Inflācijas prognozes – vīrusa pirmais upuris, vērtē ekonomisti  (3)

"Precēm cenas pieauga par 1,9%, pakalpojumiem par 3,1%. Lielākā ietekme uz cenu līmeni bija cenu kāpumam pārtikai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholam un tabakai," skaidro "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Savukārt lielākā pazeminošā ietekme februārī bija cenu kritumam degvielai. "Degvielai cenas februārī samazinājās par 3,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Pasaules naftas cenām februārī bija vērojams būtisks samazinājums – mēneša laikā tās vidēji samazinājās par 13%. Naftas cenu kritumu februārī turpināja ietekmēt bažas par jaunā koronavīrusa ietekmi uz naftas pieprasījumu un globālo ekonomiku," teic Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Finanšu ministrijā norāda, ka vidējā inflācija Latvijā šā gada pirmajos divos mēnešos bija 2,3%, kas ir par 0,5 procentpunktiem zemāk nekā pagājušajā gadā vidēji. Neskatoties uz patēriņa cenu kāpuma palēninājumu šā gada sākumā, inflācijas līmenis Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, kamēr vidējais inflācijas līmenis gan ES kopumā, gan eirozonā šā gada pirmajos mēnešos saglabājas pērnā gada līmenī.

"Janvāris Latvijā izcēlās ar raženām tarifu un nodokļu likmju izmaiņām, savukārt februārī inflāciju galvenokārt ietekmēja globālie notikumi. Taču sagaidāms, ka gan martā, gan aprīlī cenu pārmaiņās lielu lomu spēlēs gan iekšējie, gan ārējie faktori. No 1. marta gaidāms cenu pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem. Tas būs maigāks nekā lēsts iepriekš, jo valstsvīri vienojās par mērenākām akcīzes nodokļa likmju izmaiņām, tādējādi alkoholisko dzērienu cenas varētu pieaugt par apmēram 2%," prognozē "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš teic, ka vājāka ekonomikas izaugsmes šogad varētu nozīmēt arī lēnāku algu kāpumu un līdz ar to, iespējams, arī nedaudz zemāku iekšējo pakalpojumu cenu kāpumu. Taču pārtikas cenu kāpumus pasaulē un pārrāvumi ražošanas ķēdēs var nozīmēt arī atsevišķu cenu pieaugumu.

"Šogad Latvijas ekonomika piedzīvos nepatīkamus pieprasījuma puses šokus un šis nebūs viegls gads. Iepriekš sniegtais vērtējums, ka cenu pieaugums būs pēdējais, par ko šogad Latvijas ekonomikā jāsatraucas, ir ieguvis negaidīti skaudras aprises. Samazināsies tūrisma pakalpojumu eksports. Tas papildinās tranzīta pakalpojumu krituma ietekmi. Taču vismaz rēķins par enerģijas un izejvielu importu būs krietni mazāks," secina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Lai arī šā gada februārī patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās vien par 0,1%, tomēr gada laikā inflācija sasniedza 2,3%. Patēriņa cenu pieaugums februārī gada griezumā bija līdzīgs janvāra sniegumam, kad inflācija bija 2,2%. Tādējādi 2020. gada pirmajos divos mēnešos inflācijas līmenis saglabājies stabils un turas nedaudz virs 2%.

Inflāciju ietekmējošie faktori februārī praktiski neizmainījās salīdzinājumā ar janvāri un joprojām patēriņa cenas paaugstinošā virzienā ietekmē pārtikas, degvielas un tabakas izstrādājumu sadārdzinājums, kā arī cenu pieaugums tādiem pakalpojumiem, kā veselības aprūpe, ēdināšana, sakari, kultūra un atpūta. Kopumā šā gada februārī preces bija par 1,9%, bet pakalpojumi par 3,1% dārgāki nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā šā gada februārī gada griezumā nodrošināja pārtikas cenu pieaugums par 4,8%, tādejādi izskaidrojot gandrīz pusi no kopējā patēriņa cenu pieauguma. Izteikti augsts cenu kāpums ir fiksēts svaigiem augļiem (+19,4%), gaļai un gaļas izstrādājumiem (+10,2%), rīsiem (+9,9%), ko noteica galvenokārt ārējie faktori. Gaļas cenu kāpumu visbūtiskāk ietekmēja tieši cūkgaļas cenas paaugstinājums, kas ir fiksēts ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē kopumā. Āfrikas cūku mēra uzliesmojums Ķīnā pērnā gada vidū nogalināja miljoniem šo mājdzīvnieku, izraisot cūkgaļas un speķa cenu pieaugumu visā pasaulē. Piemēram, cūkgaļa Ķīnā pērnā gada nogalē sadārdzinājās vairāk nekā par 100%. Savukārt šā gada janvārī kāpums sasniedza 116%. Ņemot vērā, ka Ķīna ir lielākais cūkgaļas ražotājs, kā arī patērētājs pasaulē, cūkgaļas piedāvājuma samazinājums šajā valstī būtiski ietekmēja tās cenu pasaulē. Papildus tam koronavīrusa izplatība traucēja pārtikas piegādi gan uz Ķīnu no citām valstīm, gan Ķīnas iekšienē, kas arī negatīvi ietekmēja pārtikas cenas. Sagaidāms, ka pārtikas cenas Latvijā turpinās palielināties arī turpmākajos šā gada mēnešos.

Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi šā gada februārī par 4,8% sadārdzinājās degviela, ko ietekmēja akcīzes nodokļa likmju palielināšana naftas produktiem šā gada sākumā. Taču šis kāpums ir ievērojami mazāks nekā janvārī (8,8%), ko lielā mērā izskaidro naftas cenu samazinājums pasaules tirgos. Tādējādi degvielas cenu pieauguma spiediens uz inflāciju mazinās un šā gada martā un aprīlī degvielas cenu pieaugums varētu praktiski apstāties, ņemot vērā naftas cenu dinamiku martā. Šā gada februārī "Brent" markas jēlnaftas cena pasaules tirgos bija 55,5 ASV dolāri par barelu, kas bija par 13,3% zemāk nekā iepriekšējā gada februārī. Savukārt līdz 9.martam "Brent" markas jēlnaftas cena samazinājās līdz 36,5 ASV dolāriem par barelu. Naftas cenu kritumu pēdējos mēnešos nosaka pasaules ekonomikas attīstības tempu palielinājums, ko pastiprina "Covid-19" vīrusa izplatība un ar tā ierobežošanu saistītie pasākumi, proti, tūrisma un tirdzniecības plūsmas ierobežošana. Papildus tam lielāko naftas eksportētājvalstu nespēja vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu pēdējā OPEC+ sanāksmē, vēl vairāk pastiprināja naftas cenu kritumu.

Vidējā inflācija Latvijā šā gada pirmajos divos mēnešos bija 2,3%, kas ir par 0,5 procentpunktiem zemāks nekā pagājušajā gadā vidēji. Neskatoties uz patēriņa cenu kāpuma palēninājumu šā gada sākumā, inflācijas līmenis Latvijā joprojām saglabājas viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES), kamēr vidējais inflācijas līmenis gan ES kopumā, gan eirozonā šā gada pirmajos mēnešos saglabājas pērnā gada līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka patēriņa cenu kāpums eirozonā šā gada. janvārī un februārī vidēji bija 1,3% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Tikmēr tādās valstis kā Lietuvā un Slovākijā inflācija šā gada sākumā bija ap 3%. Inflācijas atšķirību starp valstīm nosaka gan atšķirīgs ekonomikas attīstības temps, gan nodokļa politika, gan atšķirīga patēriņa groza struktūra. Ekonomiski attīstītākajās valstīs pārtikas preču īpatsvars patēriņa grozā veido līdz 15%, kamēr Latvijā tas sasniedz gandrīz 22%, bet Rumānijā tuvu 30%. Tādējādi pat pie vienāda pārtikas preču kāpuma, ietekme uz inflāciju dažādās valstīs varētu ievērojami atšķirties. Kā jau atzīmēts, pārtikas cenu pieaugums Latvijā izskaidro gandrīz pusi no kopējā patēriņa cenu pieauguma februārī.

Ņemot vērā pārtikas un naftas cenu dinamiku pasaules tirgos, kā arī paredzēto akcīzes nodokļa likmju palielināšanu alkoholiskiem dzērieniem šā gada martā, sagaidāms, ka arī turpmākajos šā gada mēnešos inflācija svārstīsies nedaudz virs 2%.

Februārī cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,3%. Precēm cenas pieauga par 1,9%, pakalpojumiem par 3,1%. Lielākā ietekme uz cenu līmeni bija cenu kāpumam pārtikai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholam un tabakai.

Turpmākās Latvijas inflācijas perspektīvas koronavīrusa ietekmē ir kļuvušas ļoti nenoteiktas un, sekojot ekonomikas atdzišanas pēdās, vājināsies. To apstiprina arī vērojamās inflācijas gaidu krišanās pasaulē. Vīrusa izplatības palielināšanās draud pazemināt ne tikai preču cenu tālāko kāpumu – ārējo faktoru ietekmē, bet arī ierobežot vai pat paralizēt daudzu pakalpojumu uzņēmumu darbību. Šādos apstākļos jau tuvākajā laikā varam piedzīvot noteiktu segmentu uzņēmumu pastiprinātu cenu pazemināšanas akcijas, atlaides, lai atkausētu potenciālo klientu piesardzību. Tas viss var pastiprināt cenu kāpuma bremzēšanos. Tātad, ja vīrusa izplatība Latvijā strauji uzņems apgriezienus, jo vairāk piesardzības pasākumi tiks veikti, jo izteiktāk var likt uzņēmējiem veikt ārkārtas pasākumus un mazināt cenas. Jo mazāka būs vīrusa izplatība, jo mērenāka reakcija gaidāma.

Tajā pašā laikā parādās arī apstākļi atsevišķu preču cenu straujam pieaugumam, kuru cenas piegāžu un rūpniecības pārrāvumu dēļ, var strauji pieaugt, piemēram, medikamenti, elektronika. Taču pagaidām tas attiecas ir relatīvi šauru preču grupu, kuru kāpuma ietekme uz inflāciju ir nebūtiska.

Deflācijas tendences pastiprina Saūda Arābijas nedēļas nogalē pieņemtais lēmums par naftas ieguves palielināšanu un cenas samazināšanu, kā dēļ "Brent" naftas cenas kritums vienas dienas laikā sasniedza vēsturiski otru lielāko kritumu -30%. Šāds solis, palaižot naftas cenas brīvsolī, ir radījis priekšnoteikumus enerģijas cenu kritumam un attiecīgi arī pazemina inflācijas perspektīvas. Jautājums, cik ilgi šāds cenu kara pieteikums noturēsies, jo nevienas – ne Saūda Arābijas, ne Krievijas, ne kādas citas naftas ieguvējvalsts interesēs šāda pretstāve nav. Tādejādi, ja līdzšinējā gada inflācijas prognoze bija 2,1%, tad ņemot vērā pēdējo nedēļu notikumus, tā tiek samazināta līdz 1,4%.

Patēriņa cenu pieaugums februārī saglabājās visai mērens. Gada inflācija bija 2,3% apmērā, savukārt mēneša inflācija nepārsniedza 0,1%.

Gada laikā visstraujāk cenas kāpušas pārtikas precēm, un šī preču grupa bija galvenais cenu kāpuma veicinātājs. 2020. gadā vēl joprojām turpinās cūkgaļas cenu jampadracis – cenas ir pat par 14% augstākas nekā pērn. Bet februārī varējām vērot tendences maiņu. Ja iepriekš cenu kāpumu virzīja augstais pieprasījums Ķīnā, tad šobrīd viss ir sagriezies kājām gaisā. Koronavīrusu ierobežojošie pasākumi palēninājuši transporta satiksmi, un tādēļ Ķīnas cūkgaļas imports gada pirmajos mēnešos ir sarucis. Līdz ar to pasaules gaļas cenu kāpums nedaudz atvilcis elpu, un februārī mēneša laikā novērojams kritums. Iespējams, cūkgaļas cenas varētu vēl samazināties līdz tiek pilnībā atjaunoti transporta sakari ar Ķīnu. Līdz tam pārpilnie krājumi Eiropā un pasaulē vilks cūkgaļas cenas uz leju.

"Covid-19" ietekme atspoguļojas arī naftas cenās, kas februārī reaģēja uz strauju pieprasījuma sarukumu Ķīnā. Autovadītājiem tās ir labas ziņas – mēneša laikā degvielas cenas samazinājās par gandrīz 4%. Degvielas cenas, visticamāk, turpinās sarukt arī martā. Pirmajā marta nedēļas nogalē Saūda Arābija pieteica "cenu karu" – "Brent" jēlnfatas cena, salīdzinot ar pērno gadu, kritusi pat par vairāk nekā 20%, un šobrīd ir ap 35 ASV dolāriem par barelu.

Janvāris izcēlās ar raženām tarifu un nodokļu likmju izmaiņām, savukārt februārī inflāciju galvenokārt ietekmēja globālie notikumi. Taču sagaidāms, ka gan martā, gan aprīlī cenu pārmaiņās lielu lomu spēlēs gan iekšējie, gan ārējie faktori. No 1. marta gaidāms cenu pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem. Tas būs maigāks nekā lēsts iepriekš, jo valstsvīri vienojās par mērenākām akcīzes nodokļa likmju izmaiņām, tādējādi alkoholisko dzērienu cenas varētu pieaugt par apmēram 2%.

Savukārt, komunālo pakalpojumu cenas 2020. gadā turpinās samazināties, jo "Rīgas siltums" ir paziņojis par zemāku siltumenerģijas gala tarifu, kas stāsies spēkā jau 1. aprīlī. Ja vēl 2019. gadā šī kategorija virzīja gada inflāciju, tad 2020. gadā komunālo pakalpojumu cenas neveicinās kopējo cenu kāpumu.

"Swedbank" janvārī prognozēja, ka 2020. gadā gada inflācija nepārsniegs 2,4%. Pasaulē valdošās nenoteiktības un naftas cenas krituma ietekme uz inflāciju būs lejupvērsta, taču par ietekmes apmēru vēl pāragri spriest.

Februārī Latvijā turpinājās ļoti mērens patēriņu cenu kāpums, taču pēdējo nedēļu satricinājumi finanšu tirgos un rekordlielais naftas cenu kritums, kā arī lēnāks nekā plānots akcīzes likmes kāpums liek domāt, ka tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā mazināsies. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, februārī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar 2019. gada februāri palielinājās par 2,3%, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tās pieauga par 0,1%.

Latvijas patēriņa cenu izmaiņās februārī lieli pārsteigumi nav vērojami. Sezonālo faktoru un pasaules cenu ietekmē pieauga pārtika cenas, savukārt līdz ar zemākām naftas cenām samazinājās degvielas cenas Latvijas benzīntankos. Taču līdzīgi kā ar citiem ekonomikas rādītājiem arī cenu ziņā situācija globālajā ekonomikā pēdējā mēneša laikā ir būtiski mainījusies un to jutīsim arī Latvijā. Līdz ar OPEC un Krievijas nespēju vienoties par naftas ieguves ierobežošanu, ir sācies naftas cenu karš starp Saūda Arābiju un Krieviju, kas šodien ir izraisījis lielāko vienas dienas naftas cenu kritumu kopš 1991. gada Persijas līča kara. Papildu tam Starptautiskās Enerģētikas aģentūras šogad prognozē globālo naftas pieprasījumu kritumu pirmo reizi kopš 2009. gada, savukārt finanšu tirgos strauji aug bažas par "Covid-19" ietekmi uz globālo ekonomiku.

Tādēļ februāris varētu būt pēdējais mēnesis tuvākajā laikā, kad gada inflācija Latvijā pārsniedz 2%. Papildu ārējiem faktoriem "Rīgas siltums" no aprīļa plāno samazināt siltumenerģijas tarifus par 7,4%, savukārt stiprajam alkoholam martā akcīzes likme pieauga tikai par 5%, iepriekš plānoto vairāk nekā 30% vietā. Tāpat vājāka ekonomikas izaugsmes šogad varētu nozīmēt arī lēnāku algu kāpumu un līdz ar to, iespējams, arī nedaudz zemāku iekšējo pakalpojumu cenu kāpumu. Taču pārtikas cenu kāpumus pasaulē un pārrāvumi ražošanas ķēdēs var nozīmēt arī atsevišķu cenu pieaugumu. Šobrīd gan ir ļoti grūti izdarīt precīzas prognozes, taču domāju, ka inflācija Latvijā šogad varētu būt 1,6-1,8% robežās.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,1%. Precēm tas saglabājās nemainīgs, bet pakalpojumiem pieauga par 0,5 %.

Pēdējos gados februārim ir raksturīgas ļoti mērenas cenu izmaiņas.

Lielākā palielinošā ietekme sezonālu faktoru ietekmē februārī bija pārtikai, kam cenas pieauga par 1% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem.

Savukārt pasaules pārtikas cenām, pēc secīga kāpuma iepriekšējos četros mēnešos, februārī bija vērojams kritums – salīdzinot ar janvāri, tās samazinājās par 1%. Cenu kritums bija vērojams visās galvenajās produktu grupās, izņemot piena produktus un cukuru. Visstraujāk pasaules pārtikas cenas samazinājās augu eļļām, ko ietekmēja Indijas importa pieprasījuma īslaicīgs kritums. Savukārt cenu kāpumu piena produktiem ietekmēja sezonālais piena ražošanas kritums Jaunzēlandē, bet cukuram – zemāki ražošanas apjomi Indijā.

Palielinošā ietekme bija cenu kāpumam pakalpojumiem, kas palielinājās par 0,5% un kopējo cenu līmeni palielināja par 0,15 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam atpūtas un kultūras, ēdināšanas, ambulatoriem un pārvadājumu pakalpojumiem.

Parādoties tirdzniecībā jaunās sezonas precēm, februārī cenas par 1,4% pieauga apģērbam un apaviem, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.

Lielākā pazeminošā ietekme februārī bija cenu kritumam degvielai. Degvielai cenas februārī samazinājās par 3,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Pasaules naftas cenām februārī bija vērojams būtisks samazinājums – mēneša laikā tās vidēji samazinājās par 13%. Naftas cenu kritumu februārī turpināja ietekmēt bažas par jaunā koronavīrusa ietekmi uz naftas pieprasījumu un globālo ekonomiku.

Akciju ietekmē februārī cenas par 1,1% samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.

2020. gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, patēriņa cenas pieauga par 2,3%. Gada vidējā inflācija bija 2,7%.

Šogad vidējā gada inflācija varētu būt aptuveni 2%, kas būs zemāka par 2019. gadā vēroto. To pamatā noteiks mērenā globālās ekonomikas attīstība, pasaules naftas un pārtikas cenu svārstības. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums.

Pasaule, kādu mēs to līdz šim pazinām, nav beigusies, bet tā ir uz laiku ir "iepauzēta". Finanšu tirgos notiek mežonīgas svārstības, kuras atspoguļo un kuras ietekmēs tuvākās nākotnes vērtējumus par ļoti daudz ko – par pasaules ekonomikas izaugsmi, finanšu aktīvu vērtību un izejvielu cenām.

2020. gada februāra Latvijas patēriņa cenu datos nekas par to vēl neliecina, tik ātri tas nenotiek. Gada inflācija turpināja svārstīties ierastajā garlaicības koridorā, cenu līmenis salīdzinājumā ar pērno februāri pieauga par 2,3%, palielinoties par 0,1% kopš janvāra. Vairāk nekā pusi no cenu kāpuma gada griezumā radīja divas izejvielu tirgu un akcīzes nodokļa ietekmētas produktu grupas – pārtika un transports. Situācija drīz strauji mainīsies. "Bloomberg" izejvielu cenu indekss ir sasniedzis zemāko punktu kopš 1986. gada augusta. Naftas cenu kritums dienas laikā procentuālā izteiksmē ir straujākais kopš 1991. gada sākuma. Šeit vairs nav runa tikai par tiešo koronavīrusa ietekmi, bet arī notikumiem, kurus izprovocēja šis pieprasījuma šoks – t.s. OPEC+ grupas (OPEC un Krievija) izjukšana un cenu karš.

Enerģijas izmaksu kritums ir saistīts ne tikai ar globālajiem izejvielu tirgiem. Sadales izmaksu samazinājums un zemākas elektrības vairumcenas reģionā jau kopš gada sākuma padara lētāku elektrību. Pretstatā straujam sadārdzinājumam pirms gada, šobrīd lētāks kļūst cietais kurināmais. Granulu ražotāji ir ļoti neapmierināti, taču patērētājiem koksnes produktu tirgu krīze ir patīkama. Tēriņi par enerģiju šogad būs zemāki visās svarīgajās pozīcijās.

Nepārtikas preču inflācija (0,6%) ir zemākā kopš 2017. gada jūlija, gaidāms tālāks tās kritums. Samazināsies arī pārtikas cenu inflācija, kas februārī bija diezgan nepatīkama, pārtika bija par 4,8% dārgāka nekā pirms gada. Strauji kāpušas divu Ķīnā ļoti populāru produktu – rīsu (+9,9%) un cūkgaļas (+14,3%) cenas, bet tas nav saistīts ar šobrīd populārāko sarunu tematu. Strauji sadārdzinājušies arī augļi.

Pakalpojumu inflācija no šaurā 2,6-3,1% intervāla nav izkāpusi kopš 2018. gada augusta, šeit pēkšņu izmaiņu nebūs, jo darbaspēka izmaksu joprojām straujais kāpums to nepieļauj.

Pārlūkojot iepriekš sniegto prognožu drupu lauku var teikt, ka cenu pieaugums šogad varētu būt krietni mazāks par iepriekšējiem "nedaudz virs 2%" vērtējumiem. Būtu muļķīgi izlikties, ka šobrīd ir iespējams kaut ko prognozēt precīzi. Taču, ja vien naftas eksportētāji ātri nespēs noslēgt jaunu vienošanos, vidējā inflācija Latvijā šogad būs skaitlis, kas apaļojas uz 1%, nevis 2%. Pērnā gada nogalē Ķīnā sugu barjeru šķērsojušās sīkbūtnes ir iedarbinājušas pasaules ekonomikā deflācijas procesu vētru. To izpausmes Latvijas patēriņa cenu datos parādīsies, sākot no aprīļa. Ir arī inflāciju veicinošas norises – pirkšanas kampaņas, atsevišķu produktu deficīts, ko rada piegādes ķēžu traucējumi. Taču tās nebūs noteicošās.

Šogad Latvijas ekonomika piedzīvos nepatīkamus pieprasījuma puses šokus un šis nebūs viegls gads. Iepriekš sniegtais vērtējums, ka cenu pieaugums būs pēdējais, par ko šogad Latvijas ekonomikā jāsatraucas, ir ieguvis negaidīti skaudras aprises. Samazināsies tūrisma pakalpojumu eksports. Tas papildinās tranzīta pakalpojumu krituma ietekmi. Taču vismaz rēķins par enerģijas un izejvielu importu būs krietni mazāks.