'Covid-19': pirmais saslimšanas gadījums Latvijā palielinājis pirkumu daudzumu par 7%

"Nielsen" izvērtēja pircēju rīcību, tā dēvētajā, pirmajā koronavīrusa vilnī, kas veikalos uzbangoja 9. gada nedēļā (24. februārī-1. martā) un 10. nedēļā (2.-8.martā). Pēc "Nielsen" vadītājas Baltijas valstīs Ilonas Lepas (Ilonas Lepp) teiktā, februāra beigās Latvijas pircēji rīkojās diezgan atturīgi – iepirkumu vērtība, salīdzinot ar vidējiem iepirkumiem no gada sākuma, pieauga neievērojami, knapi par 1%. Tobrīd to skaits pieauga tikai Lietuvā, kopā par 8%, bet Igaunijā par 2% samazinājās.

Marta pirmajā nedēļā koronavīrusam "Covid-19" Latvijā kļūstot par realitāti, pircēji sāka veidot svarīgāko produktu rezerves. Savukārt pirms nedēļas novērotais lietuviešu entuziasms ar lielāku pirkumu daudzumu norima – šeit kopējā iepirkumu vērtība pieauga par 1%. Igaunijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, tobrīd iepirkumu vērtība auga visvairāk – pat par 15%.

"Salīdzinot ar februāra beigās veikalos masveidā ieplūdušajiem lietuviešiem, Latvijas iedzīvotāji iepirkšanās apjomu pēc būtības nemainīja, taču koriģēja iepirkšanās grozu saturu. Visvairāk, t.i., par 26% samazinājās elektropreču iegādes daudzums, kas nav pirmās nepieciešamības preces, attiecīgi pārorientējoties uz ilgtermiņā derīgu pārtiku (tās iegāde palielinājās par 9%), kā arī mājdzīvnieku vajadzībām. Pēdējās kategorijas preču iegāde sasniedza pat 48% un bija neikdienišķi liela, tā neatkārtojās nevienā citā Baltijas valstī. Tostarp marta sākumā par 33% jau pieauga mājsaimniecības preču pārdevumi, cilvēki atkal pievērsās pārtikas precēm ar garu derīguma termiņu un saldumiem," teic Lepa.

No sākuma steidzās pirkt pārtiku, vēlāk higiēnas preces

Saskaņā ar "Nielsen" vadītājas teikto, Latvijā februāra beigās starp ilgtermiņā derīgiem produktiem visvairāk pieauga gaļas produktu, miltu, kā arī rīsu un putraimu pārdevumi. Tāpat palielinājās makaronu, dažādu mērču, kā arī zivju un jūras velšu konservu pārdevumi.

"Acīmredzams, ka pircēji sāka rūpēties par rezervēm, ko varētu uzglabāt ilgāku laiku. Gaļas produktus pēdējā februāra nedēļā Latvijas tirdzniecības tīklos pārdeva 2,3 reizes, miltus divas reizes vairāk. Rīsu un citu putraimu pārdevumi palielinājās par 1,5 reizi, pārējo ilgtermiņa pārtikas produktu iegāde – apmēram par 1,4 reizēm. Līdzīgi pircēji rīkojās arī citās pasaules valstīs. Viņi steidzās piepildīt savas noliktavas ar pārtikas produktiem, ko var ilgi uzglabāt," norāda "Nielsen" vadītāja.

Marta sākumā spēcīgi iedarbojās sezonas faktors, un starp dažādām kategorijām vadībā izvirzījās ar zemes darbiem saistītu preču pieprasījums. Pat par 5 reizēm vairāk pircēji iegādājās dārzniecības darbarīkus un aksesuārus, kā arī augu valsts preces. Taču citas pirktākās kategorijas parādīja Latvijas pircēju atbildi uz koronavīrusu.

"Marta sākumā Latvijas iedzīvotāji tieši atsaucās uz aicinājumiem ievērot higiēnas, dezinfekcijas prasības. Tualetes ziepju pārdevumi šajā laikā pieauga par 1,4 reizēm, ievērojami palielinājās arī higiēnas un ādas kopšanas līdzekļu pārdevumi," pievērš uzmanību Lepa.

Marta sākumā diezgan intensīvi tika pildītas arī pārtikas rezerves. Pirmajā marta nedēļā svaiga un saldēta mīkla Latvijas tirdzniecības tīklos tika nopirkta par 1,5 reizi vairāk, par 1,4 reizēm vairāk pieauga rīsu un citu ilgtermiņā uzglabājamu graudu produktu pieprasījums, par ceturtdaļu palielinājās alkoholisko dzērienu iepirkumi, par piektdaļu pieauga interese par cukuru, desertiem un citiem saldiem izstrādājumiem, tāpat kulinārijas produktiem un uzkodām.

Pircēji neticēja, ka būs slikti

9.-11. martā interneta vidē "Nielsen" aptaujātie Latvijas iedzīvotāji bija noskaņoti diezgan mēreni, pesimisma scenārijs netika prognozēts. Aptaujas laikā katrs piektais respondents uzskatīja, ka koronavīrusa "Covid-19" izplatība valstī ir augsta vai ļoti augsta, taču 40% apdraudējumu uzskatīja par vidēju, bet 36% – par mazu vai ļoti mazu.

"Pirms nedēļas katrs otrais respondents teica, ka ir "nedaudz" noraizējies par koronavīrusu. Taču pasaules valstīm izolējoties un slēdzoties, ierobežojot fizisko personu pārvietošanos, ticams, ka šobrīd iedzīvotāju noskaņojums jau būtu mazāk optimistisks," saka "Nielsen" vadītāja Baltijas valstīs.

Pat 66% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi vai vairākas reizes dienā interesējas par koronavīrusa jaunumiem. Par galveno informācijas avotu saglabājas interneta plašsaziņas līdzekļi, kur pulcējas 54% aptaujāto. 49% skatās televīziju. "Visvairāk, t.i., 42% Latvijas iedzīvotāju par situāciju uzzina, izmantojot vienu no svarīgākajiem jaunumu vai baumu avotiem – sociālos tīklus, un tas ir lielākais procents visās Baltijas valstīs," konstatē Lepa.