Ekonomisti par eksportu: pasaules tirdzniecības gājiens pa purvu var atsākties  (9)

"Pagājušais gads Latvijas ārējā tirdzniecībā noslēdzās uz pozitīvas nots. Decembrī eksports bija par 2,7 % lielāks nekā pirms gada un par 4,1% lielāks nekā pirms mēneša, rēķinot attiecīgi kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos. Labo sniegumu nodrošināja pērnā gada labās ražas eksports, bez šī efekta eksports gada griezumā būtu palicis gandrīz nemainīgs. Provizoriski vērtējot, vietēji ražoto preču un reeksporta pieaugums gada griezumā decembrī bija līdzīgs, atšķirībā no gada kopumā, kad eksportam klājās ievērojami labāk nekā reeksportam," bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Vienlaikus bankas "Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu iepriecina, ka pēdējos mēnešos pasaules ekonomikā un tirdzniecībā ir vērojamas zināmas stabilizācijas pazīmes. Ražotāju noskaņojums ASV un Eiropā vairs nepasliktinās, jauno pasūtījumu apjoms sācis augt un krājumu apjoms mazinās. Vienlaikus rūpniecības un pasaules tirdzniecības sabremzēšanās joprojām nav ietekmējusi citas nozarēs, kā arī patērētāju noskaņojums joprojām ir spēcīgs un vadošās pasaules centrālās bankas pērn atsākušās monetārās stimulēšanas pasākumus. Līdz ar to ārējā vide Latvijas eksportētājiem šogad, visticamāk, būs nedaudz labāka nekā pērn un janvārī jau redzami uzlabojumi Latvijas rūpniecības jauno pasūtījumu dinamikā. Papildu tam, lai arī gada sākumā vēl jutīsim koksnes cenu krituma negatīvo ietekmi, gada otrajā pusē arī koka eksports varētu atgriezties pie nelieliem plusiem.

"Sagaidāms, ka arī šogad saglabāsies mērena eksporta dinamika. Nenoteiktība ārējos tirgos šobrīd neļauj cerēt uz jūtamu eksporta iespēju paplašināšanos," vērtē Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

Finanšu ministrijā prognozē, ka 2020. gads arī sola būt samērā sarežģīts eksportējošiem uzņēmumiem, jo kopš šā gada sākuma riski, kas varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomikas izaugsmi un pasaules importu un lielā mērā ietekmē Latvijas eksporta attīstību, tikai pastiprinājās. To noteica koronavīrusa izplatība Ķīnā. Pašreiz grūti novērtēt šī faktora ietekmi uz pasaules ekonomikas izaugsmi, jo nevar paredzēt, cik ilgi un plaši šis vīruss izplatīsies. Starptautiskās vadošās organizācijas prognozē, ka pasaules ekonomikas izaugsme 2020. gadā varētu būt līdzīga iepriekšējā gada sniegumam, taču šajās prognozēs nebija ņemti vērā pēdējie notikumi Ķīnā, kas šogad varētu ieviest korekcijas Ķīnas un pasaules ekonomikas izaugsmē.

2019. gads Latvijas eksportētājiem bijis izaicinājumu pilns, jo ārējā pieprasījuma sašaurināšanās, nenoteiktība saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), koksnes cenu kritums pasaules tirgos un reeksporta apjomu samazinājums ir bremzējuši Latvijas preču eksporta attīstību. Preču eksports balansēja uz krituma robežas visā gada garumā, taču 2019. gadā preču eksporta vērtība kopumā tomēr bija lielāka nekā 2018. gadā un palielinājās par 0,4%, tādējādi sasniedzot 12,8 miljardus eiro. Pozitīvo eksporta izaugsmi izdevās sasniegt tieši gada pēdējā mēnesī, jo preču eksporta vērtība pērnā gada decembrī palielinājās par 3,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri.

Preču eksporta attīstību 2019. gadā vienlaicīgi negatīvi ietekmēja vairāku faktoru kombinācija. Pirmkārt, divu pasaules lielāko ekonomiku jeb ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējums un savstarpējā importa tarifu ieviešana, atstāja negatīvu efektu uz globālo tirdzniecību un ekonomisko izaugsmi kopumā. Pamatojoties uz aktuālākajām Starptautiskā valūtas fonda prognozēm, pasaules reālais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2019. gadā sasniedza 2,9%, kas ir zemākais kāpums pēdējā desmitgadē. 2019. gadā bremzējas arī ES ekonomikas jeb Latvijas lielākā eksporta noieta tirgus attīstība. 2019. gada trijos ceturkšņos ES ekonomikas attīstība bija vien 1,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā IKP pieaugums bija 2,1%. Tādējādi var droši apgalvot, ka 2019. gadā ES būs piedzīvojusi lēnāko ekonomikas izaugsmi kopš 2014. gada.

Ņemot vērā, ka uz ES valstīm 2019. gadā tika eksportēti vairāk nekā 72% no visām Latvijas precēm, vārgāka ES ekonomikas izaugsme mazināja arī Latvijas eksporta apjomus uz šo reģionu. Preču eksporta vērtība uz ES 2019. gada decembrī gada griezumā samazinājās par 1,5%. Savukārt 2019. gadā kopumā eksports uz ES palielinājās par 2,2%. Taču svarīgi norādīt, ka eksporta pieaugums uz ES valstīm kopumā 2018. gadā bija ievērojami straujāks, sasniedzot 9,5% pieaugumu.

Otrs faktors, kas negatīvi ietekmēja preču eksporta vērtību un it īpaši koksnes eksportu, bija koksnes cenu kritums. Koksnes eksporta kritums gan decembrī, gan iepriekšējos 2019. gada mēnešos tika fiksēts uz vairākām valstīm, proti, uz Lielbritāniju, Vāciju, Zviedriju jeb nozīmīgākajiem koksnes eksporta tirgiem. Koksnes eksporta kritumu kopumā ietekmēja koksnes cenu samazinājums pasaules tirgos, ko, savukārt, noteica pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas. No vienas puses pasaules ekonomikas attīstības tempu bremzēšanās mazināja koksnes pieprasījumu, bet no otras puses iepriekšējos gados nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ vairākās Rietumeiropas valstīs notika mežistrāde cietušajās platībās, tādējādi palielinot koksnes piedāvājumu. Papildus tam koksnes eksporta svārstības noteica neskaidrība par Lielbritānijas izstāšanos no ES un iespējamiem tirdzniecības tarifiem starp Lielbritāniju un ES. 2019. gada sākumā šis faktors vēl labvēlīgi ietekmēja koksnes eksportu kopumā un konkrēti uz Lielbritāniju, jo tur tika veidoti koksnes krājumi, taču, sākot ar otro ceturksni, koksnes eksports uz Lielbritāniju sāka samazināties. Ņemot vērā, ka Lielbritānija ir lielākais Latvijas koksnes noieta tirgus, tas negatīvi ietekmēja koksnes eksporta dinamiku. Tādējādi jāsecina, ka kopējais koksnes eksports 2019. gada decembrī gada griezumā samazinājās par 11,2%, bet 2019. gadā kopumā koksnes eksporta vērtība bija par 3,2% zemāka nekā 2018. gadā.

Latvijas preču eksporta attīstību 2019. gadā kopumā ietekmēja ne tikai ārējie faktori, bet arī vietējā rakstura faktori. Piemēram, preču eksporta attīstību negatīvi ietekmēja turboreaktīvo dzinēju reeksporta samazinājums uz ASV, kas savukārt ir saistīts ar lidmašīnu flotes atjaunošanu aviokompānijā airBaltic. 2019. gadā turboreaktīvo dzinēju eksports samazinājās par 331 miljonu eiro. Šo faktoru jāuztver kā izņēmumu, kas neraksturo nedz ārējā pieprasījuma izmaiņas, nedz Latvijas eksportētāju konkurētspēju, jo to ietekmēja jauno lidmašīnu tehniskā apskate un remonts. Ja no kopējā preču eksporta vērtības izslēgtu turboreaktīvo dzinēju reeksporta kritumu, tad preču eksporta pieaugums 2019. gadā būtu 3,1%, nevis 0,4%.

Vienlaikus eksporta datos 2019. gadā bija vērojami arī vairāki pozitīvi faktori, kas kopumā mazināja augstākminēto faktoru negatīvo ietekmi. Atzīstamus eksporta pieauguma tempus visā 2019. gada garumā uzrādīja graudaugu eksports, pateicoties labai graudaugu ražai 2019. gadā. Tā 2019. gadā graudaugu eksporta vērtība pieauga par 42,9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet 2019. gada decembrī gada griezumā graudaugu eksports dubultojies.

Samērā straujš eksporta kāpums ir fiksēts arī ķīmiskas rūpniecības ražojumiem. 2019. gadā šīs preču grupas eksports pieauga par 9,0%, ko pamatā nodrošināja farmaceitisko produktu eksporta kāpums uz Krieviju un Baltijas valstīm. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka pēdējos divos 2019. gada mēnešos farmaceitisko produktu eksports kritās, kas varētu liecināt par ārējā pieprasījuma vājināšanos pēc šīm precēm.

2020. gads arī sola būt samērā sarežģīts eksportējošiem uzņēmumiem, jo kopš šā gada sākuma riski, kas varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomikas izaugsmi un pasaules importu un lielā mērā ietekmē Latvijas eksporta attīstību, tikai pastiprinājās. To noteica koronavīrusa izplatība Ķīnā. Pašreiz grūti novērtēt šī faktora ietekmi uz pasaules ekonomikas izaugsmi, jo nevar paredzēt, cik ilgi un plaši šis vīruss izplatīsies. Starptautiskās vadošās organizācijas prognozē, ka pasaules ekonomikas izaugsme 2020. gadā varētu būt līdzīga iepriekšējā gada sniegumam, taču šajās prognozēs nebija ņemti vērā pēdējie notikumi Ķīnā, kas šogad varētu ieviest korekcijas Ķīnas un pasaules ekonomikas izaugsmē.

Pērnais gads Latvijas eksportā noslēdzies ar nelielu pozitīvu pārsteigumu un decembrī Latvijas preču eksports salīdzinājumā ar 2018. gada decembri audzis par 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Lielāko daļu no šī pieauguma decembrī veidoja graudu eksports, kas salīdzinājumā ar 2018. gada nogali audzis par gandrīz 100%, Latvijas lauksaimniekiem izmantojot labvēlīgu situāciju graudu tirgū. Taču gadā kopumā Latvijas preču eksports pērn palielinājies vien par 0,4%, kas ir zemākais pieaugums kopš 2016. gada un otrs sliktākais rezultāts Latvijas preču eksportā kopš 2009. gada. Tas galvenokārt ir saistīts vāju ārējo pieprasījumu un arī pasaules tirdzniecībā kopumā pērnais gads bijis vājākais kopš 2009. gada. Tādēļ līdzīga eksporta dinamika bija vērojam arī Lietuvā un Igaunijā, lai gan rūpniecības sniegums Baltijā ir bija labāks kā eirozonā kopumā un tādēļ šobrīd nav pamata lielām bažām par Latvijas eksporta konkurētspēju.

Bez graudu produktiem decembrī audzis arī mēbeļu un būvkonstrukciju (+35,6% pret 2018. gada decembri), dažādu dzērienu (+14,8%), kā arī mehānismu un mehānisko iekārtu (+22,7%) eksports, savukārt samazinājās koku izstrādājumu (-11,3%) un auto detaļu (-12%) eksports. Vienlaikus lēnā eksporta pieauguma ietekme uz kopējo Latvijas ekonomiku bija relatīvi maza, jo pērn par 0,4% samazinājās arī imports, savukārt pakalpojumu eksports gada pirmajos trijos ceturkšņos audzis par 6,5%, pat neskatoties uz izmaiņām finanšu sektorā un tranzīta apjomu kravu samazinājumu. Tādējādi Latvijas preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance pērn bija sabalansētā jau ceturto gadu pēc kārtas, kas ir būtiski Latvijas ekonomikas kopējai stabilitātei.

Salīdzinoši vājā eksporta snieguma negatīvo ietekmi uz ekonomiku pērn amortizēja importa samazinājums, taču ilgākā termiņā mūsu izaugsme nevar balstīties tikai uz iekšējo patēriņu un joprojām būs atkarīga no eksporta attīstības. Tādēļ iepriecina, ka pēdējos mēnešos pasaules ekonomikā un tirdzniecībā ir vērojamas zināmas stabilizācijas pazīmes. Ražotāju noskaņojums ASV un Eiropā vairs nepasliktinās, jauno pasūtījumu apjoms sācis augt un krājumu apjoms mazinās. Vienlaikus rūpniecības un pasaules tirdzniecības sabremzēšanās joprojām nav ietekmējusi citas nozarēs, kā arī patērētāju noskaņojums joprojām ir spēcīgs un vadošās pasaules centrālās bankas pērn atsākušās monetārās stimulēšanas pasākumus. Līdz ar to ārējā vide Latvijas eksportētājiem šogad, visticamāk, būs nedaudz labāka nekā pērn un janvārī jau redzami uzlabojumi Latvijas rūpniecības jauno pasūtījumu dinamikā. Papildu tam, lai arī gada sākumā vēl jutīsim koksnes cenu krituma negatīvo ietekmi, gada otrajā pusē arī koka eksports varētu atgriezties pie nelieliem plusiem.

Vienlaikus koronavīrusa izplatība Ķīnā un pasaulē ir radījusi jaunu būtisku risku ne tikai cilvēku veselībai, bet arī pasaules ekonomikai un līdz ar to arī Latvijas eksportētājiem šogad. Pasākumi vīrusa ierobežošanai Ķīnā ir būtiski ietekmējuši ekonomikas aktivitāti vīrusa skartajos reģionos un atkarībā no to ilguma, kā arī mēroga, negatīvā ietekme uz Ķīnas ekonomikas izaugsmi šogad tiek lēsta vairāku procentpunktu apmērā. Aptuvenas aplēses liecina, ka Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa samazinājums par vienu procentpunktu Latvijas ekonomiku sabremzētu par 0,1%, taču Ķīnas lielā loma globālajās ražošanas ķēdes, kā arī patērētāju izdevības izmaiņas psiholoģiskie aspekti šo ietekmi varētu pastiprināt. Tādēļ straujš Latvijas eksporta pieaugums šogad, visticamāk, nav gaidāms.

Pagājušais gads Latvijas ārējā tirdzniecībā noslēdzās uz pozitīvas nots. Decembrī eksports bija par 2,7 % lielāks nekā pirms gada un par 4,1 % lielāks nekā pirms mēneša, rēķinot attiecīgi kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos. Labo sniegumu nodrošināja pērnā gada labās ražas eksports, bez šī efekta eksports gada griezumā būtu palicis gandrīz nemainīgs. Provizoriski vērtējot, vietēji ražoto preču un reeksporta pieaugums gada griezumā decembrī bija līdzīgs, atšķirībā no gada kopumā, kad eksportam klājās ievērojami labāk nekā reeksportam.

Pērn kopumā par 17% auga pārtikas preču eksports, par ko, pirmkārt, varam pateikties graudaugu kultūru eksporta kāpumam par 43%. Par 17% auga arī vieglās rūpniecības izstrādājumu eksports, kas ir interesanti situācijā, kad ražošanas dati šajā nozarē rāda lejupslīdi, bet liela reeksporta šajā jomā nav. Par 11% samazinājās mašīnu un iekārtu eksports, šajā gadījumā nav šaubu par reeksporta "vainu". Par 3% pērn samazinājās koksnes un tās izstrādājumu eksports

Redzēsim, vai ar gadu mijas ieskrējienu pietiks, lai eksporta nozares izvilktu cauri mīkstajam ceļa posmam, kas ir sācies februārī. Pērn pasaules ekonomika brida pa purvu, ko veidoja tirdzniecības karu radītā nenoteiktība, investīciju ciklu un auto tirgus problēmu radītās nepatikšanas mašīnbūvē. Bija cerības uz veiksmīgāku 2020. gadu, un gada sākumā publicētie noskaņojuma dati patiešām bija daudzsološi. Eirozonas ekonomikas pozitīvo pārsteigumu indekss sasniedza augstāko punktu kopš eksporta nozarēm svētlaimīgā 2018. gada sākuma.

Izskatās, ka pasaules tirdzniecības gājiens pa purvu atsāksies, turklāt šis ir vēl bīstamāks purvs. Pat epidemiologi nevar zināt, kā attīstīsies koronavīrusa epidēmija, taču ekonomiskais efekts būs liels pat labvēlīgos scenārijos. Pasaules ekonomikas pētnieki no "Capital Economics" prognozē, ka infekcijas globālā cena būs 280 miljardi dolāru pat tad, ja epidēmiju ātri savaldīs. Tas nozīmētu, ka šī gada 1. ceturksnis būtu pirmais kopš 2009. gada, kad pasaules ekonomika neaug. Savukārt šogad kopumā pieaugums būtu 2,4% jeb lēnākais kopš 2009. gada. Dienvidkorejā ir pārstājušas darboties "Hyundai" autorūpnīcas, bet citu uzņēmumu vadītāji brīdina, ka Eiropā un ASV tas var notikt pāris nedēļu laikā. Īpaši atkarīga no Āzijā ražotajām komponentēm ir elektronikas rūpniecība, tajā valda liels satraukums par notiekošo. Iespējams, ka var tikt atlikta pat jaunā "iPhone" nonākšana pie patērētājiem.

Par pašu epidēmiju runājot, tās pieaugums bremzējas. Hebejas provincē inficēto skaita pieaugums ir nokrities no >20% februāra pirmajās dienās līdz apmēram 10%, bet pārējā Ķīnā tas ir tikai ap 5%. Inficēto skaita pieaugums arī pārējā pasaulē samazinās – sestdien un svētdien tas bija 7%. Lielākais vienā dienā apzinātais saslimušo skaits bija 5. februārī, kad tas bija gandrīz 3924, šobrīd tas ir nokrities līdz apmēram divarpus tūkstošiem dienā. Ārpus Ķīnas joprojām ir mazāk nekā 1% no kopējā gadījumu skaita. Nav gan tā, ka pārējā pasaulē nav risku. Kas notiks, ja slimība sāks izplatīties rajonos ar ļoti lielu iedzīvotāju blīvumu, bet vājāku valsts varu un veselības aprūpi nekā Ķīnā, piemēram, Gangas ielejā Indijā vai Gvinejas līča piekrastē Āfrikā? Ķīnas autoritārā sistēma, ierēdņiem cenšoties noslāpēt sliktās ziņas, sākumā veicināja infekcijas izplatību. Taču, kad tai tika dots uzdevums ar visiem spēkiem cīnīties pret nelaimi, sistēma parāda sevi no labās puses.

Turklāt, vai centieni atjaunot normālu ekonomikas darbību Ķīnā neradīs jaunas iespējas vīrusam? Tā varbūt valsts var apturēt epidēmiju, turpinot drakoniskus ierobežojumus. Tā noteikti var panākt ātru ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, liekot visiem iet uz darbu. Taču vai ir iespējams panākt abus mērķus vienlaicīgi?

Panākumi Ķīnā ir gūti, pateicoties ļoti stingriem ceļošanas ierobežojumiem un masveidīgai uzņēmumu darba pārtraukšanai. Ķīnas degvielas pārstrādātāji prognozē, ka patēriņš februārī samazināsies par 25%, kas atspoguļo dziļu ekonomiskās aktivitātes kritumu.

Koronavīrusa ietekme uz Ķīnu var būt ilglaicīga, jo daudzi, kas tur izvieto kontrakta ražošanu, var pārdomāt un pārcelt to uz citu valsti. Šādu risku vai iespēju jau radīja tirdzniecības konflikts, taču nu vīruss var pielikt punktu šīm šaubām. Jau nodarītais kaitējums ietekmēs nodarbinātību un ienākumus, kas savukārt var izraisīt otrā apļa efektu, kuriem jau būs sava, no epidēmijas neatkarīga dinamika. Ķīnas mājokļu tirgus jau iepriekš balstījās uz nedrošiem pamatiem, un epidēmija var izrādīties lūzuma punkts.

Notikumi Ķīnā nav vienīgais bažu iemesls pasaules tirdzniecībai. Vācijas rūpniecības datus decembrī var nosaukt par biedējošiem, taču, par laimi, šī valsts Eiropā ir drīzāk izņēmums. Apjoms apstrādes rūpniecībā decembrī gada griezumā samazinājās par 7,6%, kas ir diezgan nomācošs skaitlis. Kapitāla preču ražošana samazinājusies par desmito daļu. Arī jauno pasūtījumu dati ir slikti. Kopumā pagājušajā gadā attiecībā pret 2018. gadu pasūtījumu apjoms samazinājās par 8,7%, un decembrī lejupslīde turpinājās – salīdzinot ar novembri, kritums decembrī bija par 2,1%. Vācijas rūpniecības ražošanas apjoms ir atgriezies līmenī, kurā tas bija 2010. gadā un arī 2007. gadā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2019. gada decembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 3,9%, savukārt preču imports šajā laikā pieauga straujāk – par 11,6%. Gadā kopumā eksporta izaugsme bija 0,4%, savukārt imports samazinājās par 0,4%.

Decembra eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja graudaugu produkcijas un mehānismu un ierīču, savukārt negatīvi – koksnes un tās izstrādājumu eksports.

Kopumā 2019. gadā eksporta izaugsmē lielāko ieguldījumu starp preču grupām deva koksnes un tās izstrādājumu, kā arī elektroierīču un iekārtu eksports, pieaugumi attiecīgi +14,2% un +22,7%. Tāpat būtiski pieauga graudaugu kultūru, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu un farmācijas produktu eksporta vērtība. Savukārt negatīvi eksporta attīstību 2019. gadā ietekmēja mehānismu un ierīču eksports.

2019. gadā preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga straujāk kā kopējais eksports – par 2,2%. Lielākoties to pozitīvi ietekmēja eļļas augu sēklu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, elektroierīču un iekārtu, kā arī tabakas izstrādājumu eksports. Savukārt samazinājās minerālā kurināmā eksports. ES ietvaros eksports būtiski pieauga uz Igauniju, Nīderlandi un Vāciju, bet samazinājās uz Zviedriju.

2019. gadā pieauga eksports arī uz NVS valstīm – par 5,3% (tai skaitā uz Krieviju – par 4,1%), kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Eksporta pieaugumu uz NVS valstīm būtiski veicināja alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, tekstila un trikotāžas izstrādājumu, kā arī dzelzceļa transporta un to daļu eksports.

2019. gadā eksports uz pārējām valstīm samazinājās par 11,1%. Kritumu pārsvarā ietekmēja mehānismu un ierīču eksporta samazinājums uz ASV.

Preču importa samazinājumu 2019. gadā galvenokārt ietekmēja mehānismu un ierīču, kā arī minerālo produktu izstrādājumu imports.

Sagaidāms, ka arī šogad saglabāsies mērena eksporta dinamika. Nenoteiktība ārējos tirgos šobrīd neļauj cerēt uz jūtamu eksporta iespēju paplašināšanos.