2019. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,4 miljardus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Decembrī Latvija eksportēja preces 1,01 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Ekonomisti vērtē, vai ar gadu mijas ieskrējienu pietiks, lai eksporta nozares izvilktu cauri mīkstajam ceļa posmam, kas ir sācies februārī.
"Pagājušais gads Latvijas ārējā tirdzniecībā noslēdzās uz pozitīvas nots. Decembrī eksports bija par 2,7 % lielāks nekā pirms gada un par 4,1% lielāks nekā pirms mēneša, rēķinot attiecīgi kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos. Labo sniegumu nodrošināja pērnā gada labās ražas eksports, bez šī efekta eksports gada griezumā būtu palicis gandrīz nemainīgs. Provizoriski vērtējot, vietēji ražoto preču un reeksporta pieaugums gada griezumā decembrī bija līdzīgs, atšķirībā no gada kopumā, kad eksportam klājās ievērojami labāk nekā reeksportam," bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
Vienlaikus bankas "Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu iepriecina, ka pēdējos mēnešos pasaules ekonomikā un tirdzniecībā ir vērojamas zināmas stabilizācijas pazīmes. Ražotāju noskaņojums ASV un Eiropā vairs nepasliktinās, jauno pasūtījumu apjoms sācis augt un krājumu apjoms mazinās. Vienlaikus rūpniecības un pasaules tirdzniecības sabremzēšanās joprojām nav ietekmējusi citas nozarēs, kā arī patērētāju noskaņojums joprojām ir spēcīgs un vadošās pasaules centrālās bankas pērn atsākušās monetārās stimulēšanas pasākumus. Līdz ar to ārējā vide Latvijas eksportētājiem šogad, visticamāk, būs nedaudz labāka nekā pērn un janvārī jau redzami uzlabojumi Latvijas rūpniecības jauno pasūtījumu dinamikā. Papildu tam, lai arī gada sākumā vēl jutīsim koksnes cenu krituma negatīvo ietekmi, gada otrajā pusē arī koka eksports varētu atgriezties pie nelieliem plusiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
