'Latvenergo': Koģenerācijas staciju loma elektroenerģijas tirgū nākotnē pieaugs  (7)

Viņš skaidro, ka Latvijā elektroenerģiju ģenerējošo jaudu portfelis ir ļoti labi sabalansēts, jo ir jaudīgas koģenerācijas elektrostacijas, kas var strādāt bāzes režīmā, un lielas hidroelektrostacijas (HES), kas spēj nodrošināt pīķu slodzi. Ločmelis norāda, ka būtiski turpmākajā desmitgadē nodrošināt Latvijas elektroapgādes drošumu, un svarīgi, lai Latvijas ģenerācijas jaudas nesamazinās.

"Mūsdienīga energoapgāde nav iedomājama bez būtiska atjaunīgo energoresursu īpatsvara, tomēr tādi energoresursi kā ūdens, vējš un saule nav pastāvīgi, un to aizvietošanai ir nepieciešami citi – tradicionālie energoresursi, tomēr būtiski, lai šie tradicionālie energoresursi tiktu izmantoti ar augstu efektivitāti un minimāliem oglekļa dioksīda (CO2) izmešiem," skaidro Ločmelis, norādot, ka šī gada sākums ir bijis bagātīgs ar hidroresursiem un ir pieaugusi arī vēja enerģijas loma elektroapgādes bilancē, tomēr nav mazinājusies "Latvenergo" TEC-1 un TEC-2 loma, jo jānodrošina elektroenerģijas ražošana arī brīžos, kad vējš nepūš un ūdens pietece ir zema.

Viņš pauž, ka modernizētie TEC-1 un TEC-2 ir ideāli piemēroti tādai lomai, jo pretstatā, piemēram, Igaunijas degslānekļa stacijām, spēja un spēs nodrošināt elektroenerģijas ražošanu augsti efektīvā procesā ar minimāliem CO2 izmešiem un konkurētspējīgu cenu, turklāt ierobežojot arī cenas pieaugumu ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā.

Ločmelis norāda, ka vēsturiskais valsts atbalsts jaudas maksājumu veidā TEC-1 un TEC-2 ir ļāvis tos modernizēt un pielāgot šodienas un nākotnes tirgus situācijai, kurā ir sagaidāms Baltijas valstu nozīmīgākais solis iekļauties vienotajā kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sinhronajā zonā un vēl plašāks atjaunīgo energoresursu īpatsvars.

Viņš uzsver, ka arī pēc būtiskā jaudas maksājumu samazinājuma kopš 2018. gada 1. janvāra un pēc valsts atbalsta beigām TEC-1 šī gada novembrī TEC-1 un TEC-2 turpinās nodrošināt jaudu pieejamību gan elektroenerģijas tirgum, gan Latvijas un Baltijas sistēmu drošumam.

"Latvenergo" pārstāvis skaidro, ka otro gadu pēc kārtas TEC ir saražots vēsturiski lielākais elektroenerģijas daudzums – 2780 gigavatstundas (GWh), kas ir par 5% vairāk nekā 2018. gadā.

"Augsto TEC izstrādi veicināja elektroenerģijas pieprasījums reģionā, jo 2019. gadā augsto CO2 emisijas kvotu cenu dēļ tika būtiski samazināta Igaunijas degslānekļa staciju izstrāde, kā arī novērota vēsturiski zema ūdens pietece Daugavā," pauž Ločmelis, piebilstot, ka, ja līdz šim Igaunija Eiropas Savienībā (ES) elektroenerģijas jomā ir bijusi pilnībā pašnodrošināta valsts, tad pēc Narvas elektrostacijas vairāku bloku apturēšanas, kurā izmanto vietējo kurināmo degakmeni, situācija jaudu ziņā ir būtiski mainījusies, turpretī TEC-1 un TEC-2 loma ir nozīmīgi pieaugusi.

Viņš norāda, ka pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas Latvijā gāzes kā energoresursa piegādes ir nozīmīgi diversificētas, samazinot tās importu no Krievijas. Piemēram, "Latvenergo" kā liels gāzes patērētājs ir diversificējis savus piegādes avotus, izmantojot Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli. Vēl viens faktors, kas ietekmē kopējo tirgu, ir kopīga Latvijas, Igaunijas un Somijas tirgus izveidošana. "Latvenergo" pārstāvis pauž, ka tādējādi līdz ar gāzes piegādes avotu dažādošanu elektroenerģijas ražošanā TEC darbība koģenerācijā un kondensācijā ir nodrošinājusi ļoti konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu.

Ločmelis skaidro, ka Latvijas elektroenerģijas cenu svārstības arvien vairāk pakļaujas kopīgām tendencēm visā "Nord Pool" biržas reģionā. Turklāt brīvā elektroenerģijas tirgus apstākļos ļoti liela TEC priekšrocība ir spēja ļoti elastīgi reaģēt uz gāzes un elektroenerģijas cenu izmaiņām tirgū, tādējādi sabalansējot ražošanu un importēšanu atbilstoši piedāvājumam un pieprasījumam.