Valsts kontroles atzinums par bēdīgā stāvoklī esošo dzīvojamo ēku fondu Latvijā aktualizē visiem labi zināmu, taču gadiem īsti nerisinātu problēmu – padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu ēku tehnisko stāvokli, "Delfi" viedokļu rakstu sadaļā "Versijas" atgādināja "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) uzsāktais apsekojums liecina, ka situācija ar šīm ēkām nav krāsojama nemaz tik drūmās krāsās.
Trīs ceturtdaļas dzīvojamā fonda būvētas vēl padomju gados, turklāt vairums ir pagājušā gadsimta 60.–80. gados būvētas paneļu mājas. Tas nozīmē, ka pat "svaigākajām" padomju laikos būvētajām ēkām ir 40 gadu, kas ir visnotaļ cienījams vecums, uzsvēra Vanags. Kā liecina Rīgas domes pārstāvju paustais, pašreiz vairākums rīdzinieku – ap 85 % – dzīvo tieši padomju laikā celtajos tipveida namos.
Savukārt par būvniecības un mājokļu politiku atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) iepriekš skaidrojusi, ka padomju laikā celto namu vidējais nolietojums ir 30-50% apmērā un atkarībā no uzturēšanas tās var kalpot vēl 20-50 gadus. Bet pavisam nesen, turpinot izvērtēt padomju laikā celto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, EM sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem veica 464. sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpēti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
