Grafs: Latvijā politiskajai elitei vienmēr vajag kādu, kurš 'elš pakausī'

"Latvijas politiskajai elitei vienmēr vajag kādu, kurš "elš pakausī" un pieprasa uzlabojumus, piemēram, iestāšanās OECD veicināja reformas daudzās jomās, arī valsts uzņēmumu pārvaldībā. Savukārt starptautiskās sankcijas pret Ventspils brīvostu un [Aivara] Lemberga kungu iekustināja ostu pārvaldības reformu. Krīzes un skandāli palīdz sapurināties, tie atver acis, jo dažkārt šķietami redzam skaistu dienu, bet tā izrādās ir ilūzija," sacīja Grafs.

Viņš uzsvēra, ka skandāli vienmēr ir palīdzējuši uzlabot procesus, piemēram, pēc "Rīgas satiksmes" korupcijas skandāla Saeima beidzot bija ieinteresēta kapitāldaļu pārvaldības likumā nostiprināt augstas prasības arī pašvaldību uzņēmumu pārvaldībai, kamēr iepriekš tikai valsts uzņēmumiem bija noteiktas detalizētas prasības, kā tiek atlasīti valdes un padomes locekļi, bet pašvaldībām bija vien noteikts, ka valdes un padomes jāatlasa godīgi un caurskatāmi.

Grafs atzīmēja, ka Latvijā ostas ir pēdējais elements, kas līdz šim bija ārpus saprotamas un standartizētas korporatīvās pārvaldības sistēmas. "Es sagaidu, ka ostu pārvaldes tiks pārveidotas par valsts kapitālsabiedrībām, kurās ir noteikts skaidrs atbildības sadalījums par lēmumu pieņemšanu un kurās netiek ieceltas politiskas valdes," viņš teica.

Tostarp Grafs minēja, ka ostu pārvaldību var sakārtot, piemērojot identiskas prasības valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā, kurā valde un padome atbild ar savu mantu par lēmumiem, kas tiek pieņemti, kā arī ostas būtu jāpārvalda profesionāļiem, nevis politiķu virzītiem cilvēkiem. "Pazīšanās ar ministru nevarētu būt par vienīgo ieejas karti ostu valdē. (..) Šo procesu vajadzētu padarīt pilnīgi caurskatāmu, kur labākie profesionāļi var sacensties par amata vietu. Šāds elements šobrīd nepastāv," viņš sacīja.

Grafs arī norādīja, ka būtu izvērtējams, vai Latvijai ir nepieciešams tik daudz ostu. "Manuprāt, būtu jāuzdod jautājums, vai Latvijā ir nepieciešamas tik daudzas ostas. Tās gan savstarpēji konkurē par investoriem un kravām, gan arī ir jautājums par vienotu piedāvājumu starptautiskajiem partneriem, kuri šīs kravas varētu virzīt caur Latvijas ostām. Vajadzētu vairāk domāt par ostu centralizāciju, vienu vai dažām spēcīgām ostām," viņš teica.

Tajā pašā laikā Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā uzsvēra, ka pašvaldības iesaiste ostu pārvaldībā viennozīmīgi ir būtiska, jo ostas jau nav tikai valsts infrastruktūra, bet arī veids, kā pašvaldība attīsta savu teritoriju un ekonomiku, veicina darbavietu izveidi.

"Tas, kas tika izdarīts krīzes brīdī pagājušā gada nogalē [Ventspils un Rīgas ostas nododot valsts pārziņā], bija pareizs lēmums, taču, veidojot jauno ostu pārvaldības modeli, jānocērt saknē politizētais ostu pārvaldības modelis, kā arī valstij un pašvaldībām ir jādarbojas kopā, lai nenonāktu situācijā, kad kaut kādu iemeslu dēļ pašvaldība liktu šķēršļus ostu darbībai un attīstībai," pauda Grafs.