Pirmajā ceturksnī būtiski pieaugušas pārtikas produktu cenas  (58)

Vislielākais cenu pieaugums šī gada pirmajā ceturksnī bija plūmēm par 57% no 1,27 eiro/kilogramā līdz 1,99 eiro/kilogramā, cūkgaļas šķiņķim par 27% no 5,09 eiro/kilogramā līdz 6,44 eiro/kilogramā, bumbieriem par 22% no 1,26 eiro/kilogramā līdz 1,54 eiro/kilogramā, dzeltenajai un sarkanajai paprikai par 18% attiecīgi no 3,07 eiro/kilogramā līdz 3,61 eiro/kilogramā un no 2,87 eiro/kilogramā līdz 3,38 eiro/kilogramā, vistas filejai par 13% no 5,86 eiro/kilogramā līdz 6,63 eiro/kilogramā.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums pirmajā ceturksnī ir bijis importa zemenēm par 40% no 10,48 eiro/kilogramā līdz 6,29 eiro/kilogramā, apelsīniem par 21% no 1,85 eiro/kilogramā līdz 1,46 eiro/kilogramā, pusžāvētajai desai "Servilāde" par 17% no 7,16 eiro/kilogramā līdz 5.94 eiro/kilogramā, spageti par 16% no 0,93 eiro/kilogramā līdz 0,77 eiro/kilogramā.

Ja analizē pārtikas cenu izmaiņas gada laikā, tad vislielākais cenu kāpums ir bijis āboliem "Jonagold" par 70% no 0,76 eiro/kilogramā līdz 1,29 eiro/kilogramā, zaļajām vīnogām par 53% no 3.55 eiro/kilogramā līdz 5,44 eiro/kilogramā, rīsiem par 36% no 1,02 eiro/kilogramā līdz 1,39 eiro/kilogramā, liellopu gaļas filejai par 22% no 7,71 eiro/kilogramā līdz 9,38 eiro/kilogramā, cūkgaļas šķiņķim par 21% no 5,32 eiro/kilogramā līdz 6,44 eiro/kilogramā, bumbieriem par 21% no 1,28 eiro/kilogramā līdz 1,54 eiro/kilogramā.

Gada laikā būtisku kritumu ir piedzīvojuši tikai svaigi dārzeņi. Galviņkāpostiem cena samazinājusies par 44% no 0,83 eiro/kilogramā līdz 0,46 eiro/kilogramā, burkāniem par 37% no 0,74 eiro/kilogramā līdz 0,46 eiro/kilogramā, galda bietēm par 30% no 0,48 eiro/kilogramā līdz 0,33 eiro/kilogramā, sīpoliem par 27% no 0,71 eiro/kilogramā līdz 0,52 eiro/kilogramā un importa tomātiem par 20% no 2,32 eiro/kilogramā līdz 1,86 eiro/kilogramā.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe norāda, ka gada sākumā dažas veikalu ķēdes paaugstināja cenas vairākiem produktiem, kas arī atspoguļojas vidējās cenās.

"Darba spēka izmaksas vairākās nozarēs Latvijā, līdzīgi kā 2008. gadā, bija sasniegušas neadekvātus augstumus. Cenas daudz kur palielinājās. Augļu un dārzeņu cenu izmaiņas pamatā saistītas ar sezonālajām izmaiņām. Bet, ja skatāmies gada griezumā, tad šogad būtiski zemākas ir nozīmīgāko dārzeņu cenas. Tas ir saistīts ar 2018. gada lielo sausumu, kad neizauga plānotais un 2019.gadā bija samazināts piedāvājums," norāda Gulbe.

Viņa skaidro, ka rīsu cenu kāpums nav saistīts ar pastiprināto pirkšanu Covid-19 sakarā, bet gan ar cenas kāpumu pasaules tirgos. Cūkgaļas cenas palielinājās visā Eiropā, jo bija pieaudzis Ķīnas imports, kas Eiropā radīja iztrūkumu, tāpēc ir palielinājušās gandrīz visu gaļas un gaļas produktu cenas, skaidro Gulbe.

"Pandēmijas ēnā grūti prognozēt kas notiks ar pārtikas produktu cenām. Patlaban biržas ir nestabilas un neaktīvas. Pircēji nogaida, jo nav saprotams kas notiks. Bet pārtikas produktu cenas Latvijā vienmēr korelē ar pasaules tirgus cenām. Droši vien, ka daļa pārtikas produktu kļūs lētāka. Tas daļēji varētu būt saistīts ar iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos saistībā ar vīrusa izraisīto ekonomisko krīzi. Visticamāk, diemžēl, būsim spiesti vairāk lūkoties siera un krējuma izstrādājumu virzienā," norāda Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.