Eiropas Komisija (EK) darba ņēmēju un uzņēmumu atbalstam ierosinājusi izveidot solidaritātes instrumentu "Sure", lai darba ņēmēji saglabātu ienākumus un uzņēmumi turpinātu darbību. Paredzēts, ka šāda instrumenta apjoms varētu sasniegt 100 miljardus eiro, informēja EK.
Atbalstu saņems arī lauksaimnieki un zvejnieki, kā arī vistrūcīgākie iedzīvotāji. Visu šo pasākumu pamatā ir pašreizējais ES budžets, un tiem izmantos katru pieejamo eiro.
Komentējot ceturtdien pieņemtos priekšlikumus, EK priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena sacīja: "Šajā koronavīrusa krīzē var palīdzēt tikai visspēcīgākie atbildes pasākumi. Mums jāizmanto visi mūsu rīcībā esošie līdzekļi. Katrs ES budžetā pieejamais eiro tiks novirzīts, lai to risinātu, un visi noteikumi tiks atviegloti, lai nodrošinātu ātru un efektīvu finansējuma plūsmu. Ar jaunu solidaritātes instrumentu mēs mobilizēsim 100 miljardus eiro, lai saglabātu cilvēku nodarbinātību un uzņēmumu darbību. Tādējādi mēs apvienojam spēkus ar dalībvalstīm, lai glābtu dzīvības un aizsargātu iztikas līdzekļus. Tā ir Eiropas solidaritāte".
"Sure" iniciatīva paredz, ka tiks mazināts ekonomiskais trieciens, lai ES ekonomika būtu gatava atsākt darbību, kad apstākļi tam būs piemēroti. Jaunais instruments nodrošinās aizdevumus līdz 100 miljardu eiro apmērā tām valstīm, kurām tie ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji saņem ienākumus un uzņēmumi saglabā savus darbiniekus. "Tas ļaus cilvēkiem arī turpmāk apmaksāt īri, rēķinus un pārtikas pirkumus un palīdzēs nodrošināt tik ļoti nepieciešamo stabilitāti ekonomikā," norādīts paziņojumā.
Aizdevumu pamatā būs dalībvalstu sniegtās garantijas, un tie tiks novirzīti tur, kur tie ir vissteidzamāk nepieciešami. Aizdevumus varēs izmantot visas dalībvalstis, bet īpaši svarīgi tie būs vissmagāk skartajām valstīm.
Vienlaikus "Sure" atbalstīs saīsināta darba laika shēmas un tamlīdzīgus pasākumus, lai palīdzētu dalībvalstīm aizsargāt darbavietas, darba ņēmējus un pašnodarbinātos pret atlaišanas un ienākumu zaudēšanas risku. Uzņēmumi varēs uz laiku samazināt darbinieku darba laiku vai pilnībā pārtraukt darbu, saņemot ienākumu atbalstu no valsts par nenostrādātajām stundām. Pašnodarbinātais saņems ienākumu kompensāciju par šo ārkārtas situāciju.
Elastīgāka kļūst arī Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda izmantošana. Dalībvalstis varēs sniegt atbalstu zvejniekiem par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, akvakultūras zivkopjiem par ražošanas apturēšanu uz laiku vai samazināšanu, un ražotāju organizācijām par zvejas un akvakultūras produktu pagaidu uzglabāšanu.
Tāpat komisija drīzumā ierosinās virkni pasākumu, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki un citi saņēmēji var saņemt atbalstu, kas tiem vajadzīgs no kopējās lauksaimniecības politikas, piemēram, tiks dots vairāk laika atbalsta pieteikumu iesniegšanai, vairāk laika administrācijām un to izskatīšanai, tiks palielināti tiešo maksājumu uz lauku attīstības maksājumu avansa maksājumi, kā arī piedāvāta papildu elastība pārbaudēm uz vietas, lai līdz minimumam samazinātu vajadzību pēc fiziskiem kontaktiem un samazinātu administratīvo slogu.
EK norāda, ka visi neizmantotie naudas līdzekļi no trim kohēzijas politikas fondiem - Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda - tiks mobilizēti, lai risinātu sabiedrības veselības krīzes sekas. Lai nodrošinātu, ka līdzekļus var novirzīt tur, kur tie ir vissteidzamāk nepieciešami, būs nepieciešams veikt pārvietojumus starp fondiem, starp reģionu kategorijām, kā arī starp politikas mērķiem. Turklāt tiks atceltas līdzfinansējuma prasības, jo dalībvalstis jau tagad izmanto visus savus līdzekļus cīņā pret krīzi.
Tāpat ES ceturtdien ierosinājusi izmantot visus pieejamos atlikušos līdzekļus no šā gada ES budžeta, lai palīdzētu reaģēt uz nepieciešamību apmierināt veselības aprūpes sistēmas un profesionāļu vajadzības. Līdz ar to trīs miljardi eiro tiks paredzēti Ārkārtas atbalsta instrumentam, no kuriem 300 miljoni tiks piešķirti "RescEU", lai atbalstītu kopējos aprīkojuma krājumus.