2019. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 076 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2018. gadu, vidējā alga palielinājās par 72 eiro jeb 7,2%.
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 793 eiro jeb 73,7% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 6,8%, uzrādot par 0,4 procentpunktiem zemāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.
Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu (2019. gadā par 2,8%), bija 3,9%.
Darba samaksas mediāna 832 eiro
Bruto darba samaksas mediāna 2019. gadā bija 832 eiro. Salīdzinot ar 2018. gadu (774 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums par 7,5%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2019. gadā bija 613 eiro un gada laikā tā pieauga par 7,1%. Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem. Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Bruto darba samaksas fonds 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, palielinājās par 8,0% jeb 724,7 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,7% jeb 5,3 tūkstošiem.
Privātajā sektorā darba samaksa auga straujāk
2019. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1 067 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1 103 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 1 055 eiro.
Privātajā sektorā algas augušas straujāk – par 7,6% gadā, sabiedriskajā – par 6,8%, bet vispārējās valdības sektorā – par 7,1% gadā.
Veselības un sociālās aprūpes nozarē lielākais darba samaksas kāpums
Salīdzinot ar 2018. gadu, pērn vidējā darba samaksa pieauga visās jomās. Visstraujāk (pieaugums 13,2%) darba samaksa auga veselības un sociālās aprūpes nozarē. Straujš kāpums bija arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 10,9%, būvniecībā – 10,3%, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē – 9,8% un ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – 9,2%.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē atalgojuma kāpumu ietekmēja pilnas slodzes darbinieku skaita samazinājums, kamēr darba samaksas fonds pieauga. Pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds auga straujāk par darbinieku skaitu.
Septiņās nozarēs vidējā darba samaksa virs vidējās valstī
2019. gadā septiņās nozarēs vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī – finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē.
Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (767 eiro), citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) nozarē (819 eiro) un izglītībā (866 eiro).
Latgalē vidējā alga par 38% zemāka nekā Rīgā
Vidējā mēneša bruto darba samaksa 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, visstraujāk pieauga Pierīgā un Zemgales reģionā – attiecīgi par 8,4% un 7,9%. Zemāks pieaugums bija Kurzemē – 7,4%, Vidzemē un Latgalē – 7,1% katrā. Savukārt viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Latgalē – 751 eiro, kas ir par 38% mazāk nekā Rīgā (1 206 eiro).
4. ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas bija 1 114 eiro
2019. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 114 eiro, un gada laikā tā pieauga par 6,9%, kas ir zemākais gada pieauguma temps, salīdzinot ar pārējiem 2019. gada ceturkšņiem. 2019. gada 4. ceturksnī neregulāro piemaksu un prēmiju īpatsvars kopējā darba samaksā bija 7,1% (pārējos ceturkšņos ap 5,0%).
2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa auga privātajā sektorā – par 7,5%, sabiedriskajā sektorā – par 6,1%, vispārējās valdības sektorā – par 7,2%.
Salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 2,8%. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 2,9%, privātajā – 2,7%. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 3,1%.
Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 818 eiro, un salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni tā pieauga par 6,5%. Salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, pieaugums bija 2,8%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
