Reirs: lai kreditētu uzņēmumus, pusei banku tiks samazinātas paaugstinātās prasības  (35)

Reirs žurnālistiem skaidroja, ka nebijuši augstais kredītreitings – A+ līmenī – gan palīdzēs mūsu valstij samazināt iekšējo parādu, gan arī uzsākt finansēt tautsaimniecību. "Tas ir svarīgākais, kas nepieciešams tieši Finanšu ministrijai un mūsu pārraudzībā esošām institūcijām – kopā ar privātām bankām sēsties pie sarunu galda un sākt pārskatīt procedūras, lai varētu finansēt biznesa apgrozāmos līdzekļus, investīcijas, ieguldījumus kapitālā," sacīja Reirs.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, ko nozīmē procedūru pārskatīšana, Reirs skaidroja, ka pusei no komercbankām kapitāla pietiekamības rādītāji ir divreiz augstāki, nekā nepieciešams, jo tās strādāja paaugstināta riska apstākļos. "Kā atceraties, pirms diviem gadiem tika uzsākta pāreja no darba ar čaulu kompānijām uz darbu ar valsts iekšējā tirgus uzņēmumu finansēšanu. Līdz ar to ir jāpārskata šie rādītāji un jādod iespējas tām bankām, kuras ir izgājušas no čaulu biznesa, kreditēt ar tieši tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējās bankas, kas strādā ar iekšējo tirgu. Tātad kapitāla prasības tiks samazinātas bankām, kam tās bija paaugstinātas," sacīja finanšu ministrs.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atgādināja, ka Finanšu sektora attīstības padome, kurā darbojas pārstāvji no daudzām iestādēm, ilgstoši strādāja ar vienu mērķi – nodrošināt, lai mūsu valsts nenonāktu "pelēkajā" sarakstā un tiktu stiprināta mūsu valsts finanšu sistēma. "Ar prieku varu teikt, ka ar ilgstošu ļoti daudzu cilvēku darbu mūsu valstij ir veicies. Mēs ne tikai neesam "pelēkajā" sarakstā, bet tajā pašā dienā starptautiskā kredītreitingu aģentūra ir pacēlusi mūsu reitingu tādā līmenī, kā tas nekad nav bijis. Tas nozīmē, ka mums ir stabils pamats turpināt attīstīties un stabila vide, kur investēt un attīstīt savu uzņēmējdarbību. Mēs pasaulei sakām, ka jūs varat šeit droši un stabili strādāt," sacīja Kariņš.

Īpašu pateicību veltot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītājai Ilzei Znotiņai un ministram Reiram, jo viņu vadīto iestāžu darbība bijusi labi koordinēta, Kariņš uzsvēra, ka kopumā simtiem cilvēku ir ikdienā ļoti aktīvi strādājuši. "Tas ir bijis patiess komandas darbs, un es varu ar lepnumu teikt, ka mūsu valstī mēs spējam koordinēt savu darbību starp dažādām iestādēm, lai sasniegtu mums nepieciešamo un vēlamo mērķi. Tas mums ir izdevies," atzina premjers.

Arī Znotiņa pauda pateicību visiem sadarbības partneriem un prieku, ka pēc šī procesa ne tikai izveidojušās dažādas labas platformas, kurās sadarboties dažādām iestādēm un privātajam sektoram, bet ir izdevies mainīt arī vērtību sistēmu. "Ir ļoti būtiski, ka mēs vairs neskatāmies šobrīd uz šādu noziedzīgu, nelegālu naudu kā savas valsts nākotnes pamatu. Mēs redzam, ka mums ir iespēja veidot savādāku un drošāku nākotni, kas ir ilgtspējīga un mūsu bērniem dod labākas iespējas dzīvot mūsu valstī," sacīja Znotiņa.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, vai tagad nebūs spiediens mīkstināt prasības, jo bankas bargi vērtē klientus, Kariņš sacīja, ka nevajag pārprast un sarunas vienmēr vajag kontekstā skatīt. "To, kas ir izdarīts valstī finanšu sektora uzraudzībā, mēs nepalaidīsim to latiņu uz leju nekādā gadījumā. Uzraudzība paliks ļoti laba, un mēs meklēsim, kā to stiprināt, lai ātrāk varētu konstatēt, ka, iespējams, ir noziegums, un arī novērst un pēc vajadzības nodot tiesai. Šis paliek absolūti nemainīgs, Mēs šogad valstī stiprināsim jautājumus, kas saistīti ar tiesiskumu, taisnīgumu un cīņu pret korupciju. Mēs turēsim latiņu tik augstu, cik tā ir, un vēl paaugstināsim. Augstā latiņa ir tas nepieciešamais, lai mums būtu stabils finanšu sektors, uz kā varam balstīt savu attīstību. Otrs jautājums ir, kā varam veicināt tautsaimniecības finansēšanu. Viena no lietām ir paaugstinātais kredītreitings tagad, kad skaidri esam ārpus pelēkā saraksta. Loģiski būtu gaidīt, ka privātais sektors tam sekos," skaidroja Kariņš.

Arī Znotiņa piebilda, ka noteikti uzraudzību, kāda tā tika izveidota pēdējā gada laikā, ir tikai jāturpina stiprināt. "Ir vēl ļoti daudz darāmā finanšu un nefinanšu sektora uzraudzībā. Ir atklāts ļoti daudz vājo vietu, kas jāstiprina, pilnveidojot procedūras un sadarbību ar privāto sektoru. Mums jārunā arī par to un jāstrādā, lai bankas pareizi piemēro privātajam sektoram tās prasības, kas tām tika izvirzītas. Tas ir jautājums par izglītību un sadarbību," atzina FID vadītāja.

Viņa arī sacīja, ka neviens nav sagatavojis aprēķinus un nevarēs pateikt, cik daudz esam par šo uzvaru samaksājuši uz tā rēķina, ka kādi investori aizbaidīti. "Manuprāt, uzvara ir tieši tā, kas mums atnesīs tos īstos klientus, ar ko gribam strādāt, un tos investorus, kam nav jābaidās izskaidrot savas naudas izcelsmi. Nedomāju, ka ilgtermiņā tas ir zaudējums. Tā ir uzvara, par ko gadiem cīnījusies gan ārvalstu investoru padome, gan citas nevalstiskās organizācijas. Šī valdība, ir tā, kas to ir izdarījusi, parādot mūs kā ilgtspējīgu un ekonomisku attīstītu valsti," sacīja Znotiņa.

Viņas teikto papildināja Reirs, sakot, ka mēs praktiski esam radījuši sistēmu, kura nav pievilcīga īstermiņa investoriem un spekulatīviem investoriem, bet kura ir pievilcīga tieši tādiem investoriem, kas domā par nākotni, ražojošiem uzņēmumiem un normālu finanšu institūciju attīstību. "Tas ir tas svarīgākais, kas ir panākts," teica ministrs.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu par to, ka medijos izskanējis, ka proaktīvi iesaldēti daudzi miljoni, un vai esam gatavi, ka valstij var rasties finansiāli riski un tiesvedības, ja izrādīsies, ka no tiem liela daļa nav noziedzīga nauda, Znotiņa sacīja, ka noziedzīgu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums paredz atbildību par to, ja tiek nepamatoti iesaldēti kādi naudas līdzekļi.

"To, ko nevaram šobrīd viennozīmīgi pateikt, ir, vai tiesa galarezultātā atzīs, vai tie ir atzīstami par konfiscējamiem. FID nav jāpierāda vaina vai jāsniedz viss apsūdzības raksta saturs. Uzskatu, ka tas, ko ir izdarījis FID šobrīd, liek domāt, ka, ja mums būtu nepieciešamais resurss, tad mēs varētu iesaldēt vēl vairāk, un ka tie tiks atzīti par konfiscējamiem," paskaidroja Znotiņa.

Savukārt Kariņš atkārtoti uzsvēra, viņaprāt, galveno lietu, ka "Latvija saka, ka mūsu valsts nav vieta, kur atmazgāt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Tas vairs nav iespējams, mums nav nekādas intereses, un mums ir struktūras, kas noķers šāda veida noziedzniekus". Premjers piebilda, ka mūsu valsts ir atvērta investoriem, kas skatās uz nākotni un grib ieguldīt mūsu ekonomikā ilgtermiņā.

"Tas ir tieši tas signāls, ko gribam raidīt, ka šeit ir droša vide, kas nav apšaubāma un krimināla. Uz priekšu iesim soli pa solim. Mums ir jauns Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs, kurš arī saredz, ka mums jāpiesaista investīcijas tieši no OECD valstīm un uzņēmumiem, kas ieinteresēti mūsu valstī darboties ilgtermiņā. Tas ir tas, kas mums vajadzīgs – kvalitatīvas investīcijas, kur algas ir pietiekami labas, kas palīdz celt mūsu tautsaimniecību. Tam pamatā ir stabila finanšu sistēma ar ļoti stingru, bet taisnīgu uzraudzību," sacīja Kariņš.

"Delfi" jau ziņoja, ka banku asā attieksme pret uzņēmējiem un "ABLV Bankas" pienesums statistikas uzspodrināšanai – šie bijuši daži no tematiem, ko pērnā gada novembrī aiz slēgtām durvīm pārspriedušas Latvijas amatpersonas. LTV raidījumam "de facto" bijusi iespēja iepazīties ar sēdes protokolu, kuru raidījums publiskoja svētdien.

No dokumenta var secināt, ka valdības ministri, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) un banku regulatora vadība, visticamāk, bija sanākuši uz Finanšu sektora attīstības padomes sēdi pirms "Moneyval" plenārsēdes, kas bija pirmais no pārbaudījumiem Latvijas neiekļaušanai "pelēkajā sarakstā" par nepietiekamu cīņu ar naudas atmazgāšanu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sēdē sacījis, ka "mazās Šveices" statuss Latvijai nav devis nekādas priekšrocības. Bankas piedzīvojušas lielu aktīvu kritumu, bet ekonomikā tas nav jūtams. Tas nozīmējot, ka šī nauda nemaz nestrādāja. "Pašlaik mēs esam zem kaut kāda palielināmā stikla. Mēs arī ļoti labi zinām, kur tā visa nauda aiziet. Tā visa nauda aiziet uz citām valstīm, kuras kaut kādā veidā netika zem šī palielināmā stikla, kurās darbības ir vēl traģiskākas, kas tagad atklājas par Austriju, par "Swedbanku", "Danske banku" utt. Mēs tur esam mazi bērni autiņos," noplūdušajā sēdes protokolā atreferēts ministra paustais.

Reirs sēdē arī minējis, ka pievienojies vairāku Rietumvalstu idejai par centralizētu uzraugu cīņai ar naudas atmazgāšanu, jo vairākas no iniciatorēm piedalīsies Latvijas izvērtēšanā. Zinot, ka Eiropā attieksme pret Latviju nav viennozīmīga, piekrītot parakstīt šādu dokumentu, Reirs mīkstinājis četru valstu pozīcijas pret Latviju.

Protokols arī liecinot, ka sēdē vairākkārt pieminēta arī likvidējamā "ABLV Banka". FID priekšniece Ilze Znotiņa "ABLV" piesaukusi, spriežot par to, kā pareizi pasniegt ārzemju ekspertiem Latvijas privātā sektora veikumu cīņā ar netīro naudu. Dienests kopā ar Finanšu ministriju domājot kā šo stāstu izstāstīt savādāk. "Mums ir par 504% palielinājies iesaldēto naudas līdzekļu skaits, tas ir milzīgs apjoms. Tas apliecina, ka mēs saprotam, ko mēs darām. Protams, jāatzīst, ka no šiem līdzekļiem ir ļoti liela daļa proaktīvi veiktā iesaldēšana "ABLV" kontos, kam tiešā veidā nav sakara ar citiem sektora dalībniekiem. Bet mums nav jāstāsta šī otrā daļa," izteikusies Znotiņa.

Sēdē politiķi arī runājuši par problēmām, kas radušās uzņēmējiem, bankām nopietnāk pētot savus klientus. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atsaucies uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) stāstīto, ka bankas prasījušas 800 līdz 1000 eiro, lai izskatītu konta atvēršanu, bet pēc trim četriem mēnešiem sekojis atteikums.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) turpināja ar citu LIAA stāstu par kādu investoru augstajās tehnoloģijās, kas ticis aizbaidīts. Turklāt runa neesot tikai par uzņēmējiem.

"Es kā premjerministrs esmu no dažādām mūsu sabiedroto valstu vēstniecībām uzzinājis par to, ka vēstniekiem neatver kontus, uzņēmējiem neatver kontus vaļā. Kaut kur ir tā kritiskā masa, ka mēs, kā tautsaimniecība sāksim ciest par zaudētām iespējām," protokolā paudis premjers.

"Delfi" jau ziņoja, ka neskatoties uz bažām, amatpersonu pieteiktais 'kapitālais remonts' ir izdevies un Latvija ir izsprukusi no 'pelēkā saraksta'.

Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un netiks pakļauta "pastiprinātai uzraudzībai" jeb iekļaušanai tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", secinājusi Finanšu darījuma darba grupa (FATF) 21. februāra plenārsēdē Parīzē. Latvija ir pirmā "Moneyval" dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas.