Baltijas dusošā skaistule jeb vājais Latvijas IKP pieaugums pērn, vērtē ekonomisti  (60)

"Ārējā pieprasījuma bremzēšanās un iekšzemes izaugsmes tempu palēninājums ir rezultējies kūtrā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē – 2019. gada pēdējā ceturksnī Latvijas tautsaimniecība it kā negribīgi un gausi, tomēr ir ķepurojusies virs ūdens. Arī vērtējums par to bez lielas līksmes, bet arī bez asarām – tā varēja gaidīt, nekas izcils, bet varēja būt arī sliktāk. Krīžu runu, tarifu karu, Austrālijas meža ugunsgrēku, koronavīrusa u.c. globālu satricinājumu fonā jebkas ar pozitīvu zīmi nupat šķiet kā gluži uzteicams sniegums," vērtē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Skatoties uz 2019. gada 4. ceturkšņa rezultātiem lielu pārsteigumu nav, teic bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Salīdzinājumā ar 2018. gada nogali samazinājusies apstrādes rūpniecības (-0,2%), būvniecības (-0,5%), transporta nozare (-6,5%) un finanšu pakalpojumu (-10,7%) izlaide, kā arī produktu nodokļu (-0,4%) iekasēšana, savukārt pieaugusi tirdzniecības (+3,6%), profesionālo pakalpojumu (+6,1%), kā arī viesnīcu un restorānu (+8,8%) nozaru izlaide.

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija norāda uz labajām ziņām, ka 2019. gads nesis vēsturē lielāko graudu kopražu – novākta pusotru reizi lielāka raža nekā iepriekšējā gadā. Tas virzījis lauksaimniecības nozari, kur redzama straujākā izaugsme pagājušajā gadā, un arī atspoguļojies eksporta rādītājos. Diemžēl graudi nav spējuši glābt eksportu kopumā no visai neiepriecinoša rezultāta – izaugsmes 2,0% apmērā.

Kā nelabvēlīgu faktoru bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē arī vājo pārvaldes kvalitāti valsts galvaspilsētā. Kā rāda Liepājā notiekošais metālapstrādes un mašīnbūves investīciju bums, pašvaldību darbam ir milzīga nozīme. Neveiksmīgo sakritību dēļ Latvijas ekonomika ir kļuvusi par "Baltijas dusošo skaistuli", citējot "Luminor" galveno ekonomistu Lietuvā Žigimantu Mauricu. Tās potenciāls ir liels, bet tas netiek izmantots. Ar laiku tirgus visu sakārtos, aizejošo nozaru vietā stāsies augošās nozares, pārņemot atbrīvoto darbaspēku, telpas un infrastruktūru, taču laiks būs zaudēts.

Finanšu ministrijā norāda, ka EK apkopotais jaunākais ekonomiskā sentimenta indekss (ESI) 2020. gada februārī ir uzlabojies jau ceturto mēnesi pēc kārtas gan Latvijā, gan visā ES. Interesanti, ka arī globālās ekonomiskās politikas nenoteiktības indekss šā gada sākumā ir uzrādījis samazināšanās tendenci. Tas rada zināmas pretrunas par to, kāds noskaņojums valda pasaulē, ja salīdzina šādu indikatoru rādītājus un medijos pieejamo informāciju. Taču, visticamāk, šā gada pirmā ceturkšņa izaugsme pasaulē būs krietni vājāka nekā iepriekš prognozēts, un zināmu ietekmi tas atstās arī uz Latvijas ekonomiku.

"Ņemot vērā augsto nenoteiktību, Latvijas ekonomikas izaugsme 2020. gadā būs ļoti mērena un visdrīzāk nebūs straujāka kā pērn. Pašreizējās prognozes liecina, ka IKP šogad varētu augt 2% robežās," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.

Latvijas ekonomika pagājušajā gadā augusi par 2,2%, kas ir krietni lēnāk, nekā mēs to vēlētos. Izaugsme bremzējusies, lēnāk augot investīcijām, ārējai tirdzniecībai un arī patēriņam. Nozaru griezumā stāsti ir dažādi, ar apjomu kritumiem tādās nozarēs kā transports, finanšu pakalpojumi un enerģētika, bet tīri veiksmīgu attīstību atsevišķās pakalpojumu nozarēs un arī lauksaimniecībā. Šī gada sākums gan neliek cerēt uz drīzu izaugsmes atjaunošanos, jo ar jauno koronavīrusu saistītie riski ārkārtīgi palielina neskaidrību par nākotni, savukārt neskaidrība nav izaugsmes sabiedrotais.

2019. gada pēdējā ceturksnī ekonomika augusi par 1,0% pret iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, bet gandrīz stāvējusi uz vietas attiecībā pret 2019. gada trešo ceturksni (+0,1%). Ekonomika gada nogalē bremzējās, un gaidām, ka arī tuvākie ceturkšņi nebūs spoži.

Labās ziņas ir, ka 2019. gads nesis vēsturē lielāko graudu kopražu – novākta pusotru reizi lielāka raža nekā iepriekšējā gadā. Tas virzījis lauksaimniecības nozari, kur redzama straujākā izaugsme pagājušajā gadā, un arī atspoguļojies eksporta rādītājos. Diemžēl graudi nav spējuši glābt eksportu kopumā no visai neiepriecinoša rezultāta – izaugsmes 2,0% apmērā.

Uz strauja algu kāpuma, rūkoša bezdarba, laba patērētāju noskaņojuma un mērenas inflācijas fona, patēriņš bijis izaugsmes virzītājs, un savas pozīcijas visticamāk saglabās arī šogad. Investīciju kāpums 2019. gadā strauji sabremzējās daļēji ES fondu ietekmē. Savukārt šogad nepievilcīgu fonu investīcijām rada arī samilzušie riski ap ekonomikas izaugsmi pasaulē, kas saistīti ar "Covid-19".

Gada sākumā likās, ka pasaules ekonomika var uzelpot – neskaidrība, kas bija saistīta ar ekonomiku bremzējošajiem tirdzniecības kariem un "Brexit", mazinājās. Taču ekonomikas izaugsmei ir parādījies jauns, ļoti nopietns neskaidrību veicinošs un izaugsmi kavējošs faktors – "Covid-19". Ja sākotnēji bažas bija galvenokārt par vīrusa ietekmi uz pasaules ekonomikai ārkārtīgi nozīmīgo Ķīnu un tās attīstības tempiem, tad šobrīd jau skaidrs, ka vīrusa izplatība vēl pletīsies plašumā, tiešā veidā ietekmējot arī Latvijas tirdzniecības partnerus un mūs pašus.

Ķīnā situācija stabilizējusies, stingrās kontroles ir mazinātas un rūpnīcas uzsāk darbu. Diemžēl dati par pasažieru transportu signalizē to, ka darbinieki vēl nav pilnībā atgriezušies darba vietās – pasažieru skaits vēl ir krietni zem pagājušā gada līmeņa. Piegāžu ķēžu sarežģītība un virzība uz tieši-laikā loģistiku, kas normālos apstākļos uzlabo efektivitāti un samazina izmaksas, šobrīd ievērojami sarežģī situāciju. Piemēram, ražošana kādā rūpnīcā var nesākties pat tad, ja visi darbinieki ir gatavi strādāt, jo nav iespējams saņemt komponentes no citas rūpnīcas, kura dažādu iemeslu dēļ vēl nav uzsākusi ražošanu. Šobrīd jau ir ziņas par rūpnīcu slēgšanu arī citās vīrusa skartajās valstīs, piemēram, "Hyundai" ražotne Dienvidkorejā slēgta, jo darbiniekam atklāts "Covid-19". Šī izejmateriālu un beigās – galaprodukta – piegāžu kavēšanās negatīvi ietekmē visus uzņēmumus konkrētajā piegāžu ķēdē un arī gala patērētāju.

Akciju tirgos, kas sākotnēji uz ziņām par vīrusu reaģēja minimāli, šobrīd redzamas panikas pazīmes. Lielāko ASV uzņēmumu akciju indekss "S&P 500" pieredzējis straujāko korekciju (jeb cenu kritumu no pīķa par 10% – 20%) indeksa vēsturē.

"Covid-19" ietekme atspoguļojas un vēl atspoguļosies arī preču un pakalpojumu cenās. Izejmateriālu, piemēram, metālu un naftas cenas krīt līdz ar pasaules pieprasījuma kritumu. Taču, vīrusa izplatība ir šoks ne tikai pieprasījumam, bet arī piedāvājumam, tādēļ ietekme uz cenām var būt divējāda. No vienas puses, vājš pieprasījums spiež cenas uz leju. No otras puses, svarīgāks par pieprasījuma vājumu var kļūst piedāvājuma trūkums, un tad spiediens uz cenām ir augšupvērsts. Piemēram, pasaules tirdzniecības bremzēšanās veicina cenu kritumu dažādu sauskravu (piemēram, ogļu, rīsu utt.) jūras pārvadājumiem. Savukārt citā loģistikas ķēdes pusē ir konteineri, kam bija jāceļo no Ķīnas uz Eiropu. Tie ilgu laiku bija iestrēguši Ķīnas ostās, kas savukārt izraisījis konteineru trūkumu Eiropā, un strauju to cenu kāpumu.

Jāsecina, ka ietekme no "Covid-19" izplatības ir daudzšķautņaina, un ir ļoti maz skaidrības par to, kā tas galu galā ietekmēs pasaules un Latvijas ekonomiku. Turklāt ekonomiku ietekmē arī sabiedrības reakcija uz ziņām par vīrusu. Pat cilvēki netieši skartajos reģionos atceļ ceļojumus, izvairās no iepirkšanās centriem, varbūt pat neiet uz darbu, baidoties no jaunās infekciju slimības, un arī tas bremzē izaugsmi. Ietekme būs atkarīga no tā, cik tālu vīruss izplatīsies, un cik ilgs laiks paies līdz situācija normalizēsies. Jāņem vērā arī tas, ka liela nozīme būs valstu atbildes reakcijām. Ķīnas valdība un centrālā banka jau veic ekonomiku stimulējošus pasākumus, un visdrīzāk citas pasaules valstis sekos šim piemēram, lai pārtrauktu negatīvo notikumu spirāli.

Iekšēju satricinājumu, neveiksmīgu apstākļu sakritības un vāja ārējā pieprasījuma rezultātā Latvijas ekonomikas izaugsme 2019. gadā bijusi viena no lēnākajām pēdējo 10 gadu laikā, savukārt "Covid-19" vīrusa straujā izplatību pasaulē ir radījusi riskus arī ekonomikā un šī gada sākumā izteiktās ekonomikas izaugsmes prognozes jau ir novecojušas. Kā Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni Latvijas IKP audzis vien par 1,0%, savukārt gadā kopumā Latvijas ekonomika augusi tikai par 2,2%. Tikmēr Lietuvā, kā arī Igaunijā izaugsme pērn saglabājās 4% līmenī un tas norāda, ka Latvijas vājais ekonomiskais sniegums lielā mērā ir saistīts ar iekšējiem faktoriem, piemēram, tranzīta kravu samazinājumu, problēmām banku nozarē, izmaiņām Igaunijas akcīzes likmēs, strauju koksnes cenu kritumu, kā arī ierobežojošu fiskālo politiku.

Skatoties uz 2019. gada 4. ceturkšņa rezultātiem lielu pārsteigumu nav. Salīdzinājumā ar 2018. gada nogali samazinājusies apstrādes rūpniecības (-0,2%), būvniecības (-0,5%), transporta nozare (-6,5%) un finanšu pakalpojumu (-10,7%) izlaide, kā arī produktu nodokļu (-0,4%) iekasēšana, savukārt pieaugusi tirdzniecības (+3,6%), profesionālo pakalpojumu (+6,1%), kā arī viesnīcu un restorānu (+8,8%) nozaru izlaide. Taču ir skaidrs, ka pērnā gada ekonomikas sniegums šobrīd vairs nav īpaši aktuāls un gada sākumā izteiktās ekonomikas izaugsmes prognozes ir novecojušas ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē kopumā. Piemēram, ja vēl februāra vidū "Covid-19" vīrusa negatīvā ietekme uz globālo ekonomikas izaugsmi tika lēsta ap 0,2 procentpunktiem, tad šobrīd jau ir pamatotas bažas par pasaules ekonomikas nokļūšanu recesijā un vīrusa radītās ekonomiskās izmaksas aug ar katru dienu.

No ekonomikas viedokļa problēma ar "Covid-19" ir ne tikai pārrāvumi ražošanas ķēdēs, tūrismā un citos ekonomikas sektoros. Tie ir pārejoši šoki un no tiem var salīdzinoši ātri atgūties. Taču ASV un Eiropa jau pirms vīrusa parādīšanas balansēja uz recesijas robežas, parāda līmeņi pasaulē kopumā ir augsti, savukārt monetārās politikas instrumenti ar ko mīkstināt negatīvu ekonomikas šoku ietekmi ļoti ierobežoti. Līdz ar to pasaules ekonomikā šobrīd nav labs brīdis nekāda veida satricinājumiem un arī finanšu tirgos sākotnēji optimistiskais skats uz vīrusa ekonomisko ietekmi ir pilnībā izzudis. Vadošais ASV akciju indekss pēdējās nedēļas laikā sarucis par 10% un tā ir straujākā akciju cenu indeksa korekcija ASV finanšu tirgus vēsturē. Finanšu tirgi šobrīd signalizē par strauji augošu recesijas varbūtību ASV un Eiropā, kā arī citviet, tādēļ pasaules un, domājams, arī Latvijas ekonomikā šogad gaidāms sliktākais gads kopš 2009. gada.

Vīrusa kontekstā ekonomika protams ir otrā plāna jautājums un prioritāte ir veselības nozares nodrošināšana ar nepieciešamajiem resursiem, kā arī pasākumu īstenošana vīrusa izplatības ierobežošanai. Taču turpmākajos mēnešos, visticamāk, nāksies domāt arī par vīrusa ietekmes ekonomisko aspektu. No valsts puses šobrīd galvenais nodrošināt nepieciešamos līdzekļus ārkārtas situācijas novēršanai, taču citās jomās straujas izmaiņas veikt nevajadzētu un nepieciešamības gadījumā vajadzētu ļaut pieaugt budžeta deficītam. Šobrīd ir grūti prognozēt, ar cik būtiskiem satricinājumiem ekonomika saskarsies un iespējams šeit būs nepieciešama arī koordinēta rīcība Eiropa līmenī.

Arī Latvijas ekonomika šis noteikti nav labs brīdis jauniem satricinājumiem. Ekonomikas izaugsme jau ir ļoti lēna un, lai arī mums ir veiksmīgi izdevies izvairīties no nokļūšanas FATF "pelēkajā sarakstā", kā arī ir uzlabots Latvijas kredītreitings, taču risku joprojām ir daudz un gada sākums ekonomikā arī ir bijis piesardzīgs. Latvijas ekonomikas īstermiņa rādītājos janvārī un februārī uzlabojumi nav vērojami, patērētāju noskaņojums ir pasliktinājies un tranzīta kravu apjoms turpina samazināties. Tas nozīmē, ka arī bez vīrusa negatīvas ietekmes Latvijas ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, būtu bijusi zem 2%. Šobrīd ir ļoti grūti prognozēt vīrusa ietekmi uz ekonomiku, taču šī brīža aplēses liecina, ka tā varētu būt robežās no 0,5% līdz 1,5% no IKP, lai arī situācija ir ļoti mainīga un iespējami arī negatīvāki scenāriji. Tas nozīmē, ka Latvijas IKP izaugsme šogad nepārsniegs 1,5% un nevaram izslēgt arī IKP kritumu. Tomēr šis satricinājums būs parejošs, savukārt Latvijas iekšējā ekonomika ir gana noturīga. Kopējais saistību līmenis ir zems, ārējā tirdzniecība sabalansēta un mājokļu tirgus saprātīgā līmenī. Arī UIN reforma pērnā gada laikā ir uzlabojusi uzņēmumu finansiālo situāciju, kas var izrādīties nozīmīgs buferis šogad.

Ārējā pieprasījuma bremzēšanās un iekšzemes izaugsmes tempu palēninājums ir rezultējies kūtrā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē – 2019. gada pēdējā ceturksnī Latvijas tautsaimniecība it kā negribīgi un gausi, tomēr ir ķepurojusies virs ūdens. Arī vērtējums par to bez lielas līksmes, bet arī bez asarām – tā varēja gaidīt, nekas izcils, bet varēja būt arī sliktāk. Krīžu runu, tarifu karu, Austrālijas meža ugunsgrēku, koronavīrusa u.c. globālu satricinājumu fonā jebkas ar pozitīvu zīmi nupat šķiet kā gluži uzteicams sniegums.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes precizētajiem datiem 2019. gada 4. ceturksnī IKP audzis par 0,1% salīdzinājumā ar 3. ceturksni un par 1,0% salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Interesanti, cik atšķirīgs ir bijis 2019. gads no ekonomiskās analīzes viedokļa, cik nozīmīgi ir mainījušies pieprasījuma un piedāvājuma faktori, salīdzinot gada sākumu un tā izskaņu. Gada laikā iepriekš novērotā piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte – darbaspēka trūkums un ražošanas jaudu noslodze kā problēmas būtiski samazinājās, par galveno ierobežojošo faktoru kļūstot nepietiekamam pieprasījumam.

Tomēr ne viss ir mainījies, piemēram, privātais patēriņš ir saglabājis samērā stabilu izaugsmi un nodrošinājis nozīmīgāko artavu IKP izaugsmē no izlietojuma puses. Privātā patēriņa kāpumu galvenokārt uztur vidējās neto darba algas pieaugums un labāka mājsaimniecību finanšu situācija, kas ļauj saglabāt patērēšanas un uzkrāšanas paradumus, pēkšņi neveidojot nozīmīgus piesardzības uzkrājumus bažās par nebaltām dienām, kā tas notika, aizsākoties krīzei pirms desmit gadiem, un to padziļināja. Ar atsevišķām svārstībām kopumā patērētāju noskaņojums visa gada laikā ir saglabājies virs ilgtermiņa vidējā līmeņa. Privātais patēriņš patlaban un arī 2020. gadā saglabās galvenā ekonomikas stabilizatora lomu, lai gan izaugsme ir nedaudz palēninājusies.

Savukārt investīcijām 2019. gadā pieauguma tempi būtiski saruka, 4. ceturksnī noslīdot jau negatīvā zonā. Salīdzinājumam: 2018. gadā ieguldījumu izaugsme sasniedza 13-18% apmēru. Investoru piesardzīgums 2019. gadā palielinājās un atsevišķos gadījumos iepriekš iecerēti investīciju plāni tika atlikti. Ārējās vides nenoteiktības un ārējā pieprasījuma vājināšanās apstākļos arī eksporta izaugsme palēninājusies, it īpaši preču sektorā.

No nozaru puses, kā jau bija gaidāms, pozitīvāks sniegums ir uz iekšzemes patēriņu vērstajam pakalpojumu sektoram – veselībai, izklaidei, profesionālajiem pakalpojumiem. Savukārt ar eksportu vairāk saistītajai apstrādes rūpniecībai, tranzīta un finanšu pakalpojumiem (nerezidentus apkalpojošajā segmentā) vērojama bremzēšanās. Izņēmums ir tūrisma nozare, kas ir uz eksportu vērsta, bet demonstrē lielisku izaugsmi.

Saglabājoties augstai nenoteiktībai ārējos tirgos, 2020. gadā IKP izaugsme attīstīsies līdzīgā tempā kā 2019. gadā – joprojām nozīmīgāko devumu izaugsmē nodrošinās privātais patēriņš. Lielāku risku vājākai izaugsmei rada investīciju dinamika, kas jūtīgāk reaģē uz tautsaimniecības cikliskajām pārmaiņām.

Spriežot pēc ažiotāžas ap koronavīrusu, šis faktors var patiešām ietekmēt kā globālās, tā Latvijas tautsaimniecības norises un rada lejupvērstus riskus prognozēm. Medicīniski izvērtējumi un salīdzinājumi ar citu vīrusu ietekmi un upuru skaitu lai paliek veselības ekspertu ziņā. Bet ir skaidrs, ka globālajai tirdzniecībai tas jau savus posta darbus ir sācis nodarīt, turklāt šī ažiotāža var ietekmēt jebkura iedzīvotāja lēmumus par ceļojumiem, publisku pasākumu apmeklēšanu u.c., kas nenoliedzami atbalsosies arī makroekonomiskajos rādītājos un atsevišķu nozaru (piemēram tūrisma un izklaides industrijas) sniegumā.

Galīgie 4.ceturkšņa un visa 2019. gada IKP dati apstiprina, ka ekonomikas pieaugums pērnā gada nogalē Latvijā gandrīz apstājās. 4.ceturksnī IKP gada griezumā pieauga par 1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni – par 0,1%.

2019. gadā kopumā IKP auga par 2,2%.

Pērn bija milzīgi nozaru attīstības kontrasti, kas vienlaikus ilustrē problēmu – pērnā gada lēnās izaugsmes iemeslus un risinājumu – ekonomikas struktūras maiņu. Vairākas pakalpojumus eksportējošas nozares attīstījās ļoti sekmīgi. Piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos pievienotā vērtība auga par 8%. Komercpakalpojumu nozares auga par 6,5%. Informācijas un sakaru pakalpojumi kopumā auga neparasti lēni, par 2%, bet izteikti uz eksportu orientētā programmēšana auga par 9,1%. Par spīti finanšu un transporta pakalpojumu krīzei, kopumā pakalpojumu eksports auga par 5,4%. Lielākā nelabvēlīgā ietekme ar 4% kritumu bija transportam, bet visstraujāk jeb par 8,8% pievienotā vērtība samazinājās finanšu pakalpojumos. Apstrādes rūpniecība auga gandrīz tāpat kā ekonomika, par 2,1%, bet visstraujākais kāpums bija lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (+12,8%), šai nozarei ļoti patīk "šūpoties".

Mērot izmaiņas no izlietojuma puses, galvenais enerģijas avots, pateicoties tā īpatsvaram ekonomikā, bija privātais patēriņš, kas palielinājās par 2,8%. Ieguldījumi pamatlīdzekļos, kas 2019.gadā auga par veselīgu 3,1%, ceturtajā ceturksnī jau iegāja mīnusos, ir bažas par investīciju ietekmi arī šogad. Eksports pērn auga par 2,0%, bet imports par 2,3%. Par spīti lēnai izaugsmei, kopējais atalgojuma pieaugums nominālā izteiksmē bija visnotaļ iespaidīgs, 8,6% jeb vairāk nekā 5% reālā izteiksmē, bet tam ir sava "cena", peļņas kāpums gandrīz apstājās.

Ja nebūtu vīrusa epidēmijas gaidāmās ietekmes uz pasaules ekonomiku, tad varētu prognozēt, ka šogad IKP pieaugums Latvijā būs starp 1% un 2%. Šobrīd par tuvāko nākotni nevar pateikt gandrīz neko. Epidēmijai noteikti būs arī pozitīva ietekme, piemēram, pasūtījumu pārcelšana no Āzijas uz Eiropu, taču kopumā tā būs nelabvēlīga. Pasaules ekonomikas recesija, ar ko parasti saprot pasaules kopprodukta (pēc pirktspējas paritātes) noslīdēšanu zem 2,5%, jau ir kļuvusi grūti novēršama. Dīkstāvju radīto ražošanas kritumu Ķīnā kompensēt vairs nav iespējams, piegādes ķēdes jau ir traucētas. Tūrisms, ko mēdz uzskatīt par pasaules ekonomikas lielāko nozari, ir krīzē.

Latvijas ekonomikas izaugsmi 2019. gadā krasi samazināja vēsturiski izveidojusies eksporta specializācija apvienojumā ar nelabvēlīgiem pavērsieniem ārējos tirgos. Pēckrīzes periodā ekonomikas izaugsmi virzīja galvenokārt augstas pievienotās vērtības pakalpojumu, metālapstrādes un mašīnbūves, arī tehniski modernu kokapstrādes un arī citu ražošanas uzņēmumu attīstība. Taču eksporta struktūrā joprojām pārāk liela daļa bija izejvielu tranzītam, reputācijas risku radošiem finanšu pakalpojumiem, arī koksnes standartproduktu ražošanai. Liktenis bija lēmis, ka sliktie scenāriji šajās nozarēs piepildījās vienlaicīgi. Pārējās Baltijas valstis no minēto preču un pakalpojumu eksporta ir mazāk atkarīgas, turklāt tām straujās izaugsmes laikā izdevās "iešūpot" mājokļu tirgu un kreditēšanas ciklu. Šo iekšējā tirgus nozaru atbalsts izaugsmei pērn būtu ļoti noderējis. Nelabvēlīgs faktors ir arī vājā pārvaldes kvalitāte valsts galvaspilsētā. Kā rāda Liepājā notiekošais metālapstrādes un mašīnbūves investīciju bums, pašvaldību darbam ir milzīga nozīme. Neveiksmīgo sakritību dēļ Latvijas ekonomika ir kļuvusi par "Baltijas dusošo skaistuli", citējot "Luminor" galveno ekonomistu Lietuvā Žigimantu Mauricu. Tās potenciāls ir liels, bet tas netiek izmantots. Ar laiku tirgus visu sakārtos, aizejošo nozaru vietā stāsies augošās nozares, pārņemot atbrīvoto darbaspēku, telpas un infrastruktūru, taču laiks būs zaudēts.

Runājot par ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā – turpmākajos gados, aina ir labvēlīga. Mainoties nozaru struktūrai, izaugsmes temps paātrināsies. Tāpat, jo lielākas nepatikšanas būs šogad, jo ātrāks būs pieauguma temps 2021.-2022. gadā. Lai kāda būs epidēmijas ietekme, tā būs pārejoša.

Bažas par šo gadu nedaudz mazina tas, ka patērētāju un uzņēmumu noskaņojuma dati pašā gada sākumā uzlabojās. Ir pieejami dati arī no februāra sākuma, tātad brīža, kad par "Covid-19" vīrusa riskiem jau bija zināms. To ietekmi jau var nojaust mazumtirdzniecības noskaņojuma indeksā. Savukārt pakalpojumu nozares (izņemot mazumtirdzniecību) datos jūtama tranzīta nozares ķibeļu atblāzma. Savukārt patērētāju un ražotāju noskaņojums uzlabojas. Strauji palēcies ražotāju vērtējums par pārdošanas cenām, kas ļauj cerēt, ka koksnes tirgus sāk izkļūt no krīzes, lai arī ziņas no tirgiem pagaidām ir pretrunīgas.

Šobrīd ar prognozēšanu tiešām labāk nenodarboties. "Covid-19" ietekme uz ekonomiku būs liela arī tad, ja izrādīsies, ka bažas ir bijušas pārspīlētas, piemēram, ļoti ātri tiek atrasts efektīvs imunizēšanas vai ārstēšanas līdzeklis. Vai arī – vīrusa izplatīšanos izdosies noslāpēt, kā tas izdevies Ķīnai, ja var ticēt šīs valsts datiem. Ir arī iespējams, ka vēl ilgi šis gads būs atskaites punkts vēsturē, daudz runās par laiku pirms un pēc Epidēmijas. Dzīvojam ļoti interesantos laikos. Tas ne vienmēr ir patīkami un droši.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, "Brexit", lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1%.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6%.

Lai arī lēnākos tempos, turpina augt arī preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2019. gadā sasniedza 18,3 miljardus eiro. Salīdzināmās cenās, jeb izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi, preču un pakalpojumu eksports pērn auga par 2%. Straujāk pieauga pakalpojumu eksports (par 5,7%), kamēr preču eksporta kāpums sasniedza vien 0,4%.

Nozaru griezumā 2019. gadā būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē bija tirdzniecības nozarei (pieaugums par 4,1%), ko sekmēja gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības apjomu kāpums. Strauja izaugsme pērn bija vērojama arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē (par 12,8%), ko lielā mērā ietekmēja augstā graudu raža. Strauja izaugsme aizvadītajā gada bija arī ēdināšanas pakalpojumos (par 11,2%), datorprogrammēšanā un konsultēšanā (par 9,1%), kā arī komercpakalpojumos (par 6,5%).

Apstrādes rūpniecība 2019. gadā pieauga par 2,1%. Vienlaikus tendences apakšnozarēs ir ļoti atšķirīgas. Lielākajā nozarē – kokapstrādē ražošanas apjomi pērn saglabājās 2018. gada līmenī. Nozari ietekmēja gan Lielbritānijas izstāšanās process no ES, gan apjomīgais produkcijas cenu kritums saistībā ar egļu mizgrauža izplatību Eiropā. 2019. gadā ražošanas apjomi saruka pārtikas rūpniecībā, būvmateriālu un mēbeļu ražošanā. Vienlaikus stabils pieaugums 2019. gadā turpinājās metālapstrādē, elektronikas, kā arī elektrisko iekārtu ražošanas nozarēs.

2019. gadā būvniecības nozares izaugsme sasniedza 2,9%, kas bija ievērojami lēnāka izaugsme nekā gadu iepriekš. Turklāt pagājušā gada 4. ceturksnī būvniecības apjomi pat saruka (par 0,5%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Lēnāka nozares izaugsme bija gaidāma, jo iepriekš tika pabeigti dažādi apjomīgi privāto investoru projekti (piemēram, "Ikea" un "Akropoles" veikalu celtniecība), savukārt ES fondu investīciju apjoms 2019. gadā faktiski saglabājās 2018. gada līmenī.

2019. gadā samazinājums bija vērojams finanšu nozarē, transporta pakalpojumos (saruka gan pārvadāto kravu apjomi, gan ar to apkalpošanu saistītās transporta palīgdarbības), kā arī ražošanas apjomiem enerģētikas nozarē.

Augstāk minētie fakti turpinās ietekmēt ekonomiku arī šogad. Papildu tam aizvien nopietnāk globālās ekonomikas attīstības nenoteiktību ietekmē koronavīrusa izplatība. Ņemot vērā augsto nenoteiktību, Latvijas ekonomikas izaugsme 2020. gadā būs ļoti mērena un visdrīzāk nebūs straujāka kā pērn. Pašreizējās prognozes liecina, ka IKP šogad varētu augt 2% robežās.

2019. gada ceturtajā ceturksnī Latvijas ekonomiskā izaugsme noslīdēja līdz 1,0%, kas ir vājākais ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps aizvadītā gada laikā, turklāt tā ir zemākā izaugsme kopš 2016. gada trešā ceturkšņa. Tādējādi 2019. gadā kopumā Latvijas tautsaimniecības izaugsme bija 2,2%, informē Centrālā statistikas pārvalde.

Izaugsmes sabremzēšanos 2019. gada pēdējā ceturksnī noteica nelabvēlīga attīstība vairākos tautsaimniecības sektoros, piemēram, transportā, kur ceturtajā ceturksnī strauji saruka kravu apgrozījums ostās un pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms. Finanšu pakalpojumu pievienotā vērtība ceturtajā ceturksnī bija par 10,7% zemāka nekā pirms gada. Apstrādes rūpniecības samazinājumu par 0,2% noteica kritums kokrūpniecības izlaidē un mašīnbūvē. Ceturtajā ceturksnī nedaudz samazinājās arī būvniecības sektora radītā pievienotā vērtība – par 0,5%, ko noteica specializēto būvdarbu apjomu sarukums, kamēr inženierbūvniecības un ēku būvniecības apjomi uzrādīja stabilus pieaugumus.

Savukārt 2019. gadā kopumā straujāk augošās nozares Latvijas ekonomikā bija lauksaimniecība, kā arī vairākas pakalpojumu nozares – veselība un sociālā aprūpe, izmitināšana un ēdināšana, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, kā arī māksla un izklaide. Par 4,1% palielinājās tirdzniecības nozares radītā pievienotā vērtība. Tas norāda, ka 2019. gadā Latvijas ekonomisko izaugsmi virzīja iekšzemes pieprasījuma pieaugums, ko noteica iedzīvotāju ienākumu kāpums un sarūkošais bezdarbs. Tādējādi privātais patēriņš pērn palielinājās par 2,9%.

Tajā pašā laikā preču un pakalpojumu eksports pieauga lēnāk – par 2,0%. Tas bija saistīts ar pasaules ekonomiskās izaugsmes vājināšanos un pieprasījuma samazināšanos ārējos tirgos. Līdz ar to uz eksportu orientēto nozaru attīstība 2019. gadā bija ierobežota – apstrādes rūpniecības izaugsme bija mērena, sasniedzot 2,1%. Papildus ārējā pieprasījuma vājumam, kas ietekmēja atsevišķas apakšnozares, apstrādes rūpniecības straujāku izaugsmi kavēja koksnes cenu lejupslīdošā dinamika, kā rezultātā krita kokrūpniecības uzņēmumu apgrozījums. Tajā pašā laikā spēcīgu izaugsmi pērn spēja noturēt gatavo metālizstrādājumu, elektrisko iekārtu, kā arī datoru un elektronisko iekārtu ražotāji.

Transporta nozarē 2019. gadā tika reģistrēts sarukums par 4%. To noteica kravu tranzīta kritums caur Latvijas ostām, Krievijai pārorientējot kravas uz savām Baltijas jūras ostām un krītoties pieprasījumam pēc Krievijas oglēm pasaules tirgos. Transporta sektora perspektīvas arī šim gadam neiepriecina, un jau janvārī salīdzinājumā ar 2019. gada janvāri kravu apgrozījums Latvijas ostās saruka par 28,8%, un dzelzceļā pārvadāto kravu apjoms tajā pašā laika periodā samazinājās pat uz pusi – par 52,2%.

2019. gadā kritumu uzrādīja arī finanšu un apdrošināšanas nozare. Samazinoties nerezidentu apkalpošanas biznesam un sarūkot finanšu pakalpojumu eksportam, nozares pievienotā vērtība pērn samazinājusies par 8,8%. Līdz ar to arī nozares īpatsvars ekonomikā ir būtiski samazinājies, 2019. gadā veidojot 3,2%. Pievienotās vērtības kritums nozarē ir saistīts ar Latvijas centieniem uzlabot finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, kas ir devusi rezultātus un Latvijai ir izdevies izvairīties no Finanšu darījuma darba grupas (FATF) "pastiprinātās uzraudzības" mehānisma jeb iekļaušanas tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā". Pretējā gadījumā Latvijas ekonomika saskartos ar vēl vienu izaugsmi bremzējošu faktoru.

Investīciju apjoms 2019. gadā pieauga par 3,1%, kas ir piecas reizes lēnāks kāpums nekā 2018. gadā, kad bruto pamatkapitāla veidošana bija pieaugusi par 15,8%. Investīciju aktivitātes sarukums pērn ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma stabilizēšanos iepriekšējā gada līmenī, tam saglabājoties aptuveni tādā pašā apjomā arī šogad un nākamgad. Tādējādi investīciju apjoms Latvijas ekonomikā vidējā termiņā pieaugs mēreni, un papildus ES fondiem liela nozīme būs arī privātajām investīcijām. Līdz ar lēnāku investīciju pieaugumu 2019. gadā vājāku izaugsmi uzrādīja būvniecības sektors, kur būtiska ietekme ir ES fondu finansējumam. Pērn būvniecības nozares pievienotā vērtība bija par 2,9% augstāka nekā pirms gada, ko noteica vājie inženierbūvniecības un specializēto būvdarbu apjomi. Pozitīvi, ka šā gada janvārī valsts kapitālie izdevumi gada griezumā bija palielinājušies par 15,1%, kas attiecīgi atspoguļosies augstākos investīciju apjomos.

Mēneša sākumā Finanšu ministrija (FM) aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes, šim gadam Latvijai nosakot piesardzīgu ekonomiskās izaugsmes tempu 2,2% apmērā. Šis ir ļoti izaicinošs periods, lai izstrādātu ekonomiskās attīstības prognozes, ņemot vērā, cik daudz un cik nopietni riski šobrīd skar gan Latvijas, gan visas pasaules ekonomiku. Jaunais "Covid-19" vīruss ir starp svarīgākajiem riskiem, kurš vispasaules aktualitāti guva jau janvāra otrajā pusē, taču joprojām ir grūti prognozēt tā izplatību un tā potenciālo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi. Šā gada 13. februārī Eiropas Komisija (EK) publicēja savas jaunākās prognozes, kurās Latvijas ekonomiskā izaugsme 2020. gadam noteikta ļoti tuvu FM prognozei – 2,3% līmenī. Šajās EK prognozēs arī nav ietverti ar "Covid-19" vīrusa izplatību saistītie riski un to ietekme uz Latvijas izaugsmes perspektīvām. Savas prognozes EK pārskatīs pavasarī, kurās attiecīgi arī būs iekļauts ar "Covid-19" radītās ekonomiskās ietekmes novērtējums.

Tajā pašā laikā EK apkopotais jaunākais ekonomiskā sentimenta indekss (ESI) 2020. gada februārī ir uzlabojies jau ceturto mēnesi pēc kārtas gan Latvijā, gan visā ES. Interesanti, ka arī globālās ekonomiskās politikas nenoteiktības indekss šā gada sākumā ir uzrādījis samazināšanās tendenci. Tas rada zināmas pretrunas par to, kāds noskaņojums valda pasaulē, ja salīdzina šādu indikatoru rādītājus un medijos pieejamo informāciju. Taču, visticamāk, šā gada pirmā ceturkšņa izaugsme pasaulē būs krietni vājāka nekā iepriekš prognozēts, un zināmu ietekmi tas atstās arī uz Latvijas ekonomiku.