Vīruss var sabremzēt algu pieaugumu un pat audzēt bezdarba līmeni, lēš ekonomisti  (129)

"Pērnā gada nogalē algu kāpuma temps bremzējās, taču pavisam nedaudz, līdz 6,9%, 4. ceturksnī vidējam līmenim sasniedzot 1114 eiro. Lai kādas būtu neskaidrības par pasaules ekonomikas nākotni, arī šobrīd jeb 2020. gada pirmajā ceturksnī nav pamata uztraukties par darba tirgus labsajūtu. Iespējams, ka pirmie nepatikšanu signāli parādīsies otrajā ceturksnī. Pat vislabākajos scenārijos šis būs grūts gads tūrismā un sabiedriskajā ēdināšanā strādājošajiem," uzskata bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Pagaidām darba tirgus joprojām ir silts, kas ļauj nesteigties ar krasi negatīvu scenāriju zīmēšanu. Tādēļ, sekojot inercei, tuvākajos ceturkšņos algas turpinās tiekties uz jaunām virsotnēm. Ja bija sagaidāms, ka šogad tempiem jāpalēninās līdz aptuveni 6,5%, tad, turpinoties vīrusa ekspansijai, kāpums var strauji palēnināties līdz 3-4%, jo darba tirgū parādīsies stress, iespējams bezdarba pieaugums," vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Vienlaikus Latvijas Bankas ekonomists Miķelis Zondaks teic, ka, lai gan Latvijā atalgojuma pieauguma temps nedaudz samazinās, tas arvien saglabājas augsts. Tas liecina par Latvijas ienākumu līmeņa tuvināšanos Eiropas Savienības valstu līmenim un vienlaikus atgādina darba devējiem, ka arvien vairāk jādomā, kā noturēt darbiniekus un saglabāt konkurētspēju.

"Nākotne šobrīd ir tīta lielā nenoteiktības miglā, ņemot vērā jaunā koronavīrusa uzliesmojumu. Šobrīd vēl nav skaidrs, cik ļoti organizēti pasākumi, kas vērsti uz šī vīrusa izplatīšanas ierobežošanu, kā arī iedzīvotāju "baiļu faktors" ietekmēs ekonomikas attīstību. Šobrīd prognozējam, ka vidējā bruto alga šogad varētu vēl nedaudz atslābt un augt par aptuveni 6,5%," prognozē "Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Pērn bruto darba palielinājās par 7,2 %. Neto darba samaksas kāpums bija 6,8%, bet reālā alga (atņemot inflāciju) palielinājās par 3,9%. 2019. gada beigās bruto alga sasniedza 1114 eiro, bet kāpuma temps palēninājās līdz 6,9%, kas joprojām vērtējams kā augsts.

Vērtējot darba samaksas tendences joprojām atrodamies pozīcijās, no kurām prognozējams algu pieaugums. Gada sākumā prognozes solīja, ka kāpums saglabāsies, kaut arī temps kritīsies. Šobrīd veidojas apstākļi, lai pieauguma tempa kritums īstenotos straujāk, kaut arī grūti prognozēt potenciālo darba devēju reakcijas ātrumu un vērienu uz esošajiem un iespējamajiem pavērsieniem. Pagaidām darba tirgus joprojām ir silts, kas ļauj nesteigties ar krasi negatīvu scenāriju zīmēšanu. Tādēļ, sekojot inercei, tuvākajos ceturkšņos algas turpinās tiekties uz jaunām virsotnēm. Ja bija sagaidāms, ka šogad tempiem jāpalēninās līdz aptuveni 6,5%, tad, turpinoties vīrusa ekspansijai, kāpums var strauji palēnināties līdz 3-4%, jo darba tirgū parādīsies stress, iespējams bezdarba pieaugums. Tomēr daudzviet algu kāpums jau ir panākts, iebudžetēts, kā dēļ īstermiņā kāpums pilnībā neizsīks. Ilgāka termiņa prognozes ir kļuvušas nekonkrētas, atkarīgas no vīrusa izraisītās turbulences attīstības scenārija. Vīrusa ekspansijai apsīkstot, ekonomiskā aktivitāte atjaunosies un tendences darba samaksas izmaiņās piedzīvos vien īslaicīgas korekcijas.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā bruto alga jeb alga "uz papīra" pērn palielinājās par 7,2%. Lai gan tas ir lēnāk nekā 2018. gadā, kad vidējās algas pieaugums sasniedza 8,4%, tas joprojām ir gana strauji. Algu pieauguma pamatā galvenokārt ir saspringtā darba tirgus situācija. Tās ir sekas ilgstošajai ekonomikas izaugsmei, kas ir prasījusi darbaspēka resursus, kā arī nelabvēlīgajām demogrāfiskajām tendencēm. Tā kā bezdarbs jau šobrīd ir tuvu vēsturiski zemākajam rādītājam un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits turpina sarukt, tad darbaspēka pieejamība un izmaksas ir kļuvušas par lielu izaicinājumi virknei uzņēmumu.

Lēnākas ekonomikas izaugsmes apstākļos uzņēmējiem gan algas celt kļūst arvien sarežģītāk un arī pieprasījums pēc darbaspēka kļūst mazāk jaudīgs, tāpēc arī redzam nelielu atslābumu algu pieaugumā. Ceturtajā ceturksnī vidējā alga palielinājās par 6,9%, kas bija lēnākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā. Tomēr kopumā algu pieaugums līdz šim ir bijis pat ļoti noturīgs, ja salīdzinām ar ekonomikas izaugsmi. Nākotne šobrīd ir tīta lielā nenoteiktības miglā, ņemot vērā jaunā koronavīrusa uzliesmojumu. Šobrīd vēl nav skaidrs, cik ļoti organizēti pasākumi, kas vērsti uz šī vīrusa izplatīšanas ierobežošanu, kā arī iedzīvotāju "baiļu faktors" ietekmēs ekonomikas attīstību. Šobrīd prognozējam, ka vidējā bruto alga šogad varētu vēl nedaudz atslābt un augt par aptuveni 6,5%. Tomēr jo lielākā ierobežojumu karantīnā tiks ievietota ekonomika, jo grūtāk tai būs augt. Savukārt, jo vājāka ekonomikas izaugsme, jo vairāk to izjutīs darba tirgus. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka, ņemot vērā, cik grūti ir atrast piemērotu darbaspēku, pie pirmajām grūtībām uzņēmumi diez vai steigsies ar štatu samazināšanu, bet algu izaugsme gan var sabremzēties straujāk.

Datu pārskatīšanas rezultātā algu pieaugums par pirmajiem trīs 2019. gada ceturkšņiem tika samazināts par 0,7 procentpunktiem. Darba samaksas statistikas precizēšanu Centrālā statistikas pārvalde mēdza veikt reizi ceturksnī, bet šobrīd tā notiek reizi gadā, kad tiek publicēti dati par pēdējo ceturksni. Tādēļ tikai tagad varam konstatēt, ka algu izaugsmes atslābums pērn patiesībā ir bijis lielāks, nekā izskatījās iepriekš. Gan datu revīziju, gan jauno globālo izaicinājumu gaismā šī gada darba tirgus un ekonomikas prognozes var nākties pārskatīt.

Lai gan Latvijā atalgojuma pieauguma temps nedaudz samazinās, tas arvien saglabājas augsts. Tas liecina par Latvijas ienākumu līmeņa tuvināšanos Eiropas Savienības valstu līmenim un vienlaikus atgādina darba devējiem, ka arvien vairāk jādomā, kā noturēt darbiniekus un saglabāt konkurētspēju.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati rāda, ka strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo ceturksni 2018. gadā, pieauga par 6,9%. Tas liecina, ka algas pieauguma temps gada izskaņā ir samazinājies, un tā iemesls, visticamāk, ir tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās.

2019. gadā bruto atalgojums kopumā pieaudzis par 7,2%, kas, lai gan ir lēnāk nekā gadu iepriekš (8,4%), joprojām vērtējams kā samērā augsts pieauguma temps. 2019. gadā neto reālā alga un attiecīgi arī nodarbināto pirktspēja pieauga par 3,9%.

Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenim tuvojoties Eiropas Savienības vidējam rādītājam, mūsu valstī atalgojums turpinās pieaugt straujāk nekā citās dalībvalstīs, un tas ir jāņem vērā preču un pakalpojumu ražotājiem ar augstu darbaspēka izmaksu īpatsvaru, kas tirgū konkurē galvenokārt ar cenu. Pieaugot darbaspēka izmaksām, pieaug arī šo produktu pašizmaksa un samazinās konkurētspēja. Rezultātā pašizmaksas pieaugums samazina spēju ieguldīt ražošanas modernizācijā, jo katra pārdotā vienība ienes mazāk eiro, ko novirzīt investīcijām.

Un šeit sākas apburtais loks – lai uzņēmums saglabātu konkurētspēju, tam jāveic ieguldījumi ražošanas modernizācijā un pievienotās vērtības palielināšanā, tomēr arvien lielāka ienākumu daļa tam jāvelta pieaugošajām darbaspēka izmaksām. Ja uzņēmumam pašam nav pietiekamu ieguldāmo līdzekļu, lai izkļūtu no šī apburtā loka, nepieciešams ārējs finansējums, kas ļauj veikt ieguldījumus uzreiz. Uzņēmumiem, kas par produktivitātes uzlabošanu nav sākuši domāt laikus, iespēja saņemt kredītu var būt izšķiroša darbības attīstīšanā. Tātad, pieaugot ražošanas izmaksām, nozīmīgi ir veicināt gan produktivitāti, gan citas ārpuscenas konkurētspējas priekšrocības, ieguldot gan darbaspēka kvalifikācijā, gan pētniecībā un attīstībā.

Atalgojuma pieaugums ir vēlams un nepieciešams iedzīvotāju labklājības pieaugumam. Lai uzturētu algu kāpumu, darba devējiem jāveic papildu pasākumi ilgtspējīgas konkurētspējas nodrošināšanai.

2019. gadā darba alga pieauga par 7,2%. Šis ir viens no patīkamākajiem pērnā gada ekonomikas skaitļiem. Kopējais algu fonds pieauga vēl vairāk, par 8%. Vidējā alga sasniedza 1076 eiro jeb 793 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet mediāna bija 832 eiro jeb 613 eiro pēc nodokļu nomaksas, to varētu saukt par vidēji tipiskā darbinieka algu. Atšķirības starp šiem rādītājiem ir svarīgi apzināties darba devējiem, lai varētu skaidrot, ka alga nedaudz zem 1076 eiro nebūt nenozīmē, ka darbinieka sniegums ir ļoti zemu novērtēts.

Darba algu kāpums bija lēnāks nekā divos iepriekšējos gados, taču atšķirība nav liela, 2018. gadā algas auga par 8,4%. Tāpat ļoti nelielas ir atšķirības starp privātā un sabiedriskā sektora algu izmaiņām, kā arī algu vidējiem līmeņiem. Šogad algu pieaugums varētu būt ap 5,5%.

Pērnā gada krasā izaugsmes bremzēšanās nav daudz kaitējusi algota darba veicējiem. Pat grūtībās nonākušu nozaru uzņēmumi cenšas noturēt darbiniekus, apzinoties, ka nākotnē var būt grūti viņus atgūt. Turklāt vairākas nozares ar lielu darbinieku skaitu, kā veselības aprūpe un komercpakalpojumi, pērn attīstījās ļoti labi. Aizņemto darbavietu skaita pieaugums pērn pirmajos trīs ceturkšņos bija straujākais kopš 2013. gada.

Šobrīd ekonomikas nākotne ir kļuvusi īpaši neprognozējama. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien, 2. martā, publiskoja jaunākās prognozes, brīdinot, ka ilgas un intensīvas koronavīrusa epidēmijas gadījumā pasaules ekonomikas pieaugums var samazināties uz pusi no OECD iepriekš prognozētā jeb līdz 1,5%. Taču arī šis scenārijs ir smiltīs rakstīts, jo nevienam nav pieredzes ar tādu cilvēku uzvedības maiņu un piegāžu ķēžu traucējumiem, kādi var rasties "Covid-19" ietekmē. Dzīvojam ļoti neparastos laikos. Ir ļoti viegli iztēloties scenāriju, kurā pasaules kopprodukts šogad samazināsies, nevis pieaugs. OECD bāzes scenārijs paredz pasaules ekonomikas pieaugumu par 2,4%, iepriekšējā prognoze bija 2,9%.

Par pērnā gada nozaru algu pārmaiņām runājot, jau kārtējo reizi viens no lēnākajiem atalgojuma kāpumiem ir finanšu pakalpojumos, kas varētu šķist pelnīti un taisnīgi, jo algu līmenis nozarē gandrīz divkārt pārsniedz vidējo. Pateicoties straujajam algu kāpumam veselības un sociālajā aprūpē (13,2%) algu līmenis šajā nozarē ir pārsniedzis vidējo. Straujāks par vidējo bija arī algu kāpums eksportējošajās "balto apkaklīšu" pakalpojumu nozarēs – informācijas un sakaru pakalpojumos, kā arī komercpakalpojumos, kas nodrošināja lielu daļu ekonomikas pieauguma. Arī tas, bez šaubām, ir ļoti pelnīti. Sašutuši varētu būt izglītības jomas darbinieki, kuru jau tā zemais caurmēra atalgojums ir audzis lēnāk par vidējo. Taču pie apvāršņa ir reformas, kas palīdzēs risināt šo problēmu, tiesa gan, iespējams, liekot daļai skolotāju meklēt citu darbu.

Pērnā gada nogalē algu kāpuma temps bremzējās, taču pavisam nedaudz, līdz 6,9%, 4. ceturksnī vidējam līmenim sasniedzot 1114 eiro. Lai kādas būtu neskaidrības par pasaules ekonomikas nākotni, arī šobrīd jeb 2020. gada pirmajā ceturksnī nav pamata uztraukties par darba tirgus labsajūtu. Iespējams, ka pirmie nepatikšanu signāli parādīsies otrajā ceturksnī. Pat vislabākajos scenārijos šis būs grūts gads tūrismā un sabiedriskajā ēdināšanā strādājošajiem.

Ir noderīgi noskaidrot, ko par darba tirgus perspektīvām domā paši lēmumu pieņēmēji – uzņēmumu vadītāji, kā arī patērētāji, kuri nodrošina vairāk nekā pusi kopējā pieprasījuma. Eiropas Komisija tās publiskotajās ekonomiskā noskaņojuma aptaujās ir ieviesusi jaunu – nodarbinātības gaidu indeksu. Tas februārī bija nedaudz – 0,6 punktus virs vēsturiski vidējā rādītāja. Rūpniecība plāno palielināt strādājošo skaitu, šādi domā arī pakalpojumu nozaru pārstāvji, kas ir nedaudz pārsteidzoši, zinot tranzītā notiekošo. Taču iespējamie darbavietu zudumi ir koncentrēti Latvijas Dzelzceļā un dažos ostu termināļos, tāpēc aptaujas rezultāts šajā gadījumā var nebūt reprezentatīvs. Optimistiski ir arī mazumtirgotāji, tikai būvnieki nav pārliecināti par strādājošo skaita izmaiņām nākamo 12 mēnešu laikā.

Bažas par iespējamu bezdarba pieaugumu starp patērētājiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir palielinājušās, taču paliek zem vēsturiski vidējā. Kopējais patērētāju noskaņojuma indekss liecina par mērenu optimismu. Izmērītais kopējais patērētāju noskaņojums ir ar vieglu mīnusa zīmi, taču tāds tas ir bijis gandrīz vienmēr, svarīgi, ka tas ir virs vēsturiski vidējā, kas ir īstais atskaites punkts. Janvārī tas bija noslīdējis nedaudz zem vēsturiski vidējā rādītāja.