Ministrs pauž bažas, ka bankas krīzes laikā uzņēmumiem izvirza nepamatotas prasības  (54)

Viņš norādīja uz ceturtdien saņemtu "nepatīkamu signālu", kad pieci uzņēmēji informējuši par bankām, kas uzņēmumiem izvirzījušas nepamatotas prasības attiecībā uz personiskajām garantijām, papildus nodrošinājumu un procentu pārskatīšanu. Viņš gan neatklāja pausto bažu detaļas, bet informēja, ka rīt ministram plānota tikšanās ar Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem, lai šo jautājumu pārrunātu. "Vērtēsim un atradīsim veidus, kā pasargāt kredītņēmējus un privātpersonas, kas saskārušās ar šādu situāciju," piebilda Reirs.

Lūgta komentēt finanšu ministra teikto, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre aģentūrai LETA atzina, ka viņas rīcībā neesot informācijas par banku negodpratīgu rīcību. "Es nopietni uztveru visus saņemtos signālus," uzsvēra Bajāre, piebilstot, ka viņa centīsies noskaidrot ministra pausto bažu pamatotību.

Tāpat patlaban darba grupa izstrādā atbalsta programmu lielajiem eksportētājiem, kurai plānots novirzīt 75 miljonus eiro. Reirs stāstīja, ka ministra vadītā darba grupas ekonomikas atbalstam Covid-19 krīzes mazināšanai patlaban izstrādā divas atbalsta programmas uzņēmumiem. Sadarbībā ar "Altum", Ekonomikas ministriju un Zemkopības ministriju tiek izstrādāta atbalsta programma lielajiem eksportētājiem, kas nākamnedēļ varētu tikt apstiprināta valdībā. Šai programmai plānots novirzīt 75 miljonus eiro. Programmas ietvaros iecerēts sniegt atbalstu 10-15 lielajiem uzņēmumiem, kas kalpotu kā nodrošinājums eksporta apjomu audzēšanai vismaz 500 miljonu eiro apmērā.

Tāpat tiek domāts par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma pārdali. Pēc Reira teiktā, Eiropas Komisija ir atļāvusi patlaban citiem mērķiem ieplānotos ES fondu līdzekļus 600 miljonu eiro apmērā pārdalīt ekonomiku veicinošiem pasākumiem.

Finanšu ministrs atzina, ka no minētās summas 300 miljoni eiro tomēr tiks izmantoti to sākotnēji plānotajiem projektiem, bet atlikušos 300 miljonus eiro iecerēts pataupīt laikam, kad beigsies Covid-19 krīze. Īpaši izveidota darba grupa vēl domās, kuriem pasākumiem novirzīt 300 miljonus eiro, bet, pēc Reira domām, šī nauda būtu jānovirza tādiem pasākumiem, kas radītu darba vietas un nodrošinātu izaugsmi turpmāk. Tāpat pēckrīzes laikā tiks risināts jautājums par pašvaldību plašākām aizņemšanās iespējām dažādu infrastruktūras projektu īstenošanā.

Tāpat Reirs atzina, ka dīkstāves pabalstu varētu izmaksāt arī mikrouzņēmumu valdes locekļiem. Ministrs norādīja, ka patlaban spēkā esošie normatīvie akti paredz izmaksāt dīkstāves pabalstu mikrouzņēmumos strādājošajiem, bet neparedz atbalstu mikrouzņēmumu vai ģimenes uzņēmumu valdes locekļiem. Tomēr arī šai problēmai tikšot rasts risinājums, par kuru valdība varētu lemt nākamnedēļ.

"Nav mērķis no valsts atbalsta izslēgt kādu grupu, bet gan palīdzēt visiem. Mēs sākam ar tiem, kuru darbība tika apturēta valdības lēmumu dēļ, pēc tam arī pārējām krīzē skartajām nozarēm, tad ar mikrouzņēmumu darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem. Bet nākamnedēļ pieslīpēsim tās lietas, kur nepieciešami uzlabojumi. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un sociālajiem partneriem atradīsim risinājumu," uzsvēra Reirs.

Jau ziņots, ka gadījumā, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī atrodas dīkstāvē, darbiniekam tiek maksāts dīkstāves pabalsts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi.

Kā ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets līdz šim pieņēmis virkni lēmumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020. gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.

Tāpat uzņēmumi, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem, var pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz šim saņemtā atalgojuma apmērā, bet ne vairāk 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves pabalstiem var pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie. Tāpat iepriekš tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā, ko sniedz attīstības finanšu institūcija "Altum".

Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā, Valsts kasē pietiek līdzekļu, lai valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto negatīvo seku novēršanai, kā arī tiek domāts par citiem finanšu avotiem. Kopumā atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai tuvojas trim miljardiem eiro.