Ekonomikas sarukums Latvijā šogad varētu sasniegt 5%, prognozē 'Luminor'  (6)

Viņš papildināja, ka būtu liels pārsteigums, ja Latvijas IKP šogad pieaugtu. Ir skaidrs, ka šā gada otrajā ceturksnī statistikas datu frontē būs dramatiska aina.

Tāpat Strautiņš norādīja, ka ar valdības solīto miljardu eiro nepietiks, lai mazinātu pandēmijas krīzes sekas.

Ekonomists pieļāva, ka tad, ja "Covid-19" krīzi izdosies pārvarēt salīdzinoši ātri, kritums ekonomikā varētu nebūt tik liels.

"Vēl nesen šķita, ka būs mierīgs gads, starptautiskās institūcijas prognozēja nelielu IKP izaugsmi. Pirms nedēļas "Luminor" ekonomistu apspriedē prognozēju, ka Latvijas IKP kritums šogad būs ap 1%, Igaunijas un Lietuvas kolēģi savām valstīm vēl prognozēja pieaugumu. Šonedēļ prognozes vairs nav tik rožainas, ja ierobežojošie pasākumi ieilgs, prognozes var kļūt vēl sliktākas," teica Strautiņš.

Ekonomists skaidroja, ka "Covid-19" dēļ visvairāk skartās nozares būs transports, kur gaidāms kritums par vairāk nekā 15%, apstrādes rūpniecība ar aptuveni 11% kritumu un tirdzniecība ar aptuveni 9% kritumu.

Savukārt celtniecībā kritums varētu būt ap 7%, turklāt Strautiņš norādīja, ka pilnīgi noteikti pēc "Covid-19" krīzes sekos vētraini ekonomikas sildīšanas pasākumi un celtniecība būs viena no tām nozarēm, kurā šie sildīšanas pasākumi izpaudīsies visjūtamāk.

"Joprojām ir bažas par tirdzniecību, jo vietām vērojama klientu plūsmas samazināšanās par 50%, nav izslēgts, ka nepārtikas preču tirdzniecība uz laiku var tikt vispār pārtraukta. Tāpat apstrādes rūpniecībā ilgu laiku bija bažas par piegādēm no Ķīnas, bet tagad tā jau ir aizejoša problēma," sacīja Strautiņš.

Tomēr ekonomists norādīja, ka būs nozares, kuras augs arī šādos apstākļos, piemēram, informācijas un sakaru nozare varētu augt par 7%. Arī komercpakalpojumu eksports šajā situācijā īpaši necietīs.

"Skaidrs, ka visām krīzēm ir beigas un pieļauju, ka jau šā gada trešajā ceturksnī novērosim izaugsmi. Skaidrs, ka jau 2021. gadā gaidāma ekonomikas atkopšanās, taču šīs "Covid-19" krīzes atbalss kādu laiku vēl turpināsies," stāstīja ekonomists.

Strautiņš uzsvēra, ka tagad īpaši svarīgi ir mazināt krīzes ietekmi uz ekonomiku, piemēram, valdībai vajadzētu nopietni apsvērt, vai ar iepriekš izziņoto miljarda eiro atbalstu būs pietiekami.

Tāpat Strautiņš norādīja, ka no valsts puses būtu jādomā par automātiskām nodokļu atlaidēm skartajām nozarēm, valsts līdzfinansējumu algu izmaksām, ilgāka laika perioda un lielākiem bezdarba pabalstiem.

"Iespējams jādomā par elektrības un citu valsts un pašvaldību kontrolētu pakalpojumu rēķinu atcelšanu, kredītu garantijām. Tāpat ļoti svarīgi nodrošināt valsts atbalstu "airBaltic" kā stratēģiskam uzņēmumam, kā arī svarīgi panākt, lai bez aizķeršanās virzās uz priekšu "Rail Baltica" projekts," stāstīja Strautiņš.