airbaltic lidmasina
Foto: DELFI

Darbinieki ir situācijas ķīlnieki, bet nacionālā aviokompānija "airBaltic" pat krīzes situācijā nespēj rīkoties atbildīgi, norāda Latvijas Aviācijas arodbiedrība (LAA) un Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācija (LAAF).

2020. gada 11. martā arodbiedrības tika uzaicinātas uz informatīvu tikšanos ar "airBaltic" izpilddirektoru Martinu Gausu par grūto situāciju aviokompānijā, bet 13. marta vakarā arodbiedrības saņēma no AS "Air Baltic Corporation" informāciju, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā iesniegts prasījums par kolektīvās atlaišanas uzsākšanu 2020. gada 14. aprīlī. Kopā prasīts atlaist "airBaltic" uzņēmumā – 260 darbiniekus (210 stjuartus un 50 "citu profesiju pārstāvjus"), kā arī "Aviation Crew Resources" ("airBaltic" meitas uzņēmumu, caur kuru nodarbina pilotus) – paredzēts atlaist 140 no 407 pilotiem.

Nodarbinātības valsts aģentūra portālam "Delfi" apstiprināja, ka "airBaltic" piektdien, 13. martā, iesniedzis paziņojumu par kolektīvo atlaišanu.

Arodbiedrības norāda, ka šis process uzsākts bez konsultēšanās ar arodbiedrību pārstāvjiem un nesniedzot arodbiedrībām likumā paredzēto informāciju pretēji apgalvojumam, ko uzņēmums izteicis NVA paziņojumā. Šāda prakse ir jāpārtrauc, uzskata LAA un LAAF. Neskatoties uz to, ka nacionālā aviolīnija ir uzsākusi kolektīvās atlaišanas procedūru, kuras laikā jāvienojas par atlaižamo darbinieku sarakstu, "airBaltic" mēģina līdz šā gada 17. martam atlaist daļu darbinieku.

Līdz ar to Latvijas Aviācijas arodbiedrība un Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācija pieprasa:

  • "airBaltic" un tā grupas uzņēmumus nekavējoties apturēt un anulēt uzsākto kolektīvās atlaišanas procesu, kamēr valstī noteikts ārkārtas stāvoklis;
  • Valdību un īpaši satiksmes, labklājības un finanšu ministrus nodrošināt iekļaujošu krīzes lēmumu pieņemšanas procesu un būt sociāli atbildīgiem, kā arī paredzēt atbalsta pasākumus uz noteiktās dīkstāves laiku, tieši transporta nozares darbiniekiem.

Arodbiedrības teic, ka uzņēmums vienmēr sagaida, ka ikdienā un īpaši ārkārtas situācijās, piloti un stjuarti strikti ievēros drošības pasākumus un domās par pasažieru un apkalpes drošību. Darbinieki šajā ārkārtas situācijā sagaida tādu pat atbildīgu rīcību no uzņēmuma un tā īpašniekiem – Latvijas valsts. Darbinieki neizpratnē gan par uzņēmuma vadības, padomes, gan Latvijas valdības rīcību – "Mēs turpinām doties uz darbu un pildīt savus pienākumus, riskējam ar veselību, bet mums pat nenodrošina minimālās tiesības, nosūtot karantīnā. Un tagad – mūs mēģina vienkārši izmest kā nevajadzīgas lietas". Ikviens atbildīgs uzņēmums, sevišķi valsts uzņēmums, vispirms izskata iespējas samazināt visas iespējamās izmaksas, un tikai pēc tam atlaist darbiniekus. Darbinieki ir gatavi meklēt risinājumus.

LAA un LAAF atgādina, ka kopš "Covid-19" vīrusa izplatīšanās Eiropā, nacionālā aviokompānija turpināja sūtīt darbiniekus uz galamērķiem, kur vīrusa izplatība radīja riskus veselībai, bet nenodrošināja papildu aizsardzības pasākumus, izņemot vispārīgas vadlīnijas e-pastos (27. februārī un 3. martā), par ko netiek informētas arī arodbiedrības. Rezultātā, pēc saskarsmes ar inficētajiem pasažieriem, darbinieki tiek pārcelti uz darbnespējas lapām, un ģimenes ārsti pēc valdības atbildīgo iestāžu rīkojuma atsaka veikt atzīmi "negadījums darbā", kam ir būtiska loma atlaišanas procesā un darba samaksas nodrošināšanā.

Ņemot vērā koronavīrusa krīzes ietekmi uz aviācijas nozari, "airBaltic" viceprezidente personālvadības jautājumos Alīna Roščina norāda, ka "airBaltic" darba grupa ir lēmusi par preventīviem soļiem, lai mazinātu uzņēmuma izmaksas un saglabātu tā augsto efektivitāti. Līdz maija beigām atcelti vairāk nekā 2500 lidojumi un samazināts aktīvās flotes izmērs. "Atbilstoši Darba likumam, pirms kolektīvās atlaišanas pieteikuma iesniegšanas NVA, "airBaltic" 2020. gada 11. martā uzsāka konsultācijas ar arodbiedrībām par darbinieku skaita jautājumu, kur bija klāt visu arodbiedrību pārstāvji, un viņiem tika sniegta visa uz to brīdi pieejamā informācija."

"13. martā uzņēmums paziņoja par līdz 400 darbinieku samazināšanu. Aktīvs konsultāciju process ar arodbiedrībām turpinās, un uzņēmums ir ieinteresēts rast risinājumu pēc iespējas ātrākai situācijas uzlabošanai," teic Roščina.

Ar 2020. gada 14. marta valdības lēmumu, noteikti ierobežojumi transporta nozarei. Valdība neparedz nekādus pasākumus nozares darbinieku aizsardzībai. Citas ES dalībvalstis, darbojoties kopā ar nozares uzņēmumiem un darbinieku pārstāvjiem, nosaka īpašus pasākumus nozares atbalstam un steidzamības kārtā pieņem likumus, lai nodrošinātu pagaidu dīkstāves atbalstu dažādās formās, teic arodbiedrības, aicinot atcerēties, ka krīze beigsies un aviācijas darbinieku, īpaši pilotu, stjuartu un tehniķu/ inženieru piesaiste ir ilgs process. Nepārdomāti lēmumi atlaist un iemest darbiniekus pandēmijā grauj uzticību. Naivi cerēt, ka pēc trim mēnešiem atlaistie darbinieki stāvēs rindā, lai varētu atgriezties, uzskata arodbiedrības.

Kā savā aicinājumā Eiropas pilotu vārdā norāda kapteinis Džons Horne (John Horne): "Šis nav laiks, kad domāt par peļņu, tas nāks vēlāk. Šis ir laiks, kad mums jāizmanto esošie resursi lai saglabātu darba vietas, izdzīvošanas līdzekļus, ģimenes un mājas."1

1 https://www.eurocockpit.be/news/change-gonna-come

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!