Covid-19 izplatības dēļ Latvijā noteiktie ierobežojumi ir ieviesuši nepatīkamas izmaiņas arī mediju jomā. Vides reklāmu nozarē tas ir rezultējies ar auditorijas samazinājumu par 75%, plānoto reklāmas kampaņu atcelšanu, bet naudas taupīšanas nolūkos darbību pilsētvidē līdz 14. aprīlim viens uzņēmums jau ir pārtraucis. Nozares pārstāvji brīdina, ka gadījumā, ja Rīgas dome nesamazinās augstās nodevas par reklāmas izvietošanu pilsētvidē, šim piemēram sekot būs spiesti arī citi jomas uzņēmumi.
Vidēji par reklāmas izvietošanu Rīgas pilsētvidē viens nozares spēlētājs Rīgas pašvaldībai un tās uzņēmumiem samaksā ap 20 tūkstošiem eiro mēnesī. Tā kā krīzes laikā dramatiski samazinājušies reklāmas uzņēmumu ienākumi, Vides reklāmas asociācija lūgusi Rīgas domi šajā laikā atcelt pašvaldības noteiktās nodevas, bet pēc tam piemērot samazinātu nodevu likmi, lai uzņēmumi varētu atkopties no krīzes. Domes atbilde līdz šim nav sekojusi.
Nozare ceļ trauksmi, dome lemt nesteidzas
Vides reklāmas nozare ir zaudējusi aptuveni 75% no savas auditorijas kopš brīža, kad valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. "Rīgas ielās ir kritiski samazinājušies iedzīvotāji, [valdības] rīkojuma pieņemšanas rezultātā liela daļa reklāmu ir zaudējušas aktualitāti, sadarbības partneri pieprasa pārtraukt reklāmas izvietošanu uz vides reklāmu nesējiem un arī jauni reklāmu pasūtījumi tiek saņemti būtiski mazākos apmēros," situāciju ieskicē vides reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Ilma Kauliņa.
Asociācijas iesniegumā Rīgas domei tiek pausts, ka nekavējoties pieņemot lēmumu par reklāmas izvietošanas nodevas atcelšanu vai samazinājumu, būtu iespēja saglabāt vismaz daļu uzņēmumu un to darba vietu. Vienlaikus tiek norādīts, ka nomas maksājumi par reklāmas vietas un pašvaldības zemes nomu pārsniedz 2,1 miljonus eiro, ko saņem Rīgas pašvaldības uzņēmumi, tādējādi nesamazinot nodevas, tiešā veidā tiem tiks nodarīts vairāku miljonu eiro kaitējums, norāda Kauliņa.
Nozares asociācija norāda, ka krīze nozarē ir ne tikai Latvijā. Piemēram, Tallinas pilsētas dome jau ir apstiprinājusi atbalsta pasākumus pilsētas uzņēmējdarbības nozarei, lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvās sekas. Galvenokārt atbalsta pasākumi attiecas uz tiem uzņēmumiem, kuriem ir līgumattiecības ar pilsētu vai ir ietekme uz pilsētas darbību. Viens no atbalsta mehānismiem, par ko ir izdevies vienoties, ir samazināt reklāmas nodevu par 50%, bet dažās reklāmas jomās panākt arī nomas maksas atcelšanu.
Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns portālam "Delfi" pauda, ka iesniegums domē ir saņemts un tas tiks izskatīts domes līmenī, taču vēl nevarēja precizēt, vai tas varētu notikt nedēļas vai mēneša laikā.
Pirmais saļimušais – iespējams, ne pēdējais
Par situācijas nopietnību nozarē un nepieciešamo atbalstu liecina arī fakts, ka finansiālo līdzekļu taupības dēļ ekrānu darbību līdz 14. aprīlim pārtraucis viens no nozares uzņēmumiem – SIA "Visual Agency", kas darbojās digitālo ielu ekrānu segmentā.
"Laikā, kad valsts līmeni tiek apspriestas dažādas iniciatīvas kā atbalstīt mediju industriju, kas tagad pārdzīvo grūtus laikus reklāmas ienākumu krituma dēļ, mēs nesaprotam Rīgas domes "klusēšanu". Situācija digitālu ielu ekrānu segmentā ir vēl vairāk kritiska nekā klasiskā vides reklāmas segmentā. Mums ir jāmaksā paaugstināto fiksētu nodevu un neatkarīgi no tā, vai mums reklāma ir vai nav," norāda SIA "D Screens" valdes loceklis Konstantīns Kuzikovs.
"Diemžēl mūsu "pulkā" jau ir pirmais "saļimušais" – kopējās situācijas dēļ uz divām nedēļām pārtrauca ekrānu darbu "Visual Agency" ar saviem 16 ekrāniem. Mēs vēl turamies, jo ir jāpilda gan sabiedrības informēšanas funkciju par vīrusa izplatību, gan ir jāizvieto tos reklāmdevēju paziņojumus, kas saprot cik būtiski ieguldīt savā zīmola mārketingā tieši šajā laikā. Bet baidos, ka gadījumā, ja vides reklāmas industrija nesaņems Rīgas Pašvaldības pretimnākšanu par nodevas samazinājumu, tad "Visual Agency" piemērs nebūs vienīgais šopavasar," turpina Kuzikovs.
Kas veido augsto nodevu
Rīgā nodevu apjoms ir atkarīgs no reklāmas izvietošanas vietas jeb zonējuma, kā arī veida – sabiedriskā transporta pieturvietās nodevas apjoms ir zemāks nekā tad, ja reklāmu izvieto uz kolonnas vai stenda. Taču vidēji mēnesī sanāk šķirties no aptuveni 20 tūkstošiem eiro nodevās vien, atzīst vides reklāmu izvietošanas uzņēmuma "JCDecaux Latvija" direktore Jelena Brokāne.
Arī tad, ja konstrukcijās netiek izvietotas reklāmas, tās ir nepieciešams uzturēt – mazgāt un kopt, kas veido papildu izmaksas. Salīdzinājumā ar pagājušo mēnesi, uzskatāmi ir palielinājies vandālisms, piemēram, pieturvietu vai stendu stiklu izsišana ir trīskāršojusies, tāpat arī pieaudzis ar grafiti apzīmēto stendu skaits, atzīst Brokāne.
Prognozes mainās pa stundām
Brokāne norāda arī uz vides reklāmas nozares spēju pielāgoties situācijai – tagad pilsētā ir mazinājies vizuālais troksnis, reklāmas ir kļuvušas pamanāmākas, kā arī daļa no tām vairāk tiek pārvietotas uz apkārtnēm, kur ir cilvēku dzīvesvietas. "Kamēr cilvēki dosies uz veikalu, tikmēr būs nepieciešamība tos informēt par piedāvājumu. Vides reklāma to spēj paveikt visefektīvāk, jo tas ir pēdējais medijs, kuru patērētājs redz pirms ieiešanas veikalā, turklāt mazumtirdzniecības patēriņš nebūt nav krities," bilst Brokāne.
Viņa norāda, ka prognozes par uzņēmuma un nozares nākotni šobrīd mainās pa stundām un reālos zaudējumus šobrīd prognozēt nav iespējams.
"Krīze nozarē jau ir. Izejot uz Rīgas ielām var redzēt, ka 70% ir sociāla tipa reklāmas, no kā ienākumus negūstam. Krīzē izdzīvos tie, kuri var ātri reaģēt uz situāciju un maksimāli ātri pieņemt lēmumus par izmaksu samazinājumu – tostarp darbinieku skaita un algu samazinājumu. Saņemot atbalstu no pašvaldībām nodevu samazinājuma veidā, vides reklāmas nozarei būs lielākas iespējas izdzīvot," noslēdz Brokāne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
