2019. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 076 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2018. gadu, vidējā alga palielinājās par 72 eiro jeb 7,2%. Savukārt bruto darba samaksas mediāna 2019. gadā bija 832 eiro. Salīdzinot ar 2018. gadu (774 eiro), tā auga nedaudz straujāk nekā vidējā aritmētiskā darba samaksa – pieaugums par 7,5%. Ekonomistu ieskatā, turpinoties vīrusa ekspansijai, algu kāpums var strauji palēnināties, jo darba tirgū parādīsies stress, iespējams bezdarba pieaugums. Tomēr daudzviet algu kāpums jau ir panākts, iebudžetēts, kā dēļ īstermiņā kāpums pilnībā neizsīks.
"Pērnā gada nogalē algu kāpuma temps bremzējās, taču pavisam nedaudz, līdz 6,9%, 4. ceturksnī vidējam līmenim sasniedzot 1114 eiro. Lai kādas būtu neskaidrības par pasaules ekonomikas nākotni, arī šobrīd jeb 2020. gada pirmajā ceturksnī nav pamata uztraukties par darba tirgus labsajūtu. Iespējams, ka pirmie nepatikšanu signāli parādīsies otrajā ceturksnī. Pat vislabākajos scenārijos šis būs grūts gads tūrismā un sabiedriskajā ēdināšanā strādājošajiem," uzskata bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Pagaidām darba tirgus joprojām ir silts, kas ļauj nesteigties ar krasi negatīvu scenāriju zīmēšanu. Tādēļ, sekojot inercei, tuvākajos ceturkšņos algas turpinās tiekties uz jaunām virsotnēm. Ja bija sagaidāms, ka šogad tempiem jāpalēninās līdz aptuveni 6,5%, tad, turpinoties vīrusa ekspansijai, kāpums var strauji palēnināties līdz 3-4%, jo darba tirgū parādīsies stress, iespējams bezdarba pieaugums," vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
