Saldinātajiem dzērieniem būs paaugstināts akcīzes nodoklis, lemj Saeima  (197)

Šādas likmes ieviešana Saeimā raisīja plašas debates, un gala lēmumā pieņemtais ir kompromiss salīdzinājumā ar sākotnējo ierosinājumu. Likuma grozījumu pieņemšanas galīgajā lasījumā laikā Saeimas debatēs vienlaikus tika paustas bažas par sabiedrības veselību, vietējo ražotāju konkurētspēju, kā arī pamācības par latvisko dzīvesziņu.

Pērn aprīlī bažās par sabiedrības veselības stāvokli priekšlikumu par akcīzes palielināšanu saldinātajiem dzērieniem iesniedza "A/P" deputāti, kuri sākotnēji piedāvāja likmi celt teju četras reizes un jau šogad, taču likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā pārtikas nozares pūliņu rezultātā šī iecere tika mīkstināta, par ko neapmierinātību neslēpa idejas autori.

Likumprojekts par grozījumiem Saeimā nonāca ar citu mērķi no Ministru kabineta, taču pirms otrā lasījuma "A/P" ar deputātu un ārstu Andri Skridi priekšgalā iesniedza priekšlikumu par būtisku akcīzes pieaugumu bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem, paaugstinot to no 7,40 eiro uz 30 eiro par 100 litriem. Tāpat tika rosināts līdz 10 eiro celt akcīzi dzērieniem ar cukura saturu no pieciem līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem.

Par spīti pārtikas nozares un Latvijas Darba devēju konfederācijas iebildumiem, ka grozījumi ir sasteigti, nepārdomāti un sarežģīs vietējo ražotāju darbu, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja šo priekšlikumu un tā stāšanos spēkā jau šā gada jūnijā. Taču starplaikā starp otro un trešo lasījumu nozarei talkā nāca zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA), kurš iesniedza priekšlikumus akcīzes likmi dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem uz 100 ml paaugstināt tikai līdz 14 eiro un darīt to no 2021. gada 1. jūlija. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja ministra priekšlikumi par likmes lielumu, bet ieviešanas termiņu rosināja atlikt līdz 2022. gada sākumam.

Arī "A/P" deputāti uz trešo lasījumu iesniedza kompromisa priekšlikumu, kas paredzēja dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem uz 100 ml likmi celt līdz 20 eiro no 2021. gada 1. jūlija, ko atbildīgā komisija noraidīja. Tomēr par šo priekšlikumu Saeimas plenārsēdē raisījās plašas diskusijas, kas iezīmēja arī domu dažādību valdošās koalīcijas iekšienē, jo par lielāku akcīzes kāpumu iestājās "A/P" un Jaunās konservatīvās partijas deputāti. Abas šīs frakcijas balsojumā atbalstīja šo priekšlikumu, bet "Jaunā Vienotība", "KPV LV" un lielākā daļa Nacionālās apvienības frakcijas bija pret. "Par" balsoja arī Anda Čakša.

Savukārt Zemkopības ministrijas priekšlikumu atbalstīja pārstāvji no visām Saeimas frakcijām, izņemot "A/P", JKP un pie frakcijām nepiederošo Aldi Blumbergu. Citi pie frakcijām nepiederošie deputāti bija rosinājuši vispār nemainīt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem, bet tas neguva Saeimas vairākuma atbalstu. Kopumā likuma grozījumi tika pieņemti ar 88 balsīm par.

Jau pēc likuma pieņemšanas galīgajā lasījumā "A/P" izplatīja triju deputātu – grozījumu iesniedzēju – paziņojumu, solot turpināt cīņu par sabiedrības veselību. Frakcija skaidro, ka no 2022. gada 1. janvāra visiem bezalkoholiskajiem dzērieniem ar paaugstinātu cukura saturu būs paaugstināta cena, jo šajos dzērienos slēptais cukurs ir izteikti kaitīgs veselībai. 31% novēršamo nāvju Latvijā ir saistīti tieši ar neveselīgu uzturu, un pētījumi rāda, ka saldināto dzērienu pieejamības mazināšanai ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību.

"A/P" norāda, ka nāves gadījumi Latvijā, kas saistīti ar dzīvesveida riska faktoriem, pēc OECD datiem pārsniedz vidējos šo valstu datus, piemēram, ar uzturu saistītie nāves gadījumu riski Latvijā sastāda 31%, bet vidēji ES tikai 18 %. Pārmērīga cukura, sāls un transtaukskābju lietošana ir galvenās uztura kļūdas, un Pasaules veselības organizācija savā 2016. gada ziņojumā par fiskālo politiku neinfekcijas slimību mazināšanai norādīja, ka akcīzes nodokļu piemērošana saldinātajiem dzērieniem ievērojami samazina to lietošanu, atgādina frakcija.

"Saldinātajos dzērienos lielu kaloriju daudzumu veido tīrs cukurs, kas ātri uzsūcas asinīs. Ne jau velti cukuru sauc par balto nāvi – jo tas tiešā veidā noved pie smagām slimībām, piemēram, 2. tipa cukura diabēta, sirds asinsvadu slimības, aptaukošanās un citām slimībām. Pasaules veselības organizācija norādījusi, ka valsts var būtiski uzlabot sabiedrības veselību, palielinot nodokli neveselīgiem produktiem. Ar uzturu saistīto nāves gadījumu skaits Latvijā ir ļoti liels. Mēs gribam, lai Latvijas cilvēki ir veseli un valstij nav jātērē līdzekļi novēršamu slimību ārstēšanai," uzsver Skride.

"Mēs turpināsim cīnīties par pārtikas un citu neveselīgo produktu ierobežošanu, jo bērnu un pieaugušo veselība ir absolūta prioritāte gan valdībai, gan "Attīstībai/Par"," skaidro deputāts un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis.

"Šajā gadījumā ir runa par mūsu bērnu veselību," norāda deputāte Inese Voika, piebilstot, ka "šis ir liels solis uz priekšu. Bet es vēlētos, lai uzņēmējdarbības veicēji Latvijā arī justos atbildīgi pret bērnu veselības stāvokli un dzīves kvalitāti."

Debatēs Saeimas sēdē Dūrītis noraidīja citu deputātu sacīto, ka akcīzes palielinājums skars tikai vietējo ražotāju darinājumus, bet neattieksies, piemēram, uz kolu. "Tas attieksies uz visiem saldinātajiem dzērieniem, arī kolu, jo tā satur 13 gr cukura uz 100 ml," skaidroja Dūrītis, norādot, ka vietējie ražotāji jau sākuši domāt par cukura daudzuma samazinājumu dzērienos, turklāt neaizstājot to ar citiem saldinātājiem.

Dūrītis arī atgādināja, ka sulas un dzērieni, kas satur sulas, netiks aplikti ar šo nodokli. Viņš arī skaidroja, ka sulās ir cukurs, bet tur ir arī labas vielas kā vitamīni un citas, bet saldinātajos dzērienos ir tikai ūdens ar cukuru un krāsvielu. "Būtiski ir palielināt akcīzi ievērojami, lai sasniegtu mērķi. Zemkopības ministrijas priekšlikums dos dažu centu pieaugumu gala cenā, un no tā nebūs vēlamā efekta. Tas pēc būtības neko nerisina," sacīja Dūrītis.

"Saskaņas" deputāte Regīna Ločmele-Luņova apšaubīja, vai akcīzes celšana tiešām glābs bērnu veselību, jo pēc ekspertu teiktā Latvijā bērni aptaukojas turīgākās ģimenēs, kur viņus lutina ar kalorijām bagātiem ēdieniem. Deputāte ironiski bilda, ka gaida, kad tortes, konfektes un kūkas tiks apliktas ar akcīzi. Ločmele-Luņova valdošo koalīciju aicināja vairāk domāt par to, lai samazinātu rindas bērnu slimnīcā tiem bērniem, kam problēmas ar aptaukošanos, kā arī par palīdzību un atvieglojumiem cilvēkiem ar cukura diabētu.

"KPV LV" frakcijas pārstāve Iveta Benhena-Bēkena no tribīnes pauda atbalstu ZM priekšlikumam, bet koalīcijas partneru "AP" priekšlikumu kritizēja kā nesamērīgu un ar nozari nesaskaņotu, pat ja vēlme cēla un veselība svarīga lieta.

"A/P" pārstāvis Mārtiņš Bondars debatēs atgādināja Kārļa Ulmaņa savulaik pausto aicinājumu likt pie tējas trīs karotītes cukura – vienu par katru no Latvijas tā laika cukurfabrikām, taču tagad laiki mainījušies un vairāk esot jādomā par cilvēku, nevis kapitāla interesēm.

"Saskaņas" pārstāvi Igoru Pimenovu uztrauca vietējo ražotāju izstumšana no tirgus uz ārvalstu uzņēmumu rēķina. Līdzīgas bažas pauda arī Viktors Valainis (ZZS), aicinot atbalstīt tautsaimniecību, nozari un ZM priekšlikumu, kā arī uzdeva retorisku jautājumu, kāpēc netiek celta akcīze vīnam un citam alkoholam, kas arī nav veselīgi.

Savukārt JKP deputāts Krišjānis Feldmans, reaģējot uz Ločmeles-Luņovas piebildi, ka cukurs ir arī rupjmaizē, sāka no tribīnes padziļināti skaidrot, ka rupjmaizē ir cukurs, jo rudzu graudos ir cukurs, kura daudzums var būt atšķirīgs atkarībā no šķirnēm. Tāpat viņš skaidroja rudzu maizes mīklas gatavošanas detaļas kolēģiem, kas, pēc viņa teiktā, laukos nav bijuši un to redzējuši. Ar piebildi, ka tā ir daļa no latviskās dzīvesziņas, Feldmans brīdināja "Saskaņu", ka, ja tā gribēs rosināt akcīzi rupjmaizei, tad deputāts lamāšot kolēģus no Saeimas tribīnes.

Debatējot par ZM priekšlikumu, Voika pauda viedokli, ka tas ir nevis ministrijas, bet gan industrijas viedoklis. Viņa atzina, ka industrijai ir savas leģitīmas intereses, bet ministrijām nav jākalpo kā industriju piedēkļiem. Tām jāaizstāv gan iedzīvotāji, gan ražotāji, sacīja Voika, kura ražotājus aicina nebūt tik noraidošiem pret pārmaiņām un ieklausīties sabiedrības vēlmē mainīties pozitīvā virzienā.