Ekonomisti par inflāciju: vidējās algas kāpums to ievērojami pārsniegs  (44)

"Latvijā turpinās mērens patēriņu cenu pieaugums un pat salīdzinoši straujais akcīzes likmes kāpums degvielai no šī gada 1. janvāra nav radījis lielu kopējo cenu pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada janvārī gada inflācija Latvijā pat nedaudz sarukusi un salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri patēriņa cenas Latvijā augušas par 2,2%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas kāpušas par 0,5%. Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā jau astoņus gadus nav pārsniegusi 3%," atzīmē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Finanšu ministrijā skaidro, ka, neskatoties uz to, ka šoziem vidējā gaisa temperatūra ir augstāka nekā pērn un siltumenerģijas patēriņš kopumā ir mazāks, siltumenerģijas cena šā gada janvārī bija par 3,9% augstāka salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri. Cenu pieaugumu ietekmēja augstāki AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifi, kuri pārskatīti vēl 2019. gada augustā.

Pēc spēcīga elektroenerģijas cenu kāpuma pērn, kad elektroenerģija vidēji sadārdzinājās par 9,0%, šā gada janvārī cena samazinājās par 2,9% gada griezumā, ko noteica nedaudz zemāka elektroenerģijas cena "Nord Pool Spot" biržā 2019. gadā. Papildu tam no 1. janvāra tika samazināta elektroenerģijas sadales tarifa mainīga daļa, tādējādi arī nedaudz mazinot rēķinu par elektrību. Samazinot gāzes tarifa mainīgo daļu zemāku naftas cenu pagājušā gada otrajā pusgadā dēļ, gāzes cena šā gada janvārī bija par 18,4% zemāka nekā pērnā gada janvārī. Tarifa metodoloģijas pārskatīšanas dēļ tāds gāzes cenu kritums saglabāsies visu 2020. gada pirmo pusgadu.

Vienlaikus Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere teica, ka lielākā pazeminošā ietekme janvārī saistībā ar sezonālām izpārdošanām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (samazinājums par 8,9%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,5 procentpunktiem.

Tomēr skatījums uz inflācijas attīstību ir pārmetis kārtējo kūleni, spriež "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Un tāpat kā attiecībā uz ekonomiku, tas noticis koronavīrusa dēļ. Gada sākums viesa nelielu optimismu par to, ka globālā ekonomika stabilizējas. Bezdarbs ASV, ES, gan citviet turpināja rukt un veidoja nosacījumus inflācijas spiediena pieaugumam. Taču vīruss šos asnus, vismaz attiecībā uz gada pirmo ceturksni, ir nopļāvis.

"Epidēmija Ķīnā ir padarījusi pasaules ekonomikas pieaugumu par neprognozējamāko kopš lielās ekonomiskās krīzes laikiem 2008./ 2009.gadā. Taču ir laba ziņa – šī krīze samazinās inflāciju. "Bloomberg" izejvielu cenu indekss šobrīd ir zemākajā punktā kopš 2016. gada februāra," norāda bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Kopumā "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare vērtē, ka inflācija Latvijā ir visai mērena, un tāda tā arī saglabāsies – 2020. gadā inflācija būs ap 2,4%. Tādējādi iedzīvotāju pirktspēja šogad turpinās uzlaboties, jo vidējās algas kāpums joprojām ievērojami pārsniegs inflāciju.

Līdz ar janvāri atgriezās cenu līmeņa kāpums, kas mēneša laikā pieauga par 0,4%, bet gada inflācija bija 2,2%. Lielāko ietekmi uz cenu līmeni veidoja pārtikas, alkohola, ar transportu, atpūtu un kultūru saistīto preču un pakalpojumu, kā arī veselības aprūpes sadārdzināšanās.

Skatījums uz inflācijas attīstību ir pārmetis kārtējo kūleni. Un tāpat kā attiecībā uz ekonomiku, tas noticis koronavīrusa dēļ. Gada sākums viesa nelielu optimismu par to, ka globālā ekonomika stabilizējas. Bezdarbs ASV, ES, gan citviet turpināja rukt un veidoja nosacījumus inflācijas spiediena pieaugumam. Taču vīruss šos asnus, vismaz attiecībā uz gada pirmo ceturksni, ir nopļāvis. Tas, noēnojot citus, ir kļuvis par būtiskāko risku pasaules ekonomikai. Patlaban pamanāmākais efekts ir naftas un citu izejvielu cenu kritums. Primārais jautājums ir, cik ilgi vīrusa stress turpinās sirot pa pasauli. Jo īsāks būs tā plosīšanās laiks, jo mazāk ietekmi tas atstās. Tuvāko mēnešu laikā tas var nozīmēt daudzu izejvielu un arī importa patēriņa preču cenu mazināšanos vai pat izpārdošanas vilni. Īpaši tajās grupās, kas domātas Āzijas tirgum. Lai arī patērētajiem šāda ziņa varētu iet pie sirds, ieilgstot sarežģījumiem, spēcīgāk būs jūtamas arī pretējas plūsmas, tas ir, noteiktās preču kategorijās veidosies deficīts. Ražošanas dīkstāves ietekmē var sākt pietrūkt ne tikai Ķīnā, bet komponenšu iztrūkuma dēļ, arī citviet ražotās preces. Turklāt alternatīvas var nebūt vai arī, visticamāk, nebūs cenā tik labvēlīgas kā Ķīnas ražojumi. Tādēļ citu valstu ražotāji, laikā, kad globālais konkurents ir izslēgts no spēles, izmantos situāciju, lai paceltu cenas. Latvijas iekšzemes procesu (algu spiediena) ietekmē cenu kāpums pakalpojumiem turpināsies. Otrajā ceturksnī inflācija var noslīdēt tuvu 1%, bet tālākās perspektīvas minēto faktoru dēļ ir nenoteiktas. Jo izteiktāk izveidosies deflācijas procesi, situācijai stabilizējoties, noteiktu preču grupās varam piedzīvot strauju cenu atlēcienu. Šobrīd viss norāda, ka inflācija šogad būs zemāka par pērn piedzīvotajiem 2,8%. 2020. gada prognoze ir 2,1%.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2020. gada janvārī patēriņa cenas, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ir kāpušas par 2,2%. Tādējādi ir saglabājusies iepriekšējā gada nogales tendence, kad inflācija tikai nedaudz pārsniedza 2% atzīmi. Tas liecina par cenu stabilitāti Latvijā. Inflāciju ietekmējošie faktori arī praktiski neizmainījās un joprojām patēriņa cenas paaugstinošā virzienā ietekmē pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu sadārdzinājums, kā arī cenu pieaugums tādiem pakalpojumiem kā veselības aprūpe, ēdināšana, kultūra un atpūta. Atšķirībā no pērnā gada inflāciju ietekmējošiem faktoriem korekcijas patēriņa cenu kāpumā šā gada janvārī ieviesa mājokļa uzturēšanas pakalpojumu cenu kritums un degvielas cenu kāpums. Šā gada janvārī preču patēriņa cenu kāpums vidēji bija 2,0%, kamēr pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 2,7% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri.

Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā šā gada janvārī nodrošināja pārtikas cenu pieaugums par 3,4% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi izskaidrojot trešdaļu no kopējā patēriņa cenu pieauguma. Izteikti augsts cenu kāpums ir fiksēts cūkgaļai (+16,5%), svaigiem augļiem (+14,1%) un cukuram (+7,3%), ko noteica ārējie faktori. Straujš cūkgaļas cenu kāpums fiksēts ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Āfrikas cūku mēra uzliesmojums Ķīnā pērnā gada vidū nogalināja miljoniem šo mājdzīvnieku Ķīnā, izraisot cūkgaļas un speķa cenu pieaugumu visā pasaulē. Piemēram, cūkgaļa Ķīnā pērnā gada nogalē sadārdzinājās par vairāk nekā 100%. Ņemot vērā, ka Ķīna ir lielākais cūkgaļas ražotājs, kā arī patērētājs pasaulē, cūkgaļas piedāvājuma samazinājums Ķīnā būtiski ietekmēja tās cenu pasaulē. Savukārt cukura cenu ietekmēja cukura piedāvājuma samazinājums pasaulē saistībā ar ražošanas apjomu samazināšanos un slikto šīs preces ražu pagājušā gadā tādās valstīs kā Brazīlija, Indija un Meksika. Tajā pašā laikā šā gada janvārī Latvijas veikalos bija fiksēts neliels cenu kritums tādām pārtikas precēm kā sviests, piena produkti un kafija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi šā gada janvārī par 8,8% sadārdzinājās degviela, ko ietekmēja akcīzes nodokļa likmju palielināšana naftas produktiem kopš šā gada sākuma, kā arī augstāka naftas cena pasaulē. Šā gada janvārī "Brent" markas jēlnaftas cena pasaules tirgos bija 63,7 ASV dolāri par barelu, kas bija par 7,2% vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī. Pašreiz naftas cena uzrāda lejupejošu dinamiku, un februāra vidū "Brent" markas jēlnaftas cena samazinājās līdz 54 ASV dolāriem par barelu, ko lielā mērā ietekmē ekonomikas sentimenta pasliktinājums pasaulē saistībā ar straujo koronovīrusa izplatību Ķīnā. Tas nozīmē, ka zemākas naftas cenas īstermiņā varētu nedaudz samazināt degvielas cenas arī Latvijā, mazinot akcīzes nodokļa likmju palielināšanas ietekmi. Var droši apgalvot, ka degvielas cenu kāpums Latvijas benzīntankos šā gada februārī un martā būs zemāks nekā janvārī (8,8%). Savukārt, tālākā degvielas cenu dinamika būs atkarīga no naftas cenām, taču to attīstības virzienu pašreiz ir grūti paredzēt.

Alkoholiskie dzērieni šā gada janvārī sadārdzinājās par 2,4% gada griezumā, ko lielā mērā ietekmēja akcīzes nodokļa likmju pieaugums vēl pērnā gada martā. Tiek paredzēts, ka šā gada martā akcīzes nodokļa likme atkal būs palielināta, tādējādi šo preču cenu kāpums, sākot no marta, varētu paātrināties. Arī tabakas izstrādājumu cenu pieaugumu par 2,7% galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļu likmju paaugstināšana vēl pērnā gada jūlijā. Tā kā šogad netiek paredzētas akcīzes nodokļa izmaiņas tabakai, tad tās cenas kāpums ap 3% varētu saglabāties līdz šā gada jūnijam, bet gada otrajā pusē pieaugums mazināsies.

Neskatoties uz to, ka šoziem vidējā gaisa temperatūra ir augstāka nekā pērn un siltumenerģijas patēriņš kopumā ir mazāks, siltumenerģijas cena šā gada janvārī bija par 3,9% augstāka salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri. Cenu pieaugumu ietekmēja augstāki AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifi, kuri pārskatīti vēl 2019. gada augustā.

Pēc spēcīga elektroenerģijas cenu kāpuma pērn, kad elektroenerģija vidēji sadārdzinājās par 9,0%, šā gada janvārī cena samazinājās par 2,9% gada griezumā, ko noteica nedaudz zemāka elektroenerģijas cena "Nord Pool Spot" biržā 2019. gadā. Papildus tam no 1. janvāra tika samazināta elektroenerģijas sadales tarifa mainīga daļa, tādējādi arī nedaudz mazinot rēķinu par elektrību. Samazinot gāzes tarifa mainīgo daļu zemāku naftas cenu pagājušā gada otrajā pusgadā dēļ, gāzes cena šā gada janvārī bija par 18,4% zemāka nekā pērnā gada janvārī. Tarifa metodoloģijas pārskatīšanas dēļ tāds gāzes cenu kritums saglabāsies visu 2020. gada pirmo pusgadu.

Janvārī gada inflācija bija 2,2%, savukārt, mēneša inflācija 0,4% apmērā. Visstraujāko cenu pieaugumu gada laikā ir piedzīvojušas ar transportu saistītās izmaksas un pārtika. Šīs kategorijas visticamāk arī saglabās savu pozīciju kā inflācijas virzītājas 2020. gadā.

1. janvāris nāca ar vairākām izmaiņām – dažas veicināja, bet citas iegrožoja cenu kāpumu. Viena no apspriestākajām izmaiņām janvāra sākumā bija akcīzes nodokļa likmes palielināšana degvielai, kura uzkurināja benzīna un dīzeļdegvielas cenas. Degvielas cenas janvārī, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, auga par gandrīz 9%. Salīdzinot ar 2019. gada minimālajām degvielas cenu izmaiņām, janvāra visai straujais cenu kāpums autovadītājiem ir licis runāt. Taču globālās izaugsmes riski un no tiem izrietošās pašreizējās tendences pasaules naftas cenās liek gaidīt degvielas cenu samazinājumu.

Izmaiņas piedzīvoja arī komunālo maksājumu rēķini, kurus lielā mērā ietekmēja jaunu tarifu ieviešana. Par 5% dārgāka kļuva atkritumu izvešana. Tai pat laikā, pateicoties tarifu pazemināšanai, mazāki kļuva maksājumi par gāzi un elektrību. Kopumā, gan mēneša, gan gada griezumā cenas komunālajiem pakalpojumiem ir nedaudz samazinājušās, taču nelielās izmaiņas nav atstājušas būtisku ietekmi uz inflāciju. 2020. gadā mājokļa apsaimniekošanas izmaksām visdrīzāk nebūs tik nozīmīga ietekme uz kopējo inflāciju kā pērn.

Janvārī jau kā tradīcija pienāk atlaižu laiks, kad iedzīvotāji var izdevīgi iegādāties apģērbus un apavus. Arī šogad apģērbu un apavu cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, bija zemākas, kas ļāva modes sekotājiem izdevīgi papildināt savas garderobes.

Pārsteidzoši strauji mēneša un gada laikā cenas auga dzērieniem ar nelielu alkohola saturu. Iespējams, ka tā ir novēlota pērn martā paaugstinātā akcīzes nodokļa likmes ietekme – patērētājs to izjūt tikai tad, kad krājumi ir iztukšoti, un veikala plauktus papildina ar jauniem dzērieniem, kuriem tiek piemērota jaunā nodokļa likme. Līdzīgu fenomenu varam novērot arī tabakas izstrādājumu cenu izmaiņās. Akcīzes nodokļa likme cigaretēm tika paaugstināta pērnā gada jūlijā, bet būtiskas cenu zīmju izmaiņas veikalu plauktos novērojam tikai pēc kāda laiciņa – janvārī. Šo alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu īpatnību varētu nodēvēt par akcīzes preču (ne degvielas) fenomenu. No 1. janvāra tika paaugstināta akcīzes nodokļa likme citiem tabakas produktiem (piemēram, cigāriem utt.), tomēr šo produktu īpatsvars patērētāju grozā ir ļoti mazs, tādēļ šīs izmaiņas pamanīs tikai attiecīgo produktu cienītāji.

Kopumā inflācija Latvijā ir visai mērena, un tāda tā arī saglabāsies – 2020. gadā prognozējam, ka inflācija būs ap 2,4%. Tādējādi iedzīvotāju pirktspēja šogad turpinās uzlaboties, jo vidējās algas kāpums joprojām ievērojami pārsniegs inflāciju.

Latvijā turpinās mērens patēriņu cenu pieaugums un pat salīdzinoši straujais akcīzes likmes kāpums degvielai no šī gada 1. janvāra nav radījis lielu kopējo cenu pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada janvārī gada inflācija Latvijā pat nedaudz sarukusi un salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri patēriņa cenas Latvijā augušas par 2,2%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi cenas kāpušas par 0,5%. Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā jau astoņus gadus nav pārsniegusi 3% un pēc manām prognozēm arī šogad vidējais patēriņu cenu līmenis Latvijā varētu augt par nedaudz vairāk kā 2%.

Janvārī vislielāko ietekmi uz patēriņa cenām protams radīja akcīzes likmes palielinājums naftas produktiem, kā arī minimālais biodegvielas piejaukums benzīnam un dabasgāzei. Papildus tam līdz ar ģeopolitiskās spriedzas palielināšanos Tuvajos Austrumos gada sākumā pieauga arī naftas cenas pasaules tirgos un tā rezultātā degvielas cenas janvārī Latvijā pieauga par 5,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Bez degvielas janvārī par 53,2% pieauga arī pasta pakalpojumu cenas, taču atsevišķu preču un pakalpojumu cenas janvārī kļuva arī lētākas. Piemēram, samazinoties pārvades tarifiem, janvārī par 5,3% saruka dabasgāzes cenas mājsaimniecībā, kā arī par 2,4% samazinājās elektroenerģijas cenas. Papildus tam siltās ziemas ietekmē šogad bija vērojamas lielākas atlaides apģērbiem un apaviem, kuru cenas janvārī saruka par 9%.

Ķīnas koronavīrusa ietekmē kopš janvāra pirmajām nedēļām naftas cenas pasaule ir sarukušas par vairāk nekā 20%. To ar novēlošanos jau sākam redzēt arī Latvijā un turpmākajos mēnešos degvielas cenas Latvijā, visticamāk, samazināsies. Vienlaikus pārtikas cenu inflācija pasaulē paātrinās un saskaņā ar Pasaules pārtikas organizācijas datiem pārtikas cenas pasaulē janvārī augušas par 11,3% salīdzinājumā ar 2019. gada sākumu, lai gan Latvijā pārtikas cenu gada inflācija janvārī bija vien 3,7%. Tas nozīmē, ka turpmākajos mēnešos arī Latvijā iespējams redzēsim pārtikas cenu pieaugumu. Papildu tam no šī gada 1. marta Latvijā pieaugs akcīzes likmes alkoholiskajiem dzērieniem un stiprajam alkoholam akcīzes likme būs pārliecinoši visaugstākā likme Baltijā. Tas kopējo cenu līmeni Latvijā palielinās par 0,35 procentpunktiem. Tādēļ domājams, ka inflācijas temps Latvijā turpmākajos mēnešos nemazināsies, un, pēc manām prognozēm, vidējais patēriņu cenu līmenis Latvijā šogad varētu palielināties par 2,3%.

Patēriņa cenas janvārī Latvijā vidēji pieauga par 2,2%. Tai skaitā precēm kāpums bija 2,0%, bet pakalpojumiem – 2,7%. Arī turpmāk pakalpojumu cenas augs straujāk. Pakalpojumu cenu inflāciju virzošā algu kāpuma inerce būs spēcīga, par spīti lēnākai izaugsmei. Savukārt preču cenas labvēlīgi patērētājiem ietekmēs globālās izejvielu cenas.

Epidēmija Ķīnā ir padarījusi pasaules ekonomikas pieaugumu par neprognozējamāko kopš lielās ekonomiskās krīzes laikiem 2008./ 2009.gadā. Taču ir laba ziņa – šī krīze samazinās inflāciju. "Bloomberg" izejvielu cenu indekss šobrīd ir zemākajā punktā kopš 2016. gada februāra.

Tās ļoti krasu kritumu piedzīvoja janvāra 2. pusē, kad tirgi saprata, kāda ietekme uz Ķīnas ekonomiku būs koronavīrusa epidēmijai. Šobrīd ir ļoti grūti iegūt precīzu informāciju par šīs valsts rūpniecībā notiekošo, taču fragmentārie informācijas gabaliņi rada iespaidu, ka pilnībā apstājušās vai ar nepilnu jaudu strādā vairāk nekā puse šīs valsts rūpnīcu. Lai atgrieztos pie normālas situācijas, pat labvēlīgā scenārijā vajadzēs vairākus mēnešus. Ir destabilizētas piegādes ķēdes, nav precīzi prognozējama cilvēku pārvietošanās pasākumu atcelšana. Diez vai izejvielu cenas iepriekšējā līmenī atgriezīsies agrāk nekā šī gada otrajā pusē, jo ražošanas pārtraukšanas periodā būs pieauguši krājumi.

Patēriņa cenu kāpums janvārī bija lielāks nekā vidēji aizvadītajā desmitgadē šajā mēnesī. Galvenais izskaidrojums ir akcīzes paaugstināšana, degvielas cenas mēneša laikā pieauga par 5,6%. Taču nevajadzētu gaidīt visaptverošu cenu kāpumu, kā nereti brīdina šādu nodokļu izmaiņu pretinieki. Degvielas cenas vispār ir ļoti svārstīgas, kustība uz augšu vai leju par 5% mēneša laikā nav nekas neparasts, notikumiem pasaules tirgos var būt vēl lielāka ietekme.

Līdzīgi degvielas cena mēneša laikā ir mainījusies arī 2015. gada augustā (-5,4%), 2014. gada decembrī (-6,5%), 2015. gada janvārī (-7,8%), 2012. gada augustā (+5,0%), 2011. gada martā (+4,7), vairākumā gadījumu tas nav bijis saistīts ar akcīzes nodokļa izmaiņām. Nav šaubu, ka pakāpeniskā akcīzes nodokļa paaugstināšana ir ievirzījusi degvielas cenu augstākā trajektorijā nekā tā būtu bijusi bez šādas paaugstināšanas. Taču arī pēc šī akcīzes kāpuma degvielas cena ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim attiecībā pret algām, citiem vārdiem, degvielas pirktspēja ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim. Gada griezumā degvielas cena janvārī bija par 8,8%, bet pēdējos piecos gados, šādi mērot, degvielas cena ir gan augusi par 20,8%, gan samazinājusies par 18,0%.

Degvielas cenas ir pieaugušas, bet mājokļos patērētā enerģija kļūst lētāka. Par 24,1% lētāka, nekā pirms gada ir kļuvusi gāze (mēneša laikā tās cena pazeminājusies par 5,1%), bet par 2,4% samazinājusies elektrības cena.

Sagaidāms, ka šogad kopējais cenu līmenis vidēji augs par 2,1%. Kā jau minēts, pakalpojumu inflācija ir relatīvi augsta, bet arī tā trīs mēnešus ir bijusi zem 3%, iespējams, ka algu pieaugums jau bremzējas. Iepriekšējos trīs gados pakalpojumu cenas vidēji pieauga par 3,1%. Starp pakalpojumiem gan ir daži inflācijas rekordisti. Vēstuļu nosūtīšana ir kļuvusi par 59,2% dārgāka nekā pirms gada, taču mūsdienās šo pakalpojumu izmanto reti. Vispārējā medicīniskā prakse jeb ģimenes ārsta pakalpojumi ir sadārdzinājušies par 40,6%, taču pacienta maksātais parasti sedz tikai nelielu daļu no šī pakalpojuma kopējām izmaksām.

Šogad ekonomika radīs diezgan daudz bažu, IKP pieaugums visdrīzāk būs vājākais kopš 2010. gada, taču par inflāciju nav jāsatraucas, tās prognoze drīzāk slīd lejup nekā augšup.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, patēriņa cenu līmenis Latvijā pieauga par 0,4%. Gan precēm, gan pakalpojumiem tas pieauga par 0,4%.

Tradicionāli janvārī ir vērojams būtisks cenu pieaugums. Šogad janvārī vērojams mērens cenu kāpums, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums pārtikai un nodokļu likmju izmaiņas, kas tradicionāli ir noteikušas cenu kāpumu gada sākumā.

Lielākā cenu palielinošā ietekme janvārī bija pārtikai, kam cenas pieauga par 1,6% un tas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Pārtikai janvārī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam gaļai, svaigiem augļiem un dārzeņiem. Savukārt pasaules pārtikas cenām pēc straujā kāpuma iepriekšējā gada pēdējos mēnešos šogad janvārī bija vērojams neliels kāpums – salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, tās pieauga par 0,7%. Cenu kāpums bija vērojams visās galvenajās produktu grupās, izņemot gaļu. Visstraujāk cenas pieauga augu eļļām un cukuram, ko ietekmēja zemākas eksporta iespējas un spēcīgais pieprasījums, īpaši biodīzeļdegvielas nozarē.

Degvielai cenas janvārī palielinājās par 5,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Cenu kāpumu degvielai ietekmēja akcīzes nodokļa palielināšana un paaugstinātās prasības biokomponentes saturam benzīnā no 2020. gada 1. janvāra, kā arī iepriekšējā gada pēdējos mēnešos vērotais pasaules naftas cenu kāpums, ko pastiprināja EUR vērtības kritums attiecībā pret USD. Savukārt pasaules naftas cenām janvārī bija vērojams kritums – mēneša laikā tās vidēji samazinājās par 5%. Naftas cenu kritumu janvārī veicināja bažas par naftas pieprasījuma samazināšanos saistībā ar jaunā koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu Ķīnā, kas ir pasaulē lielākā energoresursu patērētāja.

Palielinoša ietekme janvārī bija arī cenu kāpumam veselības aprūpes grupā (par 1,4%), ko noteica pacienta iemaksas pie ģimenes ārsta pieaugums no 2020. gada 1. janvāra, ārstu speciālistu pakalpojumu un farmaceitisko produktu sadārdzināšanās. Vērā ņemams cenas pieaugums bija arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai (par 0,7%) un personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem (par 3,5%), kas kopā ar veselības aprūpes cenu kāpumu kopējo cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem.

Lielākā pazeminošā ietekme janvārī saistībā ar sezonālām izpārdošanām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (samazinājums par 8,9%), kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,5 procentpunktiem.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, patēriņa cenas pieauga par 2,2%. Gada vidējā inflācija bija 2,7%.

Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt aptuveni 2%, kas būs zemāka par 2019. gadā vēroto. To pamatā noteiks mērenā globālās ekonomikas attīstība, pasaules naftas un pārtikas cenu svārstības. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums.