Foto: Rīgas pilsētas būvvalde

Āgenskalnā, Kalnciema ielā 38, plānotajam veikalam "Lidl" būtu jāpārstrādā arhitektūra un jāsamazina autostāvvietu skaits, pauda Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

"Tirdzniecības centra atrašanās šajā teritorijā nebūtu noraidāma pēc būtības, bet ir nepieciešams pārskatīt tirdzniecības centra izvietojumu zemesgabalā, pārstrādāt risinājuma arhitektūru un samazināt autostāvvietu skaitu, pēc iespējas saglabājot esošos vērtīgos kokus un papildinot objektu ar jauniem koku stādījumiem," skaidroja Princis.

Tirdzniecības ēkas jaunbūves un ēkas pārbūves Kalnciema ielā 38 priekšlikums pirmo reizi tika apspriests Būvvaldes padomes sēdē 2020. gada 8. janvārī, kurā Princis piedalījās pārstāvot pašvaldības aģentūras "Rīgas pilsētas arhitekta birojs" viedokli. Būvvaldes padome lēma lūgt būvniecības ierosinātāju koriģēt ieceri, tostarp pilsētbūvniecisko un ēkas arhitektonisko risinājumu un vērtēt iecerētās darbības plānoto ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī skatīt ierosinājumu atkārtoti Būvvaldes padomē.

"Sēdes laikā es paudu viedokli, ka projekta mērogs un apjoms neatbilst vēsturiskajam šīs apkaimes apbūves raksturam un tādējādi piedāvātais risinājums neiederas Āgenskalna apbūves struktūrā. Manā ieskatā divu stāvu tirdzniecības centrs šeit nav iederīgs, tas ir neatbilstošs risinājums apbūves aizsardzības zonā," norādīja Princis.

Tāpat Rīgas pilsētas arhitekts norādīja uz pārlieku lielo plānoto autostāvvietu skaitu, kas ir apkaimei neraksturīgs risinājums un negatīvi ietekmēs vides kvalitāti objekta apkārtnē, kā arī radīs būtisku papildu slodzi transporta infrastruktūrai, apgrūtinās piekļūšanu, tostarp preču piegādes tirdzniecības centram un izbraukšanu no tā.

"Pašlaik rosinātā sabiedriskā apspriešana par koku ciršanu ir sasteigta. Man nezināmu iemeslu dēļ koku ciršanas sabiedriskā apspriešana ir atdalīta no pašas būvniecības ieceres apspriešanas," piebilda Princis.

Savukārt Āgenskalna apkaimes biedrība sabiedriskās apspriešanas ietvaros ir nosūtījusi vēstuli, kurā aicina Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisiju neatbalstīt ierosināto koku ciršanu, norādīja biedrības pārstāvis Roberts Kārkliņš.

Vēstulē biedrība pauž viedokli, ka koku ciršana Melnsila ielas sarkanajās līnijās nav atbalstāma vismaz divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, atbilstoši Apbūves noteikumiem piebraukšanai zemesgabalam ir jāveido pieslēgums pie zemākās kategorijas ielas. Zemesgabals robežojas ar trim ielām - Kalnciema ielu, kas ir C kategorijas iela, Melnsila ielu, kas ir D kategorijas iela, un Kapseļu ielu, kas ir E kategorijas iela. Tādējādi, vadoties pēc Apbūves noteikumiem, piebraukšana pie zemesgabala ir jāveido no Kapseļu ielas kā no zemākās kategorijas ielas. Ja piebraukšana tiek organizēta atbilstoši Apbūves noteikumiem, var saglabāt četrus kokus uz Melnsila ielas, ko atbilstoši būvniecības iecerei ir paredzēts nocirst.

Otrkārt, lai uzlabotu satiksmes plūsmu, jo pa Melnsila ielu kursē vairāku maršrutu trolejbusi un autobusi, Rīgas domes Satiksmes departaments 2019. gada 3. septembrī Melnsila un Kalnciema ielas krustojumā uzstādīja ceļa zīmes, kas aizliedz veikt labo pagriezienu no Melnsila ielas uz Kalnciema ielu, cerot mazināt sabiedriskā transporta kavēšanos satiksmes sastrēgumos.

"Atļaujot veidot pieslēgumu Zemesgabalam no Melnsila ielas, tiks zaudēti iepriekš iegūtie satiksmes plūsmas uzlabojumi un satiksmes caurlaidība tiks samazināta vēl vairāk nekā bija pirms labo pagriezienu aizliegšanas, radot sastrēgumus un haosu," skaidroja Kārkliņš.

Jau ziņots, ka pirmdien, 24. februārī, Rīgas domē tika iesniegts 17 Āgenskalna iedzīvotāju parakstīts iesniegums pret "Lidl" veikala būvniecību Kalnciema ielā 38 esošā plānojumā. Āgenskalna iedzīvotāju grupa iebilst, ka šajā vietā tiks nocirsti vairāki koki, par kuru ciršanu bija izsludināta sabiedriskā apspriešana līdz 24. februārim.

Āgenskalna iedzīvotāju grupa lūdz Rīgas domi rūpīgi un objektīvi pārvērtēt šī objekta celtniecību un koku ciršanu, lai nesabojātu "Pārdaugavas arhitektūras elegantos vaibstus". Vēstules iesniedzēji uzskata, ka šī celtne radīs vēl lielākus sastrēgumus apkaimē - lai no ielas nogrieztos uz veikalu, kā arī koku izciršana būtiski pasliktinās jau esošo gaisa kvalitāti, rēķinoties ar lielo auto plūsmu.

Vēstules autori uzskata, ka Rīgas domei būtu stingrāk jāvērtē "Lidl" ienākšanas plāni pilsētā, lai rēķinātos ar pilsētas koptēlu un iedzīvotāju interesēm.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) pārstāve Alma Kaurāte pavēstīja, ka lēmuma pieņemšanai par sabiedriskajā apspriešanā minēto koku ciršanu nepieciešams pārvaldes atzinums, jo koki atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Kalnciema ielas koka apbūve" teritorijā.

Kaurāte akcentēja, ka, plānojot būvniecību zemes gabalā Kalnciema ielā 38, kas robežojas ar pilsētbūvniecības pieminekli, būtu jārēķinās ar apkārtesošo vēsturisko vidi, meklējot sabalansētu funkciju un veidojot augstas kvalitātes apbūvi.

Vienlaikus Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā atzina, ka pēc funkcijas projekts atbilst Rīgas teritorijas plānojumā noteiktajai teritorijas izmantošanai, bet pēc funkcijas apmēra neatbilst, jo zemesgabals atrodas Āgenskalnā - lielākajā no pašvaldības noteiktajām apbūves aizsardzības teritorijām, divu ļoti intensīvi noslogotu ielu krustojumā.

Jau ziņots, ka atbilstoši zemesgrāmatas datiem zemesgabals Kalnciema ielā 38 joprojām pieder SIA "Burdeks", kas savulaik Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā bija iecerējis veidot mākslas telpu, taču patlaban īpašumam ir noteikts aizliegums to bez SIA "Lidl Latvija" rakstiskas piekrišanas atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir izsniedzis tehniskos noteikumus objekta būvniecībai. Atbilstoši tehnisko noteikumu prasībām no Kalnciema ielas objektam būs pieļaujama tikai iebraukšana ar labo pagrieziena manevru. Piebrauktuves un ietves krustošanās zonu paredzēts izcelt virs brauktuves seguma virsmas līmeņa, nodrošinot gājējiem kustību pāri pārbrauktuvei kā prioritāti. Savukārt autostāvvietas veikala teritorijas iekšienē paredzēts veidot maksimāli atvirzītas no Kalnciema ielas, tā, lai iespējami mazāk tiktu kavēta iebraucošo transportlīdzekļu plūsma.

No Melnsila ielas būs pieļaujama tikai viena piebrauktuve, iebraukšanu no Melnsila ielas un izbraukšanu uz Melnsila ielu organizējot tikai ar labajiem pagrieziena manevriem. Tāpat tiks izbūvēta piebrauktuve no Kapseļu ielas, ar nosacījumu, ka tai jābūt maksimāli atvirzītai no Melnsila ielas un Kapseļu ielas krustojuma. Ņemot vērā esošo ielu platumu un satiksmes organizāciju, attīstītājam būs jāveic Kapseļu un Melnsila ielas krustojuma pārbūve, paredzot to aprīkot ar luksoforiem un tos sinhronizēt ar tuvumā esošajiem luksoforiem. Tāpat paredzēts izveidot kreisā pagrieziena nogriešanās joslu uz Melnsila ielu.

Rīgas pilsētas būvvalde līdz 24. februārim bija izziņojusi arī publisko apspriešanu koku ciršanai īpašumā Kalnciema ielā 38. Ņemot vērā plānoto tirdzniecības ēkas un autostāvvietas izbūvi, Kalnciema ielā 38 plānots nocirst četras liepas un divas ošlapu kļavas, bet Melnsila ielas sarkanajās līnijās - četras liepas. Paredzēts nocirst arī četrus kokus, kuru celma diametrs ir mazāks par 20 centimetriem.

Tāpat vēstīts, ka azartspēļu uzņēmuma SIA "Alfor" viens no līdzīpašniekiem un mākslas kolekcionārs Jānis Zuzāns pirms dažiem gadiem iegādājās īpašumu Kalnciema ielā 36/38, kas pazīstama kā kādreizējās velosipēdu fabrikas "Omega" teritorija. Gandrīz 0,8 hektāru gruntsgabalā bija iecerēts izbūvēt ēkas jaunam mākslas centram, lai uz šo vietu pārceltu mākslas salonu, kas atrodas Mūkusalas ielā. 2015. gada sākumā tika rīkots slēgts konkurss, kurā piedalījās trīs arhitektu biroji.

Tāpat 2015. gadā Zuzāna dzīvesbiedrei Dinai Zuzānei piederošā uzņēmuma "Burdeks" toreizējais valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Miķelsons pauda, ka vēl līdz galam nav skaidrs, kas jaunbūvējamā ēkā varētu notikt, taču tas nebūšot lielveikals. "Jaunajā apbūvē varētu notikt gan ar mākslu, gan pakalpojumiem saistītas aktivitātes. Tas nebūs lielveikals. Pašlaik ir skaidrs, ka tā būs publiska apbūve. Tā būs arī mūsdienīga, lai būtu saskaņā ar to, kas tur bijis, un to, kas atrodas pāri ielai," 2015. gadā skaidroja Miķelsons.

2015. gada maijā arhitektūras portālā "A4D" arī parādījās informācija, ka šajā vietā taps mākslas centrs, kura projektu izstrādās arhitektu birojs "SZK un partneri". Projekta autori bija biroja "SZK un partneri" arhitekti Andis Sīlis, Svens Delle, Reinis Sokolovs un Reinis Jansons.

2018. gadā SIA "Burdeks" strādāja ar 238 578 eiro lielu apgrozījumu un 229 434 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Lidl" ir pārstāvēts 30 pasaules valstīs ar vairāk nekā 10 500 veikaliem. Baltijas valstīs pašlaik "Lidl" veikali ir tikai Lietuvā, bet Latvijā uzņēmums plāno veikalus atvērt šogad, tādējādi vairākās pilsētās notiek aktīva veikalu būvniecība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!