Jautājums vairs nav par ekonomikas recesiju Latvijā, bet gan par tās dziļumu  (164)

Šobrīd vīruss strauji izplatās mūsu tirdzniecības partnervalstīs, un tikuši ieviesti ievērojami, visaptveroši ierobežošanas pasākumi gan pasaulē, gan Latvijā. Tādēļ ir skaidrs, teic "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, ka vīruss šos izaugsmes rādītājus novājinās vēl vairāk, un recesija gan pasaulē, gan Latvijā vismaz īstermiņā ir ticams scenārijs. Ietekme vidējā termiņā būs atkarīga no tā, cik tālu vīruss izplatīsies, cik ilgs laiks paies līdz tiks atrasta vakcīna un situācija normalizēsies, kā arī cik veiksmīgi būs ekonomiku balstošie pasākumi.

"Ir skaidrs, ka Latvijas IKP šogad samazināsies. Otrajā ceturksnī būs krass ekonomiskās aktivitātes kritums, trešajā ceturksnī jau varētu būt pieaugums ceturkšņa griezumā, bet joprojām mīnuss gada griezumā. Domājams, ka nākamgad sagaidāms ļoti straujš IKP pieaugums, lielāks nekā kritums 2020. gadā, bet tas vēl pilnībā nekompensēs epidēmijas efektu. Tas nozīmē, ka pievienotā vērtība vēl būs nedaudz mazāka, nekā tā būtu bijusi bez šīs globālās problēmas," skaidro bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Šobrīd var veikt aplēses par potenciālo ietekmi, bet primārais faktors ir laiks, kas būs nepieciešams vīrusa ierobežošanai. Ir iezīmējies nozaru loks, kuras būs tieši skartas, kuras mazāk, bet jo ilgāka būs dīkstāve, jo mazāk jaudas būs atgūties. Nav precīzi nosakāms, cik veiksmīgi uzņēmumi saglabās, pārorientēs darbību, kādi lēmumi pieņemti, teic "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viskritiskāk situāciju vērtē tūrisma, pasākumu rīkotāju, transporta un aviopārvadājumu nozares pārstāvji. Tāpat šobrīd uzņēmēji ir saskārušies ar sarežģījumiem transporta, loģistikas un atsevišķu ražošanai nepieciešamo izejvielu piegāžu jomā. Piemēram, nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" uz laiku atlikusi plānus par jaunu lidmašīnu iegādi, turklāt uzņēmums plāno kopumā uz laiku samazināt darbinieku skaitu par 400 vai pat vairāk. Vairāku nozaru pārstāvji norāda arī uz sarežģījumiem sadarbībā ar finanšu institūcijām (bankām, līzinga devējiem) saistībā ar kredītu nomaksu.

"Pilnīgi skaidrs, ka "Covid-19" šoks spēcīgi ietekmēs tūrisma, transporta, ēdināšanas, mākslas un izklaides nozares, kā arī ne pirmās nepieciešamības preču mazumtirdzniecību. Šīs nozares veido apmēram piektdaļu no kopējās pievienotās vērtības. Taču arī daudzas citas nozares cietīs no vispārējās nenoteiktības palielināšanās, pieprasījuma sarukuma, kā arī no iespējamām darbinieku piespiedu prombūtnēm, tiem ievērojot karantīnu, vai pieskatot mājās palikušos bērnus. Cilvēku nedrošība un bailes no vīrusa nozīmēs arī to, ka augstā piesardzība varētu saglabāties arī pēc tam, kad oficiālie aizliegumi un ierobežojumi jau būs atcelti. Tas nozīmē, ka zemāka pieprasījuma periods pēc iepriekš minēto un arī citu sektoru uzņēmumu piedāvātajiem pakalpojumiem var ieilgt," teic Zorgenfreija.

Kritums līdz pat 3,5%

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš teic, ka šobrīd jautājums par recesijas varbūtību vairs nav aktuāls. Latvijas ekonomika vai nu jau ir vai arī tūlīt būs recesijā, un uz ekonomikas izaugsmi šogad nav pamata cerēt. Jautājums ir tikai par to, cik liels būs ekonomikas kritums. "Ja vīrusa izplatību Eiropā un citviet pasaulē izdosies ierobežot dažu mēnešu laikā, ekonomikas kritums Latvijā šogad varētu būt 3% robežās, taču iespējami arī negatīvāki scenāriji," uzskata Āboliņš.

Pieņemot, ka ekonomika šādos ārkārtas apstākļos pavada mēnesi, pēc kā notiek pakāpeniska atgriešanās normālā režīmā, kam seko arī kaimiņvalstis, Gašpuitis lēš, ka IKP kritums šogad būs aptuveni 3,5% apmērā. Vienlaikus viņš uzsver, ka ne IKP izmaiņas ir svarīgākais, uz ko koncentrēties. Pats būtiskākais fokuss valdībai un uzņēmējiem ir uz nodarbinātības saglabāšanu. Jo mazāks būs bezdarba pieaugums, jo veiksmīgāka atgūšanās iespējama.

Ekonomikas ministrija ir noskaņota vispozitīvāk. "Ārkārtējā situācija un ieviestie pastiprinātie drošības pasākumi sakarā ar "Covid-19" izplatības ierobežošanu ietekmēs ikvienu Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un ekonomiku kopumā. Ekonomikas ministrija prognozē ekonomikas sabremzēšanos ap vienu procentpunktu. Ja vīrusa izplatīšanās pasaulē būs ilgāka un plašāka, tad negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs vēl lielāka un ekonomikai ir risks nonākt recesijā," uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. Jāatgādina, ka šā gada februārī Ekonomikas ministrijas prognozes liecināja, ka IKP šogad varētu augt 2% robežās.

Ietekmē inflāciju

Koronavīrusa ietekme uz pārtikas cenām ir divējāda. "No vienas puses, lētākas enerģijas cenas var samazināt pārtikas izejvielu globālās cenas. Piemēram, ja sarūk graudu ražošanas izmaksas vai mazāka cukurniedru daļa tiek pārstrādāta bioetanolā, lielāka cukurniedru daļa paliks cukuram, tā samazinot cukura globālo cenu. No otras puses, pēdējo nedēļu laikā pieauga iedzīvotāju pieprasījums pēc ilgstoši uzglabājamiem pārtikas produktiem, kas varētu palielināt to patēriņa cenas," skaidro Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

"Coface" norāda, ka visbūtiskākā ietekme, kas būs jūtama drīz, attiecas ne tikai uz eksportu, bet arī importu. Ķīniešu ražoto komponentu piegāžu samazinājumu var kompensēt vietējie ražotāji vai piegādātāji no citām valstīm, taču ne pilnībā. Turklāt lielākas ražošanas izmaksas Baltijas valstīs var izraisīt augstāku inflāciju. "Tomēr pat starpproduktu importa gadījumā no Ķīnas Baltijas valstu ekonomiku tas būtiski neietekmēs, jo šo produktu importa daļa tirgū ir vien 7,7% Igaunijā, 2,4% Latvijā un 1,8% Lietuvā," atzīmē "Coface Baltics" izpilddirektors Mantvīds Štareika (Mantvydas Štareika).

Ir arī ieguvēji

Ne visas nozares izjutīs apjomu kritumu vienādi. Potenciāli, kur krituma nebūs, bet gaidāms pieaugums, ir veselības aprūpe, vērtē Gašpuitis. Arī IKT nozare varētu būt salīdzinoši maz skarta. Grūti iedomāties arī to, kas varētu būtiski bremzēt lauksaimniecību, ieguves rūpniecību, elektroenerģijas ražošanu, valsts pārvaldi, kā arī daļu komerciālo pakalpojumu aktivitāti.

Arī Strautiņš pieļauj, ka pieprasījums pieaugs IT un sakaru pakalpojumu sniedzējiem, taču programmēšanas uzņēmumiem galvassāpes var sagādāt darba organizācijas izmaiņas. Vismaz sākotnēji ieguvēji ir bijuši pārtikas ražotāji un tirgotāji. Par pasūtījumu pieaugumu ziņo arī vieglā rūpniecība, jo pasūtītāji šobrīd mazāk paļaujas uz piegādēm no Āzijas.

Runājot par nozarēm, kurās aktivitāte saglabāsies vai pat palielināsies, Zorgenfreija norāda uz sabiedrisko sektoru – valsts pārvalde, aizsardzība un veselības aprūpe, kur jau šobrīd piešķirti papildu līdzekļi. Privātajā sektorā arī atsevišķi uzņēmumi varētu būt ieguvēji. "Piemēram, gatavā ēdiena piegādātāji uz mājām un pārtikas mazumtirgotāji īstermiņā jūt ievērojamu pieprasījuma kāpumu (īpaši straujš kāpums vērojams arī pārtikas piegādē uz mājām), kā arī atsevišķi pārtikas ražotāji palielina ražošanas jaudas. Lauksaimniecība piegādā pirmās nepieciešamības produkciju, tādēļ arī šai nozare par pieprasījumu, visticamāk, jāsūdzas nebūs," uzskata Zorgeinfreija.

"Tomēr šādā situācijā, pat ja krituma nebūs, gaidāms pieaugums sarežģījumos ar norēķiniem. Līdz ar to aktuāla būs apgrozāmo līdzekļu pieejamība," atzīmē Gašpuitis.

"Vismazāk sāpīgākais brīdis šobrīd varētu būt nozarēm, kuras nodarbojas ar pamatvajadzību apmierināšanu, piemēram, pārtikas tirdzniecība, lauksaimniecība, pārtikas ražošana un farmācija. Daudz mazāk skaidrība ir par dažādām pakalpojuma nozarēm, piemēram, IT un biznesa pakalpojumi. Tiešā veidā vīrusa izplatība tās neskartu un liela daļa darbinieku var strādāt attālināti, taču tās ietekmēs kopējā ekonomiskā situācija pasaulē," secina Āboliņš, piebilstot, ka lielāku vai mazāku negatīvu ietekmi, visticamāk, jutīs gandrīz visas tautsaimniecības nozares.

"To, cik ļoti "Covid-19" ierobežošanai pieņemtie mēri ietekmēs Latvijas ekonomiku, pagaidām grūti paredzēt. Izšķirīga nozīme ietekmē uz ekonomiku būs valstu atbildes reakcijām. Valdībām izsmeļoši, godīgi, un bez pārspīlējumiem, jāinformē sabiedrība, kā arī jāievieš koordinēti fiskālie stimuli, lai pārtrauktu negatīvo notikumu spirāli. Valdībām un centrālajām bankām jādara viss iespējamais, lai brīdī, kad "Covid-19" draudi atkāpjas (un tāds brīdis pienāks), tautsaimniecība var atsākt strādāt – lai uzņēmumi un iedzīvotāji ir spējīgi atgriezties pie normālas ekonomiskās aktivitātes," norāda Zorgenfreija.

Vīruss ir jāaptur

Plānojot atbalsta pasākumus, norāda Latvijas Banka, ir jāsaprot, ka primārais mērķis ir apturēt vīrusa izplatību, kas diemžēl radīs izmaksas tautsaimniecībā. Tādēļ atbalsta pasākumi jāvērš uz vīrusa ierobežošanas radīto blakņu tautsaimniecībai atvieglošanu, šajā procesā valdībai uzņemoties centrālo lomu un darbojoties ciešā sasaistē ar Latvijas un starptautiskajām institūcijām, ieskaitot FKTK, EK un ECB.

Latvijas Bankā vērtē, ka sākotnējais atbalsta pasākumu kopums varētu iekļaut nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumu, nodokļu atmaksu un citu valsts maksājumu uzņēmumiem (piemēram, rēķinu apmaksu) veikšanu paātrinātā kārtībā, īslaicīgus ierobežojumus lauzt īres un citus līgumus, kādai no līgumslēdzēju pusēm nonākot likviditātes grūtībās, banku kredītu pamatsummas atmaksas termiņa īslaicīgu atlikšanu, līgumsodu aprēķina iesaldēšanu un iespēju uzkrāt (atlikt) procentu maksājumus uz noteiktu laiku, vienlaikus nodrošinot regulējuma toleranci banku sektoram, kā arī atbalstu uzņēmumu darbiniekiem, kuri dīkstāves rezultātā tiek nodarbināti ar samazinātu noslodzi vai spiesti doties neapmaksātā atvaļinājumā. Šie pasākumi ļautu uzņēmumiem un mājsaimniecībām veiksmīgāk pārvarēt īstermiņa likviditātes ierobežojumus.

Gadījumā, ja vīrusa izplatība ieilgs un netiks veiksmīgi ierobežota, būtu nepieciešams plašāks fiskālās politikas atbalsts, palielinot valsts budžeta izdevumus uz deficīta rēķina.