2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 4,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tik straujš ražošanas apjomu sarukums rūpniecībā nav ticis reģistrēts kopš 2009. gada nogales. Ekonomisti vērtē, ka ir liels risks, ka vīruss var ievilkt eirozonas ekonomiku recesijā, tomēr vienlaikus noteiktu apstākļu rezultātā tas var būt ieguvums Latvijas ražotājiem.
Finanšu ministrijā norāda, ka tik straujš ražošanas apjomu sarukums rūpniecībā nav ticis reģistrēts kopš 2009. gada nogales, arī apstrādes rūpniecības apjomi sen nav uzrādījuši tik spēcīgu kritumu – vien 2014. gada novembrī nozares apjomi bija samazinājušies par 4,1%.
Latvijas rūpniecības lielā sāpe šobrīd ir kokapstrāde, uzskata bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. Tajā ir lielākais kritums gada griezumā kopš 2009. gada marta jeb 10,7%. Šādā situācijā apstrādes rūpniecībai panākt izaugsmi ir grūti. Daļēji tas ir t.s. bāzes efekts, pērn kokrūpniecībā janvāris bija īpaši veiksmīgs mēnesis ļoti labos laikos. Turpretim signāli no nozares par tās nākotni šī gada sākumā no sliktiem kļuva par kontrastainiem. Cenas stabilizējas, daļēji pateicoties mežsaimniecībai nepiemērotiem laika apstākļiem, kas ierobežo piedāvājumu visā reģionā. Nozares aptaujās paustais vērtējums par ražošanas izmaiņām tuvākajā nākotnē sāka uzlaboties. Taču liels risks ir mizgraužu epidēmijas turpināšanās Centrāleiropā, tādā gadījumā cerētā izeja no krīzes līdz 2020. gada beigām var nenotikt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
