Nodokļu parāds – viesnīca 'Roma' nesaņem dīkstāves pabalstu darbiniekiem  (136)

"Viesnīca ir slēgta jau dažas nedēļas. Pateicoties tam, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neiedeva mums valsts atbalstu, šodien pa vienam palaižu darbiniekus uz bezdarbniekiem. Jo tas ir vairāk, nekā cerēt uz kaut ko. Mēs varam pārsūdzēt VID lēmumu mēneša laikā, bet no kā tikmēr iztiks mani darbinieki? Neatceros tik skumju dienu..." sarunā ar "Delfi Izklaidi" atzina "Hotel Roma" vadītāja Linda Mūrniece.

Savukārt VID pārstāvis Andrejs Vaivars aģentūrai LETA sacīja, ka atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22. pantam VID nedrīkst komentēt konkrētus nodokļu maksātājus. "Ja viesnīcas "Roma" vadība oficiāli parakstīs dokumentu, ar kuru sniedz piekrišanu, ka VID no savas puses drīkst sniegt informāciju par konkrētajiem nodokļu maksātājiem, tad VID pēc šādas atļaujas saņemšanas sniegs savu komentāru," sacīja Vaivars.

Viesnīcas "Roma" bizness pieder "Benkons" MMC Latvijas filiālei. Uzņēmums ir reģistrēts 2011. gadā. Uzņēmumam ir nodokļu parāds kopš 2019. gada septembra, kad tas bija 43,4 tūkstoši eiro, liecina "Crediweb" dati. Uz šā gada 26. martu tā nodokļu parāds ir 5,5 tūkstoši eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Linda Mūrniece ir "Benkons" pilnvarotā persona komersanta darbībai, uzņēmums pieder Azerbaidžānas uzņēmumam "Benkons", tomēr tā patiesais labuma guvējs nav norādīts, jo to šobrīd neprasa likums. Galvenā valsts notāre Guna Paidere skaidro, ka attiecībā uz ārvalstu komersantu filiālēm regulējums vēl nav stājies spēkā. Obligāts pienākums atklāt patiesos labuma guvējus būs no šī gada vidus. "Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārejas noteikumu 46.–48.punktu ārvalsts subjektam, kuram komercreģistrā reģistrēta ārvalsts komersanta filiāle vai arī pārstāvniecību reģistrā reģistrēta ārvalsts komersanta un organizācijas pārstāvniecība, laika periodā no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 1. janvārim Uzņēmumu reģistrā būs jāiesniedz informācija par tā patieso labuma guvēju. Pretējā gadījumā, ja ārvalsts subjekts līdz 2021. gada 1. janvārim nebūs iesniedzis Uzņēmumu reģistrā informāciju par tā patieso labuma guvēju, attiecīgā ārvalsts subjekta atvērtās ārvalsts komersanta filiāles vai ārvalsts komersanta un organizācijas pārstāvniecības tiks izslēgtas no attiecīgā reģistra," skaidro Paidere. Viņa piebilst, ka pašlaik Uzņēmumu reģistrs rakstītu atteikumu, ja iesniegtu, jo likums neparedz tādu ziņu ierakstīšanu reģistrā.

"Benkons" MMC Latvijas filiāle nav iesniegusi gada pārskatus par pēdējiem četriem gadiem, kas ir raksturīgi un likumīgi ārvalstu komersantu filiālēm. Pēdējais pārskats ir pieejams par 2015. gadu, kad uzņēmuma apgrozījums bija 1,3 miljoni eiro, bet peļņa – 14,2 tūkstoši eiro, liecina "Crediweb" dati. 2018. gadā uzņēmums samaksājis nodokļos 460,6 tūkstošus eiro, no tiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 104,1 tūkstotis eiro, VSOAI – 207,7 tūkstoši eiro. VID dati par 2019. gadu rāda, ka pērn uzņēmums nodokļos samaksājis 109,7 tūkstošus eiro, un vidēji tajā bijuši nodarbināti 55 cilvēki.

Mūrniecei pašai pieder uzņēmums "Serviss viesnīcām", kas reģistrēts pagājušā gada vidū un atrodas viesnīcas "Roma" adresē – Kaļķu 28. Viņa ir arī patiesā labuma guvēja. Uzņēmumam februārī un martā bijis nodokļu parāds, marta sākumā tam sasniedzot 41,4 tūkstošus eiro, liecina "Crediweb" dati. Savukārt uz 26. martu nodokļu parāds pieaudzis līdz 41,8 tūkstošiem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma pārskats par 2019. gadu vēl nav pieejams.

Šonedēļ Mūrniece savā "Facebook" profilā jau bija dalījusies ar Valsts ieņēmumu dienesta atteikumu piešķirt viesnīcas darbiniekiem dīkstāves pabalstu – tas noticis nodokļu parādu dēļ. "Uzminiet, vai mani darbinieki un uzņēmums saņems valsts atbalstu? Nē, protams. Kas nozīmē uzņēmuma likvidāciju ar visu no tā izrietošajām sekām. Kas nozīmē papildu 55 bezdarbniekus, ko valsts uzturēs ilgāk, nekā maksātu pabalstu. Kas nozīmē, ka uzņēmums neatsāks darbību un viens liels nodokļu maksātājs valstij būs zudis. Viesnīcu biznesam ir sezonāls raksturs, un katru gadu martā viesnīcai ir parāds. Jo janvārī un februārī viesi nebrauc, nauda kontā neienāk un mēs "noēdam" vasarā sapelnīto," situāciju bija skaidrojusi Mūrniece.

"Katru gadu valstij esam nomaksājuši nodokļos simtiem tūkstošu eiro, pagājušajā gadā nomaksātais darba devēja nodoklis vien bija 354 000 eur... Jā, uz martu mums ir nodokļu parāds – 32 000, jo martā mēs to plānojām nomaksāt, par ko VID iesniedzām pieteikumu jau februārī, pirms visa šī... Pēc šī VID mūs pieskaitīja negodprātīgajiem? Nevis izvērtēja daudzu gadu vēsturi?" savu sarūgtinājumu neslēpa uzņēmēja.

Jāatgādina, ka Ministru kabineta 2. aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem", precizējot atbalsta saņemšanas prasības, atbilstoši kurām plašāks krīzes skarto uzņēmēju loks varēs pieteikties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām.

Līdz ar grozījumiem atbalstu varēs saņemt arī uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019. gada 1. marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķina, attiecinot to pret vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Tāpat precizēts atbalsta saņemšanas kritērijs attiecībā uz nodokļu parāda apmēru, pieļaujot iespēju pieteikties atbalstam krīzes skartajiem darba devējiem ar lielāku nodokļu parādu. Uzņēmums varēs pieteikties atbalstam, ja tam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nebūs lielāks par 1000 eiro, vai ja lielāka parāda gadījumā tam piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.