Ogres pašvaldība plāno algot juristu, lai nepieļautu 'Rimi' būvniecību  (80)

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) ceturtdien, 13. februārī, domes komiteju sēdes informatīvajā daļā ziņoja par nepieciešamību izmantot juristu papildu pakalpojumus.

"Ir daudzas sarežģītas lietas, kurās ir nepieciešamas specifiskas juridiskās zināšanas un pieredze, kas var nebūt pašvaldības Juridiskās nodaļas juristiem, veicot ikdienas pienākumus. Tieši pateicoties juristu darbībai, kas ir speciālisti attiecīgajos jautājumos, šajā vietā nav uzsākta lielveikala būvniecība, kā to bija plānojusi iepriekšējās novada pašvaldības domes vadība," skaidroja pašvaldības vadītājs.

Savukārt "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte portālam "Delfi" norāda, ka "Rimi Latvia" savulaik Ogrē bija plāni attīstīt jaunu veikalu minētajā teritorijā, taču, attīstot savu veikalu tīklu, uzņēmums mainīja plānus jau vairāk nekā pirms četriem gadiem. Ogrē tika uzbūvēts viens no uzņēmuma jaunākajiem hipermārketiem, līdz ar to būvniecības iecere šajā, otrajā teritorijā vairs nebija aktuāla. "Konkrētais zemes gabals nav "Rimi Latvia" īpašums, uzņēmumam nav ar to saistītu būvniecības ieceru, līdz ar to nav izprotama šī publiskā pašvaldības diskusija," informē Ciemīte.

Helmanis uzsvēra, ka "nedrīkst aizmirst tautas ciešanas. Cilvēki, kuri bijuši izsūtīti, pakļauti represijām vai arī cilvēki, kuru tuvinieki cietuši šajos notikumos, vēlas, lai komunistiskā genocīda upuru piemiņa netiktu aptraipīta. Cienot politiski represēto iedzīvotāju vēlmes, pašvaldība cenšas nepieļaut lielveikala būvniecību, kas cieši piekļautos piemiņas vietai".

Helmanis atgādināja, ka 2012. gadā iebildumus pret lielveikala būvniecību, vēršoties pašvaldībā, izteica Latvijas Politiski represēto apvienība, Ogres Politiski represēto klubs, Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, Ogres iedzīvotāji, kuri savu neapmierinātību ar domes lēmumu pauda piketā pie Ogres novada pašvaldības domes.

Lieta aizsākusies jau 2006. gadā, kad fiziskām personām piederošajā zemesgabalā – pļavā starp Parka ielas neizbūvēto posmu un politiski represēto piemiņas vietu – tika plānots uzbūvēt "Rimi" veikalu. Pašvaldības dome, ko 2006. gadā vadīja Edvīns Bartkevičs ("Ogres novadam"), apstiprināja saistošos noteikumus par detālplānojumu šajos zemes gabalos.

2007. gada 3. maija domes sēdē esot pieņemts pašvaldībai neizdevīgs lēmums – neapgrūtinātos īpašumus Upes prospektā 12, Parka ielā 1d, Parka ielā 1c apmainīt pret apgrūtinātu zemes gabalu Meža prospektā 2b.

Savukārt 2015. gadā zemes īpašnieki iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā pret pašvaldību par administratīvā līguma noslēgšanu par detālplānojuma īstenošanu, pret ko iestājas esošā domes vadība, jo cenšoties saglabāt represēto piemiņas vietu.

Pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale piebilda, ka pašlaik noslēgts spēkā esošs līgums par detālplānojuma realizāciju, kas atbilst pašvaldības interesēm.

Helmanis informēja, ka represēto piemiņas vietas sakārtošanā ieguldīti gan valsts, gan pašvaldības finanšu līdzekļi. 2015. gadā veikta piemiņas vietas renovācija, kurā pusi projekta izmaksu sedza Ogres novada pašvaldība, otru pusi – valsts budžeta programma "Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem".

Savukārt 2016. gadā, turpinot Ogres novada pašvaldības realizēto represēto piemiņas vietas labiekārtošanas projektu, tika uzstādītas vairākas plāksnes ar iegravētiem cilvēku vārdiem, dzimšanas un miršanas datumiem, kā arī dzimto vietu.

"Turklāt iepriekšējās domes rīcība uz 15 gadiem ir apturējusi šīs vietas attīstību arī pašvaldībai piederošajā zemes gabalā, kas atrodas tieši blakus privātajam īpašumam. Kamēr detālplānojums nav realizēts, arī pašvaldības teritorijā nevaram īstenot savas ieceres, piemēram, izbūvēt skeitparku un bērnu laukumu aiz kultūras centra, ko tik ļoti vēlas Ogres iedzīvotāji, īpaši jaunieši," paziņoja Helmanis.