists, cilvēktiesību aktīvists un Kremļa opozicionārs Garijs Kasparovs, kurš runāja par mākslīgo intelektu. "Pēc mana uzaicinājuma piedalīties konferencē Kasparovs domīgi noteica: "Tā ir Eiropa, vai ne? Iespējams, ka man vajadzētu savu runu veidot citādi..." Uz to es diezgan lielā neizpratnē vaicāju pretī: "Ko jūs ar to domājat?" Izrādās, ka Eiropa izstrādā mākslīgā intelekta juridisko bāzi, bet ASV un Ķīna to vienkārši ražo, tāpēc mums viņš nevar stāstīt to pašu, ko ASV.

Uzzināt vairāk, kā arī reģistrēties 2020. gada vadītāju konferencei EBIT var mājaslapā.