FM: Latvijas IKP šogad palielināsies par 2,2%, nākamgad – par 2,8%  (10)

Salīdzinot ar iepriekšējām, 2019. gada jūnijā izstrādātajām prognozēm, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2020. gadam ir samazināta par 0,6 procentpunktiem, bet 2021. un 2022. gadam nav mainīta. Pagājušajā gadā Latvijas ekonomikas izaugsme palēninājās līdz 2,1%, un arī 2020. gada prognozes samazinājumu noteikusi nelabvēlīgāka situācija ārējos tirgos, mazāk labvēlīga attīstība vairākās Latvijai nozīmīgās ekonomikas nozarēs, tostarp transportā un būvniecībā, kā arī ārējo risku un nenoteiktības būtisks pieaugums.

Saglabājoties spēcīgam iedzīvotāju ienākumu pieaugumam un zemam bezdarba līmenim, galvenais ekonomiskās izaugsmes nodrošinātājs 2020. gadā būs privātais patēriņš, kas palielināsies par 3,3%. Investīciju pieaugums būs lēnāks nekā iepriekšējos gados un eksporta pieauguma tempi saglabāsies visai mērenā 2,5% līmenī, ko noteiks ierobežotais pieprasījums ārējos tirgos un tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Nākamajos gados, situācijai ārējos tirgos uzlabojoties, Latvijas ekonomikas izaugsme stabilizēsies 2,8% līmeni, kas ir tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam.

Gada vidējā inflācija 2020. gadā prognozēta 2,3% līmenī, tai samazinoties no 2,8% pagājušajā gadā. Arī turpmākajos gados inflācijas līmenis turpinās pazemināties un līdz 2023. gadam noslīdēs līdz 2,0%. Zemāku patēriņa cenu pieaugumu šogad noteiks lēnāka pasaules ekonomikas izaugsme, vājinot naftas un pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos, kamēr iekšējie faktori, tostarp stabilais algu pieaugums, turpinās noteikt pakalpojumu cenu kāpumu.

Darba samaksas pieaugums 2020. gadā būs nedaudz zemāks nekā iepriekšējos gados, tomēr saglabāsies salīdzinoši spēcīgs, mēneša vidējai bruto darba samaksai palielinoties par 6,0% un sasniedzot 1147 eiro. Nākamajos gados algu pieauguma tempi pakāpeniski palēnināsies, laikā līdz 2023. gadam stabilizējoties 5% līmenī, kas būs tuvu produktivitātes pieaugumam tautsaimniecībā.

Nodarbināto iedzīvotāju skaits vidējā termiņā saglabāsies stabils ar nelielu samazinājuma tendenci, ko noteiks mērenākie ekonomikas pieauguma tempi un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās. Savukārt bezdarba līmenis 2020. gadā stabilizēsies pagājušajā gadā sasniegtajā 6,4% līmenī, bet pēc tam turpinās pakāpeniski pazemināties, līdz 2023. gadam noslīdot zem 6% atzīmes.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM balstījās uz konservatīviem pieņēmumiem, kā arī izvērtēja ārējās un iekšējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Augstākie negatīvie riski pašlaik saistās ar situāciju pasaules ekonomikā, ko būtiski var ietekmēt jaunā koronavīrusa izplatība. Joprojām saglabājas neskaidrības par ASV-Ķīnas tirdzniecības līgumu, jaunus riskus var radīt sarunas par ASV un Eiropas tirdzniecības nosacījumiem, kā arī saglabājas augsta nestabilitāte ģeopolitisko konfliktu reģionos. Iekšējie riski savukārt saistās ar iespējamu investīciju aktivitātes kritumu gan nelabvēlīgas ārējās vides ietekmē, gan kavējoties investīciju projektu realizācijai Rīgā, kamēr ar darba tirgu saistītie riski, kas iezīmējās iepriekšējos divos gados, ir vājinājušies.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM konsultējās ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem. FM aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

Eiropas Komisijas jaunākajās prognozēs, kas tika publicētas 13. februārī, Latvijas ekonomikas izaugsme 2020. gadam prognozēta 2,3% un 2021. gadam 2,4% apmērā, kamēr inflācijas prognoze 2020. gadam ir 2,3% un 2021. gadam – 2,2%, kas ir ļoti tuvu FM prognozētajam.

Visas Eiropas Savienības valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai Stabilitātes programmas (eirozonas valstis) vai Konverģences programmas (eirozonā neietilpstošas valstis), kas satur dalībvalstu budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē budžeta prognozes pašreizējam gadam. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, Eiropas Komisija vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas nosacījumiem.

Ar pilnām FM makroekonomisko rādītāju prognozēm var iepazīties šeit.